Augšdaugava karte

Teritorija dibināta, lai saglabātu izcilas kultūrainaviskas un dabaszinātniskas vērtības Daugavas ielejā un tās apkārtnē. Daugava izsenis bijusi tirdzniecības ceļš. Tās krastos tika veidotas apmetnes un kapsētas, tā ir bijusi ainavas (kā dabas un cilvēka veidojuma) attīstības pamats. Teritorijā konstatēti tādi ES Biotopu direktīvas biotopi kā – 3260 Upju straujteces un dabiski upju posmi, 2330 Klajas iekšzemes kāpas, 7160 Minerālvielām bagāti avoti un avoksnāji, 9180* Nogāžu un gravu meži, 6210 Sausi zālāji kaļķainās augsnēs u.c. Teritorijā sastopams liels skaits aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu:

  • augi – ārstniecības rūgtene (Gratiola officinalis), Benekena zaķauza (Bromopsis benekenii), Alpu āboliņš (Trifolium alpestre) u.c.;
  • bezmugurkaulnieki – liellūpas vīngliemezis (Isognomostoma isognomostoma), biezā perlamutrene (Unio crassus), lapkoku praulgrauzis (Osmoderma eremita), Mannerheima īsspārnis (Oxyporus mannerheimii), zirgskābeņu zilenītis (Lycaena dispar) u.c.;
  • zivis un apaļmutnieki – pīkste (Misgurnus fossilis), salate (Aspius aspius), strauta nēģis (Lampetra planeri) u.c.;
  • abinieki un rāpuļi – zaļais krupis (Bufo viridis), sila ķirzaka (Lacerta agilis) u.c.;
  • putni – lielā gaura (Mergus merganser), mazais ērglis (Aquila pomarina), grieze (Crex crex), apodziņš (Galucidium passerinum) u.c.;
  • zīdītāji – ūdrs (Lutra lutra), vilks (Canis lupus), dīķa naktssikspārnis (Myotis dasycneme) u.c.
Aizsargājamo ainavu apvidus AUGŠDAUGAVA. Slutišķu sādža. Foto: Andris Soms. DAP
Aizsargājamo ainavu apvidus AUGŠDAUGAVA. Slutišķu sādža. Foto: Andris Soms. DAP

Aizsardzības kategorija: aizsargājamo ainavu apvidus, Natura 2000 teritorija (ietilpst: dabas parks Daugavas loki, ģeoloģiskie veidojumi – Adamovas krauja, Daugavas vārti (Slutišķu un Ververu krauja), Mālkalnes avots, Sandarišku karengravas, Sproģu gravas, Viļušu avots, dendroloģiskie stādījumi – Hoftenbergas parks, Juzefovas parks, Rozališķu parks).
Kods: LV0600400
Administratīvais iedalījums: Daugavpils novada Naujenes, Salienas, Skrudalienas, Tabores un Vecsalienas pagasts; Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Krāslavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagasts un Krāslavas pilsēta.
Platība: 52078 ha
Dibināšanas gads: 1990
Pārvalde: Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Latgales reģionālā administrācija.

Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS

Citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām
Skatīt vairāk