Izpētīti pirmie atjaunojamie purvi
Dabas aizsardzības pārvalde līdz 2029. gadam
Atjaunos vairākus purvus.
Taču pirms purvu atjaunošanas tie jānovērtē.
Pieci no purviem jau ir novērtēti.
To darīja eksperti no Dabas aizsardzības pārvaldes
un Latvijas Universitātes.
Kopā novērtēti 350 hektāri purvu.
Gaujas Nacionālajā parkā novērtēti šādi purvi:
- Apiņu purvs,
- Baukalnu purvs,
- Brīnumpurvs,
- Bauru mežs.
Daļa purvu novērtēti arī Ķemeru tīrelī.
Tagad šajos purvos sāks stabilizēt ūdens līmeni.
Kādus darbus veiks purvos?
Visvairāk ūdens no purviem aizplūst pa grāvjiem.
Tāpēc vairākus grāvjus aizbērs.
Daļai grāvju būvēs aizsprostus.
Tā purvos nākotnē paliks pietiekami daudz ūdens.
Ekspertu novērtējumos ir precīza informācija
par purvu stāvokli.
To eksperti izmantos darbu plānošanai.
Katram purvam eksperti izveidos būvprojektu.
Būvprojektā būs iekļauta šāda informācija:
- cik aizsprosti jābūvē,
- no kādiem materiāliem aizsprostiem jābūt,
- kur aizsprostiem jāatrodas.
Ūdens līmenim visā purvā jābūt vienmērīgam.
Tāpēc uz katra grāvja būvēs vairākus aizsprostus.
Kopā plānots uzbūvēt 200 aizsprostus.
Pēc aizsprostu izbūves
ūdens līmeni purvos mērīs regulāri.
Tā varēs noteikt,
vai purvs atjaunojas.
Kā purvi atjaunoti līdz šim?
Par purvu atjaunošanu stāsta
projekta vadītāja Inga Hoņavko:
“Latvija jau atjaunojusi vairākus purvus:
- Aklo purvu,
- Melnā ezera purvu,
- Rožu purvu,
- Ķemeru tīreli,
- Cenas tīreli.
Visos šajos purvos agrāk iegūta kūdra.
Kūdras iegūšanai izraka grāvjus,
pa kuriem aizplūda ūdens.
Tas pasliktināja purvu stāvokli.
Purvus vajadzēja atjaunot.
Tāpēc uz grāvjiem uzbūvēja aizsprostus.
Aizsprostiem izmantoja:
- rievotas sienas,
- koka plāksnes,
- pāļus.
Ar laiku šie aizsprosti apaug ar purva augiem.
Aizsprosti kļūst par dabisku purva daļu.
Taču tie turpina aizturēt purvam vajadzīgo ūdeni.
Tagad šajos purvos ūdens līmenis ir atjaunots.
Agrāko pieredzi izmantosim
arī projekta purvu atjaunošanai.”
Latvijas purvi
Purvi ir viena no Latvijas dabas bagātībām.
Tie klāj 10–15 % Latvijas teritorijas.
Lielākā daļa Latvijas purvu ir aizsargājami.
Purvos ir nabadzīga augsne un zema temperatūra.
Tāpēc tajos aug unikāli augi un dzīvo reti sastopami dzīvnieki.
Par projektu
2024. gadā sākās jauns purvu atjaunošanas projekts.
Projekta nosaukums ir
“Purvu ekosistēmu atjaunošana
īpaši aizsargājamās dabas teritorijās”.
Projektu īsteno Dabas aizsardzības pārvalde
un Latvijas valsts meži.
Projekts notiks līdz 2029. gada beigām.
Tas palīdzēs uzlabot Eiropā nozīmīgu purvu stāvokli
un saglabāt purva augu un dzīvnieku daudzveidību.
Vairāk par projektu var izlasīt vietnē: https://www.daba.gov.lv/lv/projekts/purvu-ekosistemu-atjaunosana-iadt.
Projekta numurs ir 6.1.1.7/1/24/I/001.
Projekts iekļaujas vienā no Eiropas Savienības programmām.
Daļa finansējuma projektam piešķirta no valsts budžeta.
Pārējo finansējumu projektam piešķīris
Eiropas Taisnīgas pārkārtošanās fonds.