Pēdējās dienās sabiedrībā izskanējuši jautājumi par Dabas aizsardzības pārvaldes (pārvaldes) izsludināto iepirkumu “Lāču monitorings 2026.–2028. gadam”. Skaidrojot monitoringa nozīmi un tā praktisko pielietojumu, pārvalde uzsver: uzticamu un zinātniski pamatotu datu iegūšana ir vienīgais veids, kā juridiski un praktiski nodrošināt iedzīvotāju drošību, mazināt postījumus un ļaut valstij operatīvi rīkoties konfliktsituācijās.
“Monitoringa mērķis nav pētījums pētīšanas pēc, tas ir būtisks drošības instruments. Pieaugot lāču populācijai un to izplatībai Latvijā, precīzi dati ļauj savlaicīgi identificēt problemātiskos dzīvniekus un mazināt riskus cilvēkiem un īpašumiem. Tā kā lācis ir Eiropas Savienības līmenī stingri aizsargājama suga, informācija par populācijas faktisko stāvokli un pieauguma tendencēm ir vienīgais juridiskais pamats, lai valsts drīkstētu izsniegt atļaujas bīstamo dzīvnieku likvidēšanai. Bez zinātniska pamatojuma, ka populācija ir labvēlīgā stāvoklī, un nepastāv citas alternatīvas, atļauju izsniegšana būtu prettiesiska,” uzsver pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
Pārvalde saprot sabiedrības interesi par iepirkuma izmaksām un uzskata, ka ir svarīgi skaidrot, kādi darbi tajā ietverti un kāpēc tie ir nepieciešami. 2025. gadā veiktā monitoringa dati apliecina 190 Latvijā mītošus lāčus. Aplēses rāda, ka turpmākajos gados lāču populācija turpinās pieaugt, turklāt lāči no austrumu reģioniem sāk izplatīties arī rietumu virzienā. Tāpēc jaunajā periodā jānodrošina būtiski lielāks lauka apsekojumu un ģenētisko analīžu apjoms. Paredzētais iepirkums trīs gadu periodam ir 180 000 eiro apmērā un ietvers visaptverošu brūno lāču monitoringu visā Latvijā, apvienojot DNS saturošu paraugu ievākšanu, ģenētiskās analīzes, telpisko datu analīzi, lauka novērojumus un iedzīvotāju ziņojumus.
Lai novērtētu populācijas stāvokli, tiek veikts sistemātisks novērošanas darbs dabā. Pētnieki apseko teritorijas un uzskaita lāču klātbūtnes pazīmes, un, izmantojot telpisko datu analīzi, kartē dzīvnieku pārvietošanos. Patlaban mērķtiecīgi tiek apsekotas septiņas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Austrumlatvijā (tostarp Teiču dabas rezervāts, dabas liegumi “Lubāna mitrājs” un “Stompaku purvi”), kā arī pieci reģioni ārpus tām – Žīguru, Omuļu un Viļķenes apkārtne, Sēlija un dienvidaustrumu pierobeža. Tā kā lāči izplatās uz valsts dienvidrietumiem, uzskaišu tīkls iepirkuma tehniskajā specifikācijā tiek paplašināts arī Kurzemē.
Sistemātisko novērošanu papildina ģenētiskais monitorings. Pētnieki uzstāda matu lamatas un ievāc lāču DNS saturošos paraugus (matus, ekskrementus un siekalas) vecajos ābeļdārzos vai izpostītās bišu dravās, kā arī citur, kur tiek konstatēti lāču radīti postījumi. Datu analīze laboratorijā ļauj precīzi identificēt atsevišķus indivīdus, tostarp konkrētus problemātiskos dzīvniekus postījumu vietās, lai pēc speciālas atļaujas saņemšanas tos varētu izņemt no populācijas un novērst draudus cilvēkiem vai īpašumam.
Būtisku atbalstu datu vākšanā sniedz arī iedzīvotāju ziņojumi par novērotajiem lāčiem un to pārvietošanās maršrutiem. 2025. gadā saņemti 827 ziņojumi par nejaušiem lāču vai to klātbūtnes
pazīmju novērojumiem. Ziņojumi ietver gan dzīvnieku fiksēšanu klātienē vai ar slēpņu kamerām, gan to klātbūtnes pazīmes – pēdu nospiedumus, matus, ekskrementus un ziemošanas migas.
Lāču monitorings ir viena no monitoringa apakšprogrammām, ko paredz valsts Bioloģiskās daudzveidības monitoringa programma. Latvijā bioloģiskās daudzveidības monitorings ietver Natura 2000 teritoriju monitoringu, fona monitoringu, kas raksturo situāciju visā valstī, speciālo monitoringu, kas paredzēts konkrētu sugu vai biotopu padziļinātai izpētei, kā arī invazīvo sugu monitoringu.
“Bioloģiskās daudzveidības monitorings ir dabas “veselības pārbaude”, kas palīdz saprast, kā mainās Latvijas daba, un nodrošina tās saglabāšanu nākamajām paaudzēm,” skaidro G.Strode.
Monitoringa īstenošana ir ilglaicīgu datu ieguve par dažādām dabas vērtībām, kas parāda izmaiņu tendences, piemēram, vai kādas sugas populācija pieaug vai samazinās. Ar monitoringa palīdzību novērtē cilvēka darbības un klimata pārmaiņu ietekmi uz vidi, kā arī tas sniedz zinātnisku pamatu lēmumu pieņemšanai dabas aizsardzībā un teritoriju plānošanā. Bioloģiskās daudzveidības monitorings palīdz izpildīt Eiropas Savienības un starptautiskās saistības dabas aizsardzības jomā.