Krauju akmeņu saliņa

Robežu shēma uz ortofoto pamatnes

• Ministru kabineta noteikumi Nr. 461 “Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem”
• Ministru kabineta noteikumi Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi"

Teritorija ir izvietojusies Piejūras zemienē, Vidzemes piekrastē, Rīgas līča seklūdens zonā.

Dabas pieminekli veido akmeņu krāvumu valnis, veidojies no erātiskiem laukakmeņiem (“jūrakmeņiem”), kas ir jūras ledus kustības rezultātā sastumti vaļņveida formā. Valnis ir orientēts paralēli krastam - tā garums 100 m, augstākās daļas garums ir apmēram 15-20 m, turpinājums abos galos atrodas sēklī. Ja ūdens līmenis ir zems, akmeņu krāvuma augstākā daļa ir redzama, bet bieži atrodas zem ūdens.

Valni veido magmatisko un metamorfo iežu laukakmeņi, oļi, grants un rupja smilts, kas aizpilda spraugas starp laukakmeņiem.

Saliņa ir veidojusies no laukakmeņiem, ko ledus krāvumi un pavasara vētras sastūmuši valnī. Lielāko akmeņu caurmērs ir 1 - 1,5 m. Saliņa, pēc nostāstiem, lēnām tuvojas krastam, to aizsargājot no viļņu iedarbības.

Dabas pieminekļa teritorijā ģeoloģiskie procesi mūsdienās izpaužas, kā laukakmeņu pārvietošanās jūras ledus lauku kustības un torosu veidošanās rezultātā, kas parasti notiek pavasara vētru laikā, pēc bargākām ziemām.

Līdz saliņai var piekļūt ar laivu, jo atsevišķās vietās ūdens dziļums ir līdz 2 m.