Atjaunos purvu ekosistēmas
Latvijā ir sākts jauns purvu atjaunošanas projekts.
Projekta nosaukums ir
“Purvu ekosistēmu atjaunošana
īpaši aizsargājamās dabas teritorijās”.
Projektu īsteno Dabas aizsardzības pārvalde
un Latvijas valsts meži.
Projekts notiks līdz 2029. gada beigām.
Šajā laikā projekta darbinieki atjaunos purvus
vismaz 1500 hektāru platībā.
Projekts palīdzēs uzlabot purvu stāvokli
un saglabāt purva augu un dzīvnieku daudzveidību.
Kur notiks projekts?
Dabas aizsardzības pārvalde atjaunos 375 hektārus purvu.
Dabas aizsardzības pārvalde strādās:
- Ķemeru Nacionālajā parkā,
- Gaujas Nacionālajā parkā.
Latvijas valsts meži atjaunos 1125 hektārus purvu.
Latvijas valsts meži strādās dabas liegumos:
- Raķupes ielejā,
- Kārķu purvā,
- Paņemūnes mežos,
- Palšu purvā,
- Supes purvā.
Ko darīs projektā?
Latvijā tik plašas purvu teritorijas atjaunos pirmo reizi.
Vissvarīgākais uzdevums projektā būs
ūdens noturēšana purvos.
Ūdens daudzums ietekmē purva augus un dzīvniekus.
Laika gaitā ūdens daudzums purvos ir mainījies.
Cilvēki nosusināja purvus.
Tie zaudēja pārāk daudz ūdens.
Ūdens daudzums ir jāatjauno.
Tad purva augi un dzīvnieki būs pasargāti.
Vēl projektā paredzēti citi darbi.
Projekta komanda informēs un izglītos cilvēkus
par purviem.
Vienā no purviem veidos jaunu dabas taku.
Tā būs pieejama cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Projektā iekļautos purvus
20. gadsimta beigās izstrādāja.
Tos susināja, un no tiem izraka kūdru.
Tāpēc šobrīd purvu stāvoklis ir pasliktinājies.
Pasliktinājušies arī apstākļi purva augiem un dzīvniekiem.
Projekta purvi ir dažādi.
Katrā purvā veiks citus darbus.
Darbi būs atkarīgi no purva stāvokļa.
Purvos veiks šādus darbus:
- aizraks vai sašaurinās grāvjus,
- nozāģēs liekos kokus,
- izretinās biezi saaugušus krūmus.
Purvi Latvijā
Purvi ir viena no Latvijas dabas bagātībām.
Tie klāj 10–15% no Latvijas teritorijas.
Lielākā daļa purvu Latvijā ir aizsargājami.
Purvos ir nabadzīga augsne.
Arī temperatūra purvos parasti ir zema.
Tāpēc tajos aug unikāli augi
un dzīvo reti sastopami dzīvnieki.
Tie spēj pielāgoties purva videi.
Viens no īpašākajiem purva augiem ir rasenes.
Rasenes ēd kukaiņus.
Vēl purvo dzīvo reti sastopami
gliemji, kukaiņi un putni.
Pavasaros un rudeņos purvos atpūšas
ceļojošie ūdens putni.
Kāpēc purvi ir jāatjauno?
Dabiskie purvi regulē klimatu.
Purva augi izmanto ogļskābo gāzi.
Kūdra uzkrāj oglekli.
Taču cilvēka darbība purvus ir izmainījusi.
Purvu stāvoklis ir pasliktinājies.
Tāpēc tie jāatjauno.
Tas palīdzēs samazināt cilvēka negatīvo ietekmi
uz dabu.
Par projektu
Dabas aizsardzības pārvalde piedalās projektā.
Projekta nosaukums ir
“Purvu ekosistēmu atjaunošana
īpaši aizsargājamās dabas teritorijās”.
Projekta numurs ir 6.1.1.7/1/24/I/001.
Projekts iekļaujas vienā no Eiropas Savienības programmām.
Daļa finansējuma projektam piešķirta no valsts budžeta.
Pārējo finansējumu projektam piešķīris
Eiropas Taisnīgas pārkārtošanās fonds.