Lai palīdzētu atjaunot purvus Gaujas un Ķemeru nacionālajos parkos, speciālisti ir uzstādījuši 53 gruntsūdens mērīšanas akas. Tās palīdz saprast, kā purvos mainās ūdens līmenis. Šie dati ir ļoti svarīgi, lai purvus varētu atjaunot pareizi.
Gruntsūdens mērīšanas akas ir uzstādītas:
- Apiņu purvā,
- Brīnumpurvā,
- Baukalnu purvā,
- Bauru mežā,
- Lielajā Ķemeru tīrelī.
Šo darbu veica uzņēmums AS “VentEko” pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pasūtījuma.
Purvu atjaunošanai svarīgi ir saprast, kāda situācija ir pirms darbu sākšanas. Monitoringa tīkls palīdz savākt datus pirms tiek būvēti grāvju aizsprosti un veikta koku izciršana, lai purvs varētu atgūt dabisko mitrumu. Dati tiks vākti līdz 2029. gada beigām.
Purvs ir vesels tad, ja tajā ir pietiekami daudz ūdens. Ja, paceļot kāju, pēdas nospiedums ātri piepildās ar mitrumu, tas nozīmē, ka purvs ir labā stāvoklī. Ja nē – ūdens līmenis ir par zemu. Monitoringa tīkls darbojas kā “purva veselības pārbaude”, kas rāda, vai atjaunošanas darbi palīdz.
Lai mērījumi būtu precīzi, akas ir stingri nostiprinātas zemē. Iekārtas ik stundu automātiski mēra:
- ūdens līmeni,
- temperatūru,
- elektrovadītspēju (tas parāda ūdens īpašības).
Divas reizes gadā speciālisti dodas uz purviem, lai pārbaudītu datus un veiktu papildu mērījumus. Šie dati palīdzēs ne tikai novērtēt pašreizējos darbus, bet arī uzlabot zināšanas par purvu saglabāšanu Latvijā.
Februārī visā pasaulē tiek atzīmēts Mitrāju mēnesis, un šajā laikā īpaši runā par purvu nozīmi dabas daudzveidības un klimata aizsardzībā. Lai gan purvu platības Latvijā kopumā nesamazinās, to kvalitāte bieži ir slikta vēsturiskās meliorācijas dēļ. Vairāk nekā 25% purvu ir stipri cietuši. Tāpēc purvu atjaunošana ir ļoti svarīga.
Projekts “Purvu ekosistēmu atjaunošana ĪADT” tiek īstenots ar Eiropas Savienības atbalstu un finansēts no Taisnīgas pārkārtošanās fonda.