LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Ogres dolomīta krauja

Foto: D.Ozols
Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Gaujas Nacionālajā parkā.
Kods: LV0441290
Administratīvais iedalījums: Ogres novads, Ogresgala pagasts
Ministru Kabineta noteikumi:
Pārvalde:
sākot ar 2011.gada 1.februāri, aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Vidzemes reģionālā administrācija.
 
Vispārējs raksturojums
Teritorija ir izvietojusies Viduslatvijas zemienē, Ropažu līdzenumā, Ogres kreisajā krastā.
Dabas pieminekli Ogres upes labajā veido augšējā devona Franas stāva Daugavas svītas dolomīta atsegums ar brahiopodu un citu bezmugurkaulnieku, kā arī zivju atliekām. Nepārtrauktās atsegumu joslas garums ir 250 m, atsegumu augstums - līdz aptuveni 2 m.
Šis ir samērā liels Daugavas svītas dolomītu atsegums, kuram līdzīgi tuvākajā apkārtnē nav pieejami; satur daudzas brahiopodu un citu organismu fosīlijas.
Atsegums ir ainavisks, lai gan samērā zems. Skatu bojā Ogres HES darbības rezultātā pastāvīgi paaugstinātais ūdens līmenis.
Augšējā devona Franas stāva Daugavas svītu šajā vietā pēc V. Sorokina datiem veido Buregu un Altovas slāņi (t.i. Daugavas svītas augšējā daļa – Kranciema rida).
Atseguma stratigrāfiskā nozīme nav liela, jo Daugavas svītas un tās Kranciema ridas stratotipi ir izvietoti citur. Tomēr nozīme ir daudzajiem organismu pārakmeņojumiem, kas ļauj precīzāk pamatot dolomītu ģeoloģisko vecumu.
Dolomīti Ogres kraujā ir vidēji līdz sīkplātņaini un tiem raksturīga diezgan neregulāra uzbūve, ko nosaka daudzās dolomitizācijas rezultātā pārveidotās fosīlijas. Dolomītu slāņkopā vērojamas lēzenas struktūras, kuras, visticamāk, ir saistītas ar pleistocēna ledāju darbību.
Dolomīti Ogres kraujā ir vidēji līdz sīkplātņaini un tiem raksturīga diezgan neregulāra uzbūve, ko nosaka daudzās dolomitizācijas rezultātā pārveidotās fosīlijas. Lielākā daļa organismu atlieku ir izšķīdušas un to vietā ir saglabājušās kavernas un nospiedumi. Ogres dolomīta kraujas atsegumu ir aprakstījis Vitālijs Sorokins, kurš atzīmējis daudzveidīgus brahiopodus, kā arī gliemežus, stromatoporas, zivju atliekas un tārpu ejas. Šī ģeovieta ir samērā nozīmīgs Daugavas svītas seno organismu kompleksa piemērs. Dolomītu slāņkopā vērojamas lēzenas struktūras, kuras, visticamāk, ir saistītas ar pleistocēna ledāju darbību.
Dabas piemineklī sastopamie Daugavas svītas dolomīti ir veidojušies seklā jūrā ar normālam tuvu ūdens sāļumu.
Ogres dolomīta krauja ir labi redzama tikai no Ogres labā krasta, lai gan tā atrodas kreisajā. Kreisajā krastā klintis atduras tieši ūdenī. Vislabāk tās pieejamas, braucot ar laivu. Atsegumam piemīt zināms ainaviskums, tomēr kā tūrisma objekts tas savas nepieejamības dēļ nav piemērots.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājams biotops - karbonātisku pamatiežu atsegumi (8210).
Teritoriju nepieciešams saglabāt zinātniskiem ģeoloģiskiem (sedimentoloģiskiem, paleontoloģiskiem) pētījumiem.
 
Detalizēts apraksts: lejupielādēt
Robežshēma: ortorfoto pamatne
Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS:
citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS