Teritorija ir izvietojusies Viduslatvijas zemienes pašā austrumu malā, uz dienvidiem no Daugavas senlejas.
Teritorijā atrodas lielākā daļa no nelielās Korkuļu (Dešupītes) senlejas, Lauces senlejas posms un pacēlums starp abām senlejām.
Abas senlejas, domājams, veidojušās leduslaikmeta noslēgumā kā Daugavas senlejai paralēlas zemledāja ūdeņu noteces artērijas – subglaciālās iegultnes. Iespējams, ka kušanas ūdeņi, filtrējoties caur dolomīta plaisām no senlejas uz senleju, šķīdinot un erodējot dolomītu, ir paplašinājuši plaisas un izveidojuši pazemes noteces kanālus.
Korkuļu senlejā, 650 metrus garā posmā atrodas vismaz 10 ūdensrijēji – vietas, kur upes gultnē vai tās tiešā tuvumā pazūd upītes ūdens. Lauces senlejas pamatkrasta piekājē atrodas vismaz 8 ūdeņu izplūdes vietas – pseido avoti, kur izplūst dzeltenīgais Korkuļu upītes ūdens. Viens no lielākajiem „avotiem” izplūst cirkveida pazeminājumā – iegrauzumā Lauces senlejas nogāzē. Novadā šis pazeminājums ir ieguvis savdabīgu apzīmējumu – „karsta kritenis”. Visu „avotu” kopējais debits vērtējams kā 50 l/ sek.
Attālums gaisa līnijā starp tuvākajām, lielajām ūdeņu ieplūdes pazemē un izplūdes virszemē vietām ir 550 m, augstumu starpība ir aptuveni 15 m. Iespējams, ka daļa izplūstošo ūdeņu nāk no Daugavas (Pļaviņu ūdenskrātuves), līdz kurai ir 700 m, bet augstumu starpība 30 m.
Gan Korkuļu upītes, gan Lauces senlejas ir ainaviski izteiksmīgas un lielākajā daļā tās ir cilvēka maz ietekmētas.
Teritorijā atrodas ES aizsargājami biotopi: nogāžu un gravu meži (9180*), karbonātisku pamatiežu atsegumi (8210), upju straujteces un dabiski upju posmi (3260), palieņu zālāji (6450).
Minētais dabas veidojumu komplekss ir unikāls visas Latvijas mērogā kā lielākā, tieši novērojamā upes ūdeņu pārplūdes vieta.
