Lai Grīņu dabas rezervātā atjaunotu un saglabātu ļoti reti sastopamo, aizsargājamo grīņa sārteni un tās dzīvotni – slapjos virsājus, Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā šogad uzsāks nozīmīgus dabas atjaunošanas darbus. Galvenās dabas vērtības rezervātā ir saistītas ar atklātiem biotopiem, tādēļ daļā teritorijas (2,5 %) veidos atvērtu ainavu un novērsīs dabisko sukcesiju jeb aizaugšanu.
Grīņu dabas rezervāts izveidots ļoti reta meža tipa – grīņa – un grīņa sārtenes saglabāšanai. Sugas pastāvēšanu nodrošina slapjie virsāji, kas ir ārkārtīgi rets biotops jeb dzīvotne ar atklātām ainavām un nozīmīga barošanās vieta apputeksnētājiem. Patlaban atklātas platības Grīņu rezervātā saglabājušās vien nelielos fragmentos, tādēļ 20. gs. sākumā mākslīgi stādītajās priežu audzēs novāks koku un krūmu apaugumu, atstājot lielākos, vecākos un ainavai nozīmīgākos kokus, to grupas; daļēji aizvāks koku celmus; veidos atklātu minerālaugsnes laukumu, noņemot zemsedzi, augsnes virskārtu vai izmantojot citas metodes.
“Jaunākajā Latvijas Sarkanajā grāmatā grīņa sārtene iekļauta stipri apdraudēto sugu kategorijā, un tai zināmas vien dažas atradnes valstī ar kopplatību mazāku nekā viens hektārs. Tā kā Grīņu dabas rezervāts ir izveidots tieši šīs sugas aizsardzībai, ir nepieciešams atjaunot slapjos virsājus un nodrošināt grīņa sārtenes dzīvotspēju ilgtermiņā,” skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas vadītāja Dace Sāmīte.
20. gs. sākumā lielu daļu tagadējā Grīņu dabas rezervāta teritorijas nosusināja un pārveidoja par lauksaimniecības zemēm. Lai pasargātu slapjos virsājus, tikai Baltijas jūras Kurzemes piekrastē sastopamo grīni un grīņa sārteni no izzušanas, 1936. gadā 700 ha izveidoja dabas pieminekli. Tā kā jaunizveidotās lauksaimniecības zemes nedeva cerēto ražu, pēc Otrā pasaules kara tās tika mākslīgi apmežotas ar priedēm, bet vēlāk arī šīs teritorijas iekļāva rezervātā. Ar laiku teritorijas aizaug un ir nepieciešams veikt noteiktus apsaimniekošanas darbus sugas saglabāšanai, pretējā gadījumā grīņu sārtene izzudīs.
Šobrīd rezervātā ir 1 504 ha ar slapjiem virsājiem, grīņa tipa mežiem, purvmirtes audzēm un zāļu purvi, kas kopā veido unikālu, hidroloģiski un ģeoloģiski savdabīgu ekosistēmu. Teritorijas nozīmību apstiprina arī tur konstatētās 52 īpaši aizsargājamās sugas: 33 augu, 16 putnu, viena zīdītāju un divas bezmugurkaulnieku sugas.