Dabas aizsardzības pārvaldes Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas takas ar skumjām paziņo, ka 31 gada vecumā mūžībā devies brūnais lācis Puika. Viņš bija ilggadējs taku iemītnieks un apmeklētāju iemīļots dzīvnieks.
Puikas nāve ir liels zaudējums Līgatnes dabas taku darbiniekiem, apmeklētājiem un pārējiem lāčiem.
Augusta beigās Puikas veselības stāvoklis pasliktinājās. 14. novembrī viņš nomira. Lai noskaidrotu precīzu nāves cēloni, tiek veikta veterinārā izmeklēšana Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes Preklīniskā institūta Salīdzinošās patoloģijas laboratorijā.
Darbinieki un apmeklētāji Puiku atcerēsies kā mierīgu un draudzīgu lāci. Viņam ļoti garšoja saldi ēdieni. Lai gan brūnie lāči ir visēdāji, Puika labprāt ēda ogas, saldus augļus, medu un pieneņu lapas. Pēc ēšanas viņam patika gulēt diendusu. Viņš bieži sēdēja, tāpēc bija ieguvis mīļu iesauku – “vectētiņš”.
Puika piedzima 1995. gada 21. janvārī Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā. Līgatnes dabas takās viņš nonāca tā paša gada 23. septembrī. Šeit viņš nodzīvoja visu savu mūžu.
Savvaļā brūnie lāči parasti dzīvo 20 līdz 25 gadus. Labos apstākļos nebrīvē tie var sasniegt 30 un vairāk gadu vecumu.
Līgatnes dabas takās Puika kopš viena mēneša vecuma dzīvoja kopā ar savu brāli Miku. Arī Mikus ir dzimis Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā. Viņš ir Ilzītes tēvs. Ilzīte ir lācene, kas dzīvo Līgatnes dabas takās.
Mikus vienmēr bijis drosmīgāks un noteicis kārtību teritorijā. Savukārt Puika bija mierīgs un nosvērts. Jaunībā abi lāči bija ļoti rotaļīgi. Viņi kāpa priedēs un spēlējās kopā. Reiz abi pat sastrīdējās 20 metru augstumā kokā. Tāpat viņi mēdza mainīties vietām pie ēdiena bļodām, lai pārbaudītu, vai otra bļodā nav palicis kāds gardums.