Teritorija ir izvietojusies Cieceres ielejā, Pieventas līdzenumā, Kursas zemienē.
Pavāru atsegums ir augšdevona Famenas stāva Ketleru svītas nogulumu atsegums ar ihtiofaunas atliekām. Aptuveni 10 m augsto atsegumu veido ļoti irdena, vietumis slīpslāņota smilšakmens, aleirolīta un mālaina aleirolīta slāņi ar māla starpslāņiem un ieslēgumiem rituļu veidā. Nogulumi veidojušies seklas, plūdmaiņām pakļautas jūras piekrastē karsta, arīda klimata apstākļos.
1970. gadā ir veikti virkne izrakumu un atrastas vairāk kā 1000 mugurkaulnieku fosīlās atliekas. Tos pārstāv fosīlās zivis Bothriolepis ciecere, Holoptychius cf. nobilissimus, Cryptolepis grossii un primitīvs tetrapods Ventastega curonica, kā arī, mazākā skaitā, citu fosīlo dzīvnieku atliekas. Īpaši jāatzīmē tetrapoda Ventastega curonica atradumi. Tas ir viens no trim vissenāko sauszemē iznākušo mugurkaulnieku, četrkāju, atradumiem pasaulē, kas pirmo reizi tika aprakstīts tieši Pavāru atsegumā 1991. Gadā.
Pavāru atsegums sniedz būtisku informāciju par devona dzīvotņu sugu sastāvu un atsevišķu seno sugu, kā primāro un sekundāro patērētāju, vietu barības ķēdēs.
Teritorijā atrodas ES aizsargājami biotopi: smilšakmens atsegumi (8220) un Lakstaugiem bagāti egļu meži (9050).
Minētais dabas veidojumu komplekss ir nozīmīgs, pirmkārt, kā unikālu paleontoloģisko atradumu vieta un atsegumi, kas satur nozīmīgas sedimentoloģiskas liecības, kā arī vieta, kur atrodas vērtīgi biotopi.
