Dabas vērtības. Jaunsventes parka teritorija ir bagāta ar dabas vērtībām. Parkā ir konstatētas īpaši aizsargājamās sugas: piecas ķērpju sugas, trīs bezmugurkaulnieku sugas – purvāju skrejvabole (Carabus menethriesi), blāvā briežvabole (Dorcus parallelipipedus), marmora rožvabole (Liocola marmorata), viena abinieku suga – zaļais krupis (Bufo viridis), divas putnu sugas - vidējais dzenis (Picoides medius) un pelēkā dzilna (Picus canus), sikspārņi (Chiroptera sp.) un viena ierobežoti izmantojamā īpaši aizsargājamā suga – parka vīngliemezis (Helix pomatia). Atsevišķās vietās parka teritorijā ir konstatētas dabiskam mežam raksturīgās struktūras un iezīmes, ar ko var skaidrot dabisko meža biotopu indikatorsugu klātbūtni teritorijā. Parkā ir sastopami četri dižkoki.
Dendroloģiskā vērtība. Parkā sastopami 29 vietējās un 27 svešzemju koku un krūmu sugas. Parka teritorijā dominē pieci vietējo koku sugas pārstāvji – parastā liepa (Tilia cordata), āra bērzs (Betula pendula), melnalksnis (Alnus glutinosa), parastā kļava (Acer platanoides) un parastais osis (Fraxinus excelsior). Reģionam neraksturīgu dendroloģisko vērtību parkā nav, tomēr te tika konstatētas 23 Eiropas lapegles (Larix decidua).
Kultūrvēsturiskā vērtība. Jaunsventes parka teritorijā atrodas Sventes muižas komplekss, kurš kopš 1977. gada ir atzīts par kultūras pieminekli. Sventes muiža tika celta no 1912. gadam līdz 1920. gadam, tā piederējusi Plāteru-Zībergu dzimtai. Sventes muižā tika renovēta un tagad tajā atrodas viesnīca. Parks tika veidots pirms muižas celtniecības – 19.gs. vidū vai otrajā pusē. 1975. gadā tika veikta parka inventarizācija, kurā tika konstatēti 18 vietējie un 26 svešzemju kokaugu taksoni.
Aizsardzības kategorija: aizsargājams dendroloģiskais stādījums
Kods: LV0470190
Administratīvais iedalījums: Sventes pagasts, Augšdaugavas novads
Stādīšanas gads: 19.gs.
Pārvalde: Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Latgales reģionālā administrācija.
