STĀSTS
Šogad Dabas koncertzālē skanēs bruņuzivs stāsti
Bruņuzivs kaula bruņu fragments. Foto: A.Soms
2014. gada Dabas koncertzāles pasākums notiks 9. augustā Gaujas nacionālajā parkā, Siguldas apkaimē. Pilsētas un novada iedzīvotāji un viesi varēs doties pastaigu pārgājienos, iesaistīties Dabas koncertzāles izziņas laboratoriju un radošo darbnīcu aktivitātēs, bet, iestājoties tumsai, kļūt par dabas, mūzikas un videomākslas izrādes dalībniekiem, sajūtot dabu sevī un personisko saikni ar dabas skaistumu, varenību un laika plūdumu.
Dabas koncertzāles galvenais varonis, kas palīdzēs izdzīvot šo stāstu, šogad būs bruņuzivs Asterolepis ornata jeb Zvaigžņotās zvīņās tērptā (tulk. no latīņu val.). Tā ir «vienaudze» vairāk nekā 400 miljonu gadu vecajiem Gaujas senielejas krastus veidojošajiem smilšakmeņiem. Šie ieži radušies izgulsnējoties un sacementējoties smiltīm un māliem Devona jūras seklūdenī un milzīgu upju deltās, kas tajos senajos laikos bija mūsdienu Latvijas cietzemes vietā. Gaujas smilšainajās sērēs bruņuzivju kaula bruņu fragmenti rūpīgam dabas vērotājam un pētniekam atrodami vēl mūsdienās.
9. augustā, laikā no plkst. 17:00 līdz 21:00, apmeklētājiem vairāk nekā 20 dažādās laboratorijās un darbnīcās būs plašas iespējas tuvāk iepazīt bruņuzivi un tās evolūcijas izaicinājumus, Zemes ģeoloģisko attīstību Gaujas senielejas teritorijā no laika, kad tur dzīvoja bruņuzivs līdz mūsdienām un apskatīt dabas vērtības, kas sastopamas un vērojamas šodien.
Iestājoties tumsai, uz speciāli būvētas skatuves sāksies galvenajai varonei – bruņuzivij – veltīts mūzikas, video un gaismas uzvedums. Muzikālā stāsta pamatā, ko spēlēs mūziķi, būs simtiem gadu ilgos pētījumos zinātnieku uzkrātās zināšanas. Šogad Dabas koncertzāles nelielo ierasto mūziķu sastāvu papildinās «Devona orķestris». Tā pamatā ir akadēmiskais simfoniskā orķestra 20 profesionālu mūziķu kamersastāvs. Šī orķestra galvenais uzdevums būs ar skaņu simfoniju aizvest klausītājus 400 miljonu gadu tālā pagātnē, uzburot dazādu pirms 400 miljoniem gadu pastāvējušu rdību un ainavu sajūtas.
Kā zināms, «Dabas koncertzāle» neizmanto ierastās estrādes skatuves formas, bet izmanto dabas piedāvāto, tādā veidā pielāgojoties videi nevis to izmainot. Savienojot zinātni ar mākslu, paveras iespēja caur sirdi saprast un sajust to, ka dzīvība, kas ir bijusi un ir līdzās, neeksistē paralēli mums – mēs esam lielā un ļoti dziļā kopsakarā ar to.” Arī 2014. gada pasākuma noslēdzošai daļai – mūzikas, video un gaismas priekšnesumam – paredzēts izveidot unikālu skatuves formu.
Projektu īsteno biedrība «Dabas koncertzāle» sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi, Siguldas novada pašvaldību un dabas pētniekiem. Pasākums nebūtu iespējams bez Latvijas vides aizsardzības fonda atbalsta.