Atrašanās vieta

Dabas piemineklī ir Gaujas senlejas pamatkrasta nogāze un senlejas atzari (“sāngravas”), kur atsedzas vidusdevona Živetas stāva Gaujas svītas smilšakmens atsegumi, pazemes erozijas veidotā Blusu ala ar eju kopgarumu 55 m, kā arī nišas, avoti, avoksnāji un kritenes. Senlejas nogāzes pakājē atrodas Gaujas paliene ar vecupēm.

Dabas piemineklī vērojama izteiksmīga Gaujas senlejas ainava, skaisti atsegumi ar nišām un alu, plašs skats uz atsegumiem gravā, mazietekmēti nogāžu meži.

Cīruļu iezis un Blusu ala

Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Gaujas Nacionālajā parkā.
Kods: LV0441400
Administratīvais iedalījums: Siguldas novads, Siguldas pilsēta un Krimuldas pagasts
Pārvalde: Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Vidzemes reģionālā administrācija.

Teritorija ir izvietojusies Gaujavas zemienē, Gaujas senlejas nogāzē un upes palienē.

Vidusdevona Živetas stāva Gaujas svītas paralēli slāņots un slīpslāņots dzeltenīgs un rūsgans smilšakmens veido Cīruļu ieža, Iežu grāvja, kā arī citus nelielākus atsegumus. Cīruļu ieža austrumu galā atseguma piekājē atrodas Blusu ala. Atsegumos ir nišas. Teritorijā atrodas vairāki avoti, gravu nogāzēs novērojamas noslīdeņu pēdas.
 
Cīruļu ieža atsegums ir trīs pakāpēs, līdz 8 m augsts un 28 m garš un tas atrodas stāvkrasta pamatnē virs palienes un vecupēm. Sāngravā lejpus Cīruļu ieža, ko dēvē par Iežu grāvi, ir vairāki smilšakmens atsegumi. Vienā no tiem, augšdaļā, 1,7 m virs nobirām un 1,0 m no atseguma augšas ir ar zivju fosīlajām atliekām bagāts slānis.  

Iežu grāvja atsegums ir līdz 9 m augsts un 40 m garš  Atsegumā ir veci ieraksti no 1874., 1898., 1899., 1904., 1915., 1922., 1927., 1931., 1947., un citiem gadiem.

Atsegumos novērojams slīpslāņojums, kā arī Līzeganga un māla daļiņu migrācijas joslas.
 
Blusu ala ir pazemes erozijas veidojums, daļēji labirintveidīga ala, kas veidojusies galvenokārt pa nogāzei paralēlām plaisām.  Ala tagad gandrīz pilnībā ir sausa, tikai vienuviet plaisā tek avots. To 1991. gadā kā nelielu alu atklāja Guntis Eniņš. Pēc tam, 1992. gadā, notika alas atrakšana, kuras gaitā smilšakmens ejas tika atbrīvotas no dabīgā smilts materiāla aizpildījuma. Minēto atrakšanas darbu dēļ alu šobrīd tikai nosacīti var uzskatīt par dabisku.
 
Blusu alas visu eju kopgarums apmēram 55 metri. Alas ieeja: 1,6 m augsta un 2 m plata. Zem alas ieejas izplūst avots.
 
Apakšējā alas daļā alu ietver smilšakmens ar māla/aleirolīta ieslēgumiem (rituļiem) , parasti 1 cm reti līdz 10 cm caurmērā, kā arī atsevišķi ap 1 cm lieli dzeltena kvarca graudi. Priekštelpā, pa kreisi no ieejas, veidojas citas ieejas, 3 vietās iespīd gaisma.  Netālu no ieejas ir lielākā zāle, kuras griesti ir līdz 4 m augsti. Alas kupolveidīgajā paplašinājumā smilšakmenī ap 2 m augstumā ir aleirolīta starpslānis, pamatnē smalki slīpslāņots. Virs tā dzeltenpelēks aleirolīts ar sarkanbrūnām mālainām josliņām. Koku saknes šai vietā iestiepjas alā pa subvertikālām un horizontālām plaisām un mīkstiem iežu slānīšiem. No zāles ala sazarojas šaurās ejās.
Vairākās vietās alā novērojamas nelielu nobrukumu pēdas. Bīstamākā ir alas lielākā zāle.
 
Cīruļu iezī atrodas arī prāva niša - 3,3 m gara un līdz 3,8 m augsta un plata.
 
Šobrīd teritorijā aktīvākie ģeoloģiskie procesi norisinās gravās - noslīdeņu veidošanās un nelielos apjomos gravu erozija.
 
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas vairāki Eiropas nozīmes biotopi - smilšakmens atsegumi (8220), netraucētas alas (8310), minerālvielām bagāti avoti un avotu purvi (7160), kā arī nogāžu un gravu meži (9180*). Ala ir sikspārņu ziemošanas vieta, tās šaurajos atzaros un augstu pie griestiem ir dzīvnieku midzeņi, putnu ligzdas, pēdas.

Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS

Citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām
Skatīt vairāk