Dāvida dzirnavu avoti

Robežu shēma uz ortofoto pamatnes

• Ministru Kabineta noteikumi Nr. 461 “Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem”
• Ministru Kabineta noteikumi Nr. 317 "Gaujas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi"

Teritorija ir izvietojusies Vaives senlejas nogāzē augšpus Dāvida dzirnavām, Vidzemes augstienes un Gaujavas zemienes robežjoslā.

Trokšņainu avotu grupa ar lielu ūdensdevi, kas izgulsnē dzelžainu avotkaļķi, viena no  krāšņākajām, ar pazemes ūdeņu izplūdi saistītajām, ģeovietām Latvijā.

Aptuveni 25 avoti izplūst no augšdevona Franas stāva Pļaviņu svītas dolomītiem. Literatūrā minēti pat 34 avoti ar kopējo ūdensdevi 35 l/sek. Kādreiz avotus savienoja uzdambēta gultne, un tie darbināja Dāvida dzirnavas.

Ūdens no Pļaviņu svītas dolomītiem un dolomītmerģeļiem satur daudz kalcija hidrogēnkarbonāta un, izplūstot virszemē, avoti izgulsnē porainu kaļķakmeni ar augu atlieku pārakmeņojumiem (šūnakmeni). Šūnakmens iekrāsojas rūsgans avotu ūdens augstā dzelzs satura dēļ. Avoti veido vairākus ūdenskritumus pār laukakmeņiem un Pļaviņu svītas dolomītu kāplēm.

Šā brīža ģeoloģiskie procesi dabas pieminekļa teritorijā izpaužas kā avotu izplūde, avotkaļķu un dzelzs hidroksīdu izgulsnēšanās no ūdeņiem un avoksnāju kūdras slāņa uzkrāšanās.

Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas nozīmes biotopi: upju straujteces un dabiski upju posmi (3260), avoti, kas izgulsnē avotkaļķus (7220*) un minerālvielām bagāti avoti un avotu purvi (7160), veci vai dabiski boreāli meži (9010*), nogāžu un gravu meži (9180*).

Minētais dabas veidojumu komplekss ir nozīmīgs gan kā ainaviski krāšņa pazemes ūdeņu izplūdes vieta ar lielu ūdensdevi, gan kā vieta, kas nozīmīga hidroģeoloģijas, ģeomorfoloģijas un dzīvās dabas vērtību pētījumiem, gan arī kā kultūrvēsturiski vērtīga teritorija.