Vanagu iezis

• Ministru kabineta noteikumi Nr. 461 “Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem”
• Ministru kabineta noteikumi Nr. 317 "Gaujas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi"

Teritorija ir izvietojusies Gaujavas zemienē, Amatas senlejā.

Dabas pieminekli veido Amatas senlejas posms ar iespaidīgiem un ainaviski krāšņiem augšdevona Živetas stāva Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumiem Amatas ielejas pamatkrasta kreisā krasta nogāzē. Tajā smilšakmeņi atsedzas divās pakāpēs, tieši no upes straumes.

Apjomīgākie un vizuāli interesantākie ir apakšējās pakāpes atsegumi, kas atrodas gar upes malu. Maksimālais to augstums ir līdz 7 m. Augšējās pakāpes atsegumi arī ir līdz 7 m augsti, bet atsedzas īsākā posmā. Kopējais ieža augstums ir ap 14 – 15 metri, garums ap 150 m.

Augšgala atsegumā izteiksmīga ledus izberzta rieva – pārkare. Atsegumu kompleksa vidusdaļā, apakšējā pakāpē, pie upes līmeņa atrodas vizuāli ainaviska, liela izmēra niša (4 m plata, 2 m augsta un 3 m dziļa), pār kuru no augšas pil sīka avotiņa ūdens. Aptuveni 20 m zemāk pa upi ir izteiksmīgs un ainavisks ieža izcilnis.

Raksturīgu vidusdevona Živetas stāva Gaujas svītas slīpslāņotu un horizontāli slāņotu smilšakmeņu atsegumi ar atsevišķiem māliežu – mālu un aleirolītu starpslāņiem, kas izraisa māliežu noslīdeņu veidošanos. Atsegumos atrastas devona zivju fosilās atliekas.

Atsegumu kompleksā atrodas sīki avotiņi un avoksnāji, bet lielāku avotu – nav.

Teritorijā atrodas ES aizsargājami biotopi: veci vai dabiski boreāli meži (9010*), lakstaugiem bagāti egļu meži (9050), nogāžu un gravu meži (9180*), smilšakmens atsegumi (8220), upju straujteces un  dabiski upju posmi (3260). Teritorijā novērots zivju dzenītis (Alcedo atthis), lielā gaura (Mergus merganser) un citas aizsargājasmas sugas un to dzīvotnes.

Skaisti un harmoniski dabas veidojumi, jo īpaši skatā no pretējā – labā Amatas krasta, kur garām Vanagu iezim ved tūristu taka.