Atrašanās vieta

Dolomīta kāple – ūdenskritums. Viens no visiespaidīgākajiem Latvijas ūdenskritumiem.
Viens no ļoti retiem atsegumiem, kur ir datēti leduslaikmeta beigu daļas nogulumi.
Upe ar ūdenskritumu un atsegumiem veido krāšņu un dinamisku ainavu.

Abavas rumba

Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas dabas parkā Abavas senleja.
Kods: LV0442070
Administratīvais iedalījums: Talsu novads, Abavas pagasts
Pārvalde: Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Kurzemes reģionālā administrācija.

Robežshēma: Uz ortorfoto pamatnes

Teritorija ir izvietojusies Abavas senlejā, senlejas depresijā, starp Ziemeļkursas un Dienvidkursas augstienēm. Dabas pieminekli veido augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu kāple ar ūdenskritumu un atsegumi Abavas krastos.

Abavas rumbas ūdenskrituma veidošanos konkrētajā vietā ir noteikusi blīva dolomīta slāņa klātbūtne Abavas ielejas pamatnē. Dolomīta slānis kopā ar pagulošo, mazāk izturīgo slāņu izskalošanu upes straumes ietekmē nodrošina kāples veidošanos un pastāvēšanu visā upes ielejas platumā. Ūdenskrituma augstums ir 1 m, platums 30-35 m, kāple ir ieslīpa, kāpņveida, zem ūdenskrituma ir ap 1 metru dziļa bedre.
 
Dolomīta atsegumos atrodami brahiopodu nospiedumi. Lejpus ūdenskrituma, upes labajā krastā palienes griezumā konstatēti leduslaikmeta noslēguma un holocēna sākuma nogulumi ar kūdras slāņiem un koksnes atliekām. Kūdra datēta kā 10400 gadu sena.
 
Sākotnējā ūdenskrituma veidošanās saistāma ar leduslaikmeta beigu posmu, kad pirms 12-15 000 gadiem notika plašās Abavas-Slocenes senlejas veidošanās, kušanas ūdeņiem zem ledāja pārsega iegraužoties pamatiežos un nodrošinot ūdeņu noplūdi no Austrumlatvijas teritorijas Baltijas depresijas virzienā. Pēc leduslaikmeta beigām Abavas upe turpināja senlejas pārveidošanu gan ar erozijas, gan akumulācijas procesu līdzdalību, izveidojot upes ieleju un dolomīta kāpli ar ūdenskritumu to patreizējā izskatā. Ir liecības, ka ūdenskritums vairāk kā 100 gadus nav īpaši mainījies.
 
Teritorijā atrodas ES nozīmes aizsargājami biotopi – karbonātisku pamatiežu atsegumi (8210) un upju straujteces un dabiski upju posmi (3260).
 
Minētais dabas veidojumu komplekss ir nozīmīgs dabas tūrisma objekts.

Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS

Citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām
Skatīt vairāk