Mizgraužu ir kļuvis mazāk

Šogad Latvijas mežos ir mazāk egļu astoņzobu mizgraužu.

Mizgrauzis ir neliela vabole. Tā dzīvo eglēs un var izraisīt koku nokalšanu.

Zinātnieki regulāri pārbauda, cik daudz mizgraužu ir mežos. Viņi izmanto īpašus slazdus.

Šā gada rezultāti rāda, ka mizgraužu ir mazāk nekā pagājušajā gadā.

Vienā slazdā vidēji noķertas apmēram 3300 vaboles. Pagājušajā gadā vienā slazdā bija vairāk nekā 5200 vaboļu.

Tas nozīmē, ka mizgraužu aktivitāte ir samazinājusies par vairāk nekā vienu trešdaļu.

Pašlaik risks Latvijas egļu mežiem kopumā ir neliels.

Kāpēc mizgraužu ir mazāk?

Šogad pavasaris bija vēls.

Maijā bija vēss un lietains laiks.

Šādi laikapstākļi traucēja mizgraužu attīstībai un samazināja to aktivitāti.

Dažās vietās mizgraužu joprojām ir vairāk

Visā Latvijā situācija nav vienāda.

Vairāk mizgraužu joprojām ir dažviet Dobeles, Saldus, Aizkraukles un Ogres apkārtnē.

Tomēr nevienā no novērotajām vietām nav sasniegts augsts meža bojājumu risks.

Mizgrauzis ir daļa no dabas

Mizgrauzis var radīt kaitējumu eglēm.

Taču tam ir arī nozīme dabā.

Nokaltušajos kokos dzīvo daudzi citi organismi:

• kukaiņi;
• sēnes;
• sūnas;
• ķērpji;
• putni.

Tāpēc aizsargājamās dabas teritorijās nokaltušie koki bieži tiek atstāti mežā, ja tie nav bīstami cilvēkiem.

Tiek rūpēts par cilvēku drošību

Dažās vietās iepriekšējos gados mizgrauži izraisīja lielu egļu kalšanu.

Tāpēc Dabas aizsardzības pārvalde turpina novākt bīstamos kokus.

Piemēram, Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas takās tiek nozāģēti koki, kas var apdraudēt cilvēkus, dzīvnieku voljērus vai ceļus.

Kāpēc nokaltušie koki paliek mežā?

Ja kokam vairs nav mizas, tas nepalīdz mizgraužiem izplatīties tālāk.

Tāpēc daudzus nozāģētos kokus atstāj mežā.

Dažreiz tiek saglabāti arī augsti celmi.

Atmirusi koksne ir svarīga meža daļa, jo tā palīdz dzīvot daudziem augiem, sēnēm un dzīvniekiem.