Kaļļu avoti karte

Dabas piemineklis ir kāpjošu avotu grupa ar lielu ūdensdevi, kas izveidojusies Kaļļu kalna nogāzē esoša paugura augšdaļā, krāterveida padziļinājumā.

Kāpjošās pazemes ūdeņu plūsmas avotu izplūdes vietās rada smilšu „cepuri”. Krāterveida pazeminājuma vidū un dienvidaustrumu daļā sastopami atsevišķi, vājāki avoti, kas kopā veido avotu un avoksnāju zonu. Kopējais avotu debits ir aptuveni 2-3 l/sek.

Kaļļu avoti

Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis
Kods: LV0440240
Administratīvais iedalījums: Cēsu novads, Amatas pagasts
Pārvalde: Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Vidzemes reģionālā administrācija.

Teritorija ir izvietojusies Vidzemes augstienes ziemeļrietumu daļā.

Dabas piemineklis ir kāpjošu avotu grupa ar lielu ūdensdevi, kas izveidojusies Kaļļu kalna nogāzē esoša paugura augšdaļā, krāterveida padziļinājumā.

Avoti ir sākuši izplūst 20. gs. 50. gados, kad meliorācijas darbu rezultātā atsegtas smilšu starpkārtas leduslaikmeta nogulumos. Tā kā ūdenim šajā starpkārtā ir neliels spiediens, tad ūdeņu atslodze nogāzē notiek kāpjošu avotu veidā. Šobrīd tie izplūst krāterveida padziļinājumā, veidojot ap 8 x 10 m lielu ezeriņu, kura gultnē atrodas daudzas, dažāda izmēra un dziļuma avotu atveres. Avotu atveru dziļums pārsvarā ir 1-2 m, atsevišķi avoti ir dziļāki par 2 m.

Kāpjošās pazemes ūdeņu plūsmas avotu izplūdes vietās rada smilšu „cepuri”. Krāterveida pazeminājuma vidū un dienvidaustrumu daļā sastopami atsevišķi, vājāki avoti, kas kopā veido avotu un avoksnāju zonu. Kopējais avotu debits ir aptuveni 2-3 l/sek.

Avota ūdeņi pa strautu aiztek uz Nedienes upīti. Strautā, 50-100 m lejpus avotiem, izgulsnējas dzelzs savienojumi, nedaudz arī pārslu veidā saldūdens kaļķi.

Strautā ir neliela, ap 0,6 m augsta kāple. Strauta krasti vietām ir avotaini, purvaini. Pārpurvošanos veicinājis pastāvīgi augstais gruntsūdens līmenis.

Detalizēti avots nav ticis pētīts, bet avota ūdeņi analizēti ģeoloģiskās kartēšanas laikā un noteikts, ka tie ir maz mineralizēti hidrogēnkarbonātu kalcija magnija ūdeņi, kuros mineralizācija ir 0,4 g/l. Ūdeņiem raksturīgs paaugstināts dzelzs savienojumu saturs, par ko liecina dzelzssavienojumu izgulsnēšanās strautā lejpus avotiem.

Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājamais biotops: minerālvielām bagāti avoti un avotu purvi (7160).

Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS

Citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām
Skatīt vairāk