2025. gada rudenī Eiropas Komisijai ir iesniegts Dabas aizsardzības pārvaldes sagatavotais Ziņojums par laika periodu no 2019. līdz 2025.gadam. Ziņojumu sagatavoja Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki, izmantojot dažādu zinātnisku datu avotus un publikācijas, piemēram, Bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmā iegūtos datus, atsevišķu pētījumu rezultātus, zinātniskas publikācijas, informāciju no dabas aizsardzības plāniem, sugu aizsardzības plāniem un ekspertu atzinumiem, projektu “Dabas skaitīšana”, “LatViaNature” un “LIFE FOR SPECIES” datus u.c. Ziņojumu visas ES valstis sagatavo pēc vienotām vadlīnijām. Latvijai atbilstoši vadlīnijām vērtējums bija jāsniedz par 2 jūras un 59 piekrastes un iekšzemes dzīvotņu veidiem, kas raksturo Latvijas ainavas mazietekmētāko un dabiskāko daļu, kā arī par 119 sugām (36 bezmugurkaulnieku, 14 zivju, 14 abinieku un rāpuļu, 30 zīdītāju, 18 vaskulāro augu un 7 nevaskulāro augu sugām).
Ziņojuma kopsavilkumā apkopoti visu dzīvotņu un sugu novērtējumi atbilstoši vadlīnijās norādītajiem vērtēšanas parametriem:
- dzīvotnēm: dabiskās izplatības areāls, dzīvotnes aizņemtā platība, specifiskās struktūras un funkcijas (ieskaitot raksturojošās sugas), nākotnes izredzes;
- sugām: dabiskās izplatības areāls, populācijas lielums, sugas dzīvotne, nākotnes izredzes;
- gan dzīvotnēm, gan sugām: kopējais aizsardzības stāvokļa novērtējums.
Salīdzinot Ziņojumā sniegto kopējo aizsardzības stāvokļa vērtējumu par periodu 2013.-2018.gads un 2019.-2024.gads par dzīvotnēm (1.attēls), redzams, ka nedaudz samazinājies nelabvēlīga, slikta vērtējuma apjoms, tomēr pieaudzis tādu dzīvotņu īpatsvars, kuru aizsardzība novērtēta kā nepietiekoša. Kopumā aizsardzības stāvoklis nav mainījies 59% biotopu, tai skaitā labvēlīgā aizsardzības stāvoklī gan šajā, gan iepriekšējā ziņojumā tika vērtēti 3 biotopi. Stabili nelabvēlīgs – nepietiekošs aizsardzības stāvokļa vērtējums ir 11 biotopiem, savukārt 21 biotops ir stabili nelabvēlīgā - sliktā stāvoklī. Visnelabvēlīgākais aizsardzības stāvoklis joprojām konstatēts zālāju dzīvotņu grupā, jo šobrīd visstraujāk izzūdošās ir dabisko pļavu dzīvotnes. Pasliktinājies arī mežu biotopu aizsardzības kopējais stāvoklis.
1. attēls. Kopējais ES nozīmes biotopu vērtējums par periodu 2019.-2024. gads
Līdzīga situācija konstatējama arī attiecībā uz sugām (2. attēls) – pateicoties veiktajiem pētījumiem un iegūtajiem datiem, mainījušies sugu aizsardzības stāvokļa vērtējumi, tomēr joprojām ir vairākas sugas, par kuru aizsardzības stāvokli vērtējums ir nezināms un nepieciešama specifisku pētījumu veikšana. Vienlaikus joprojām daudzu sugu aizsardzības stāvoklis novērtēts kā nelabvēlīgs, slikts, ar tendenci tam pasliktināties.
2. attēls. Kopējais ES nozīmes sugu vērtējums par periodu 2019.-2024. gads
