Uz sarkanbrūna smilšakmens atseguma fona devona perioda bruņuzivju kontŗurzīmējumi. Uzraksti: 26.09. plskt. 11.00. Devona laika liecības meklējot!
FacebookX / TwitterLinkedinThreads

Dabas aizsardzības pārvalde 26. septembrī aicina aizraujošā ceļojumā tālā pagātnē – iepazīt Devona perioda dabas vērtības un meklēt aptuveni 400 miljonus gadu senas liecības Gaujas Nacionālajā parkā (GNP). Pasākumā “Devona laika liecību meklējumos!” no plkst. 11.00 līdz 14.00 kopā ar GNP dabas gidu ikviens varēs uzzināt, kāda bija Latvijas teritorija pirms simtiem miljonu gadu, apskatīt senās bruņuzivju fosilijas un izzināt smilšakmens nozīmi dabā.

Dalība pasākumā ir bez maksas, taču dalībnieku skaits ir ierobežots, tāpēc nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās vietnes www.tiekamiesdaba.lv lapā “Notikumu kalendārs”. Pulcēšanās GNP Dabas centrā (Baznīcas iela 3, Sigulda).

Pasākuma pirmajā daļā dalībnieki uzzinās, kā smilšakmens atsegumi veidojušies un kāpēc tie ir nozīmīgi ne tikai ģeoloģijas, bet arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Pēc tam dalībnieki dosies pārgājienā gar Gaujas pietekām, lai dabā meklētu reālas Devona laikmeta liecības. Vērīgākajiem un pacietīgākajiem pārgājiena dalībniekiem, iespējams, izdosies atrast arī miljonus gadu senas bruņuzivju fosilijas.

Pārgājienā būs dažādas sarežģītības šķēršļi, jo maršrutā paredzēta pārvietošanās pa gravām, nogāzēm un atsevišķās vietās arī ūdenī. Dalībniekiem ieteicams izvēlēties laikapstākļiem un pārgājienam piemērotu apģērbu un ūdensizturīgus apavus.

Devons ir ģeoloģisks periods Zemes vēsturē, kas bija aptuveni 400 miljonus gadu pirms mūsdienām. Šajā laikā ūdeņos strauji attīstījās zivju pasaule, tā kļuva daudzveidīga, tāpēc Devonu mēdz dēvēt par “zivju laikmetu”. Devona ieži ir nozīmīga GNP dabas vērtība. Gaujas un tās pieteku krastos sastopami iespaidīgi devona smilšakmens atsegumi, kas veidojuši parka raksturīgo ainavu, te sastopamas arī daudz senākas dzīvības liecības – fosilijas.

Saistītas tēmas

Aktualitātes:
Gaujas Nacionālais parks Dabas centri Dabas izglītība