Teritorija ir izvietojusies Ziemeļvidzemes zemienes, Burtnieka līdzenuma dienvidu daļā, Gaujas senlejā.
Sietiņiezi veido trīs lielāki vidusdevona Sietiņu svītas smilšakmeņu atsegumi.
Sietiņu svītas stratotipa atsegumā novērojamais slāņojums un tā elementi (slīpslāņojuma raksturs, slāņu krituma virzieni u.c) liecina par paleoģeogrāfisko situāciju. Pats Sietiņiezis kā forma un tā atsegumi ir liecība par glaciālo un upes erozijas procesu darbību apledojuma noslēgumā un pēc tā. Zinātniski nozīmīgi ir glaciālā reljefa veidojumi – subglaciālās iegultnes, kas ir Gaujas senlejai paralēlas (Sietiņieža „aizmugurē”), gan arī kā sīkāki atzari, kas saposmo galveno atsegumu. Ar to veidošanos saistīta arī Sietiņieža Velnalas izcelsme.
Atsegumu virsmas, to fragmentējums un atsegumus ietverošās reljefa formas ir veidojušās pēdējā apledojuma noslēgumā, pirms 12 000 gadu un senāk, Gaujas senlejas veidošanās laikā. Gaujas sānu erozija, salīdzinoši, mazāk intensīvi turpina smilšakmeņu atsegumu veidošanas un erozijas procesu.
Sietiņieža augšgalā, pie Gaujas līmeņa atrodas avots ar ūdensdevi 6 l/sek. Tas ir viens no lielākajiem Ziemeļvidzemes avotiem. Avota ūdensguves teritorija ir ar mežu klāta un tajā ir plāna un fragmentāri izplatīta kvartāra nogulumu sega, tieši zem kuras paguļ vidusdevona Sietiņu svītas baltie kvarca smilšakmeņi ar māla un aleirolīta starpslāņiem, tāpēc avota ūdens satur maz minerālvielu („mīksts” ūdens).
Objektu veido Sietiņu svītas baltie kvarca smilšakmeņi. Pēc sākotnējās nogulsnēšanās tie pārcietuši ilgstošu izskalošanas darbību caur tiem filtrējošos gruntsūdeņu un nokrišņu ūdeņu ietekmē, kā rezultātā iezī ir saglabājušās tikai ķīmiski visizturīgākās minerālās sastāvdaļas. 99% no smilšu graudiem veido kvarcs.
Kopumā, krāšņie smilšakmens atsegumi kopā ar senlejas nogāzes reljefa mikroformām, Gaujas ieleju, mežiem un avotu veido izcili izteiksmīgu un estētiski augstvērtīgu ainavu - īpašu teritoriju gan no ģeoloģijas un hidroģeoloģijas, gan bioloģijas viedokļa.
Sietiņieža atsegumi ir zinātniski nozīmīgi kā vidusdevona Živeta stāva Sietiņu svītas stratotips. Sietiņiezis ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas dabas simboliem, plaši zināms un iecienīts tūrisma objekts.
Avota ūdens izmantojams kā kvalitatīvs dzeramais ūdens.
Teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājami biotopi: upju straujteces un dabiski upju posmi (3260), veci vai dabiski boreāli meži (9010*), veci vai dabiski boreāli meži (9180*).
