Dabas pieminekli veido Strīķupes senlejas posms ar smilšakmeņu atsegumu joslu un divām alām. Atsegumu kopējais garums ir 80 m, bet pie abām alām esošo atsegumu garums ir 30 m un atsegumu augstums ir līdz 10 m.
Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Gaujas Nacionālajā parkā.
Kods: LV0440590
Administratīvais iedalījums: Cēsu novads, Raiskuma pagasts
Pārvalde: Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Vidzemes reģionālā administrācija.
Teritorija ir izvietojusies Ziemeļvidzemes zemienes Burtnieka līdzenuma dienvidu galā, Strīķupes (Vaidavas) senlejā.
Dabas pieminekli veido Strīķupes senlejas posms ar vidējā devona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumu joslu, viena lielāka un viena neliela ala. Atsegumu joslas kopējais garums ir 400 m (no tā ievērojami lielāko daļu aizņem pārtraukumi), pašu atsegumu kopējais garums ir 80 m, bet pie abām alām esošo atsegumu garums ir 30 m. Atsegumu augstums ir līdz 10 m.
Kalējalas garums ir 45 m, ieejas platums ir 3,4 m, augstums pie ieejas 1,2 m. Tā ir nesazarota, tuneļveida ala, sākuma posmā aptuveni 2 m augsta, bet tālākajā galā paliek ļoti zema. Alā ir pastāvīga ūdens lāma un vidusdaļā ir smilšakmens pīlārs. Alas izcelsme ir neskaidra, daļēji tā varētu būt pazemes erozijas veidojums.
Jaunās Kalējalas garums ir 5,7 m, platums 2,5 m, ieejas platums – 1,4 m un augstums 1,7 m. Tā, visticamāk, ir mākslīgi veidota.
Strīķupītes labajā krastā, otrpus autoceļam, ārpus dabas pieminekļa teritorijas atrodas ievērojams avots.
Alās notiek nogruvumi dabisko ģeoloģisko procesu dēļ. Alu sienās un griestos esošie smilšakmeņi ir samērā irdeni.
Smilšakmeņos dominē muldveida slīpslāņojums, bet virs vecās Kalējalas ir arī viena 0,8 m bieza slīpslāņota sērija. Tekstūras grūti saskātīt uz smilšakmens sienas izveidojušās apauguma dēļ. Gaujas svītas smilšainie nogulumi ir veidojušies seklā baseinā, spēcīgu ūdens straumju ietekmē. Smilts uzkrājusies pa kanāliem migrējošās zemūdens grēdās, taču attīstījušās arī piegultnes sēres vai vidussēres. Sedimentācijas baseins tolaik, domājams, bijusi plūdmaiņu ietekmēta delta.
Smilšakmeņu atsegums ar divām alām ir liels un vizuāli pievilcīgs, un veido skaistu ainavu dziļajā Strīķupes ielejā.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi: veci vai dabiski boreāli meži (9010*) un upju straujteces un dabiski upju posmi (3260). Kalējalā ziemo sikspārņi.
Kalējala ir populāra ģeovieta. Cilvēka veikto bojājumu teritorijā ir maz, atsegumi, izņemot lielāko no tiem, ir apauguši un daļēji klāti ar nobirām.