Nozīmīgākā dabas vērtība Vāgneru dārzā ir veci, nobrieduši koki – ozoli, egles un oši, kas kalpo par mājvietu daudziem dažādiem dzīvajiem organismiem. Stādījuma teritorijā ir konstatēts ES aizsargājamās biotops – Sugām bagātas ganības vai ganītas pļavas (6270*), kā arī viena īpaši aizsargājamās suga - spožā skudra (Lasiusfuliginosus) un divas ierobežoti izmantojamās sugas: gada staipeknis (Lycopodium annotinum) un parka vīngliemezis (Helix pomatia). Vāgneru dārzs ir bagāts ar 16 dižkokiem, no kuriem galvenokārt ir svešzemju sugu pārstāvji.
Būtiskākā dendroloģiskā vērtība ir liela svešzemju kokaugu sugu dažādība. Kopumā dārzā ir sastopami 43 dažādi kokaugu taksoni, viens no iespaidīgākajiem ir Kanādas hemlokegle (Pseudotsuga canadensis).
Vāgnera dārza pirmsākumi sākušies 1880. gadā, kad Fridrihs Vāgners izveidoja dārzu 47 ha platībā pie Jumpravas ezera. Dārza tika sastādītas daudz augļkoku un dažādu dekoratīvo košumkrūmu no Āzijas, Ķīnas un Japānas.
