Biedrība “Zaļā brīvība” ir noslēgusi Latvijas vides aizsardzības fonda finansēto projektu “Rekomendācijas sugu un biotopu ekspertu sertificēšanas un uzraudzības sistēmas pilnveidei”. Tā mērķis bija visaptveroši izvērtēt līdzšinējo sistēmu, identificēt tās stiprās un vājās puses un sagatavot priekšlikumus tās uzlabošanai, lai nodrošinātu augstāku ekspertu pakalpojumu kvalitāti, caurspīdīgumu un ilgtspējīgu lēmumu pieņemšanu dabas aizsardzībā un attīstības projektos. Projektos veiktās analīzes un apkopotie iesaistīto pušu viedokļi atklāj sistēmiskas nepilnības un piedāvā risinājumu scenārijus ekspertu sertifikācijas un uzraudzības uzlabošanai. Projekta sadarbības iestāde ir Dabas aizsardzības pārvalde.
Sugu un biotopu eksperti ieņem nozīmīgu lomu, nodrošinot, ka infrastruktūras, mežsaimniecības, enerģētikas un citu projektu ietekme uz vidi tiek kvalitatīvi izvērtēta un netiek nodarīts pārmērīgs kaitējums dabas vērtībām. Viņu darbs ir būtisks arī valsts starptautisko saistību izpildei un investīciju drošumam. Papildus atzinumu sagatavošanai eksperti veic lauka pētījumus, seko biodaudzveidības izmaiņām un piedalās dabas aizsardzības plānu izstrādē, sniedzot atbalstu valsts institūcijām faktos balstītu lēmumu pieņemšanā.
Kāpēc izmaiņas ir nepieciešamas
Pašreizējā sugu un biotopu ekspertu sertificēšanas kārtība, kas būtiski nav mainīta kopš 2017. gada, vairs neatbilst nozares vajadzībām un mūsdienu projektu sarežģītībai. Projekta gaitā veiktās analīzes un apkopotā informācija atklāj, ka pieprasījums pēc sugu un biotopu ekspertu atzinumiem Latvijā ir liels (400 - 600 atzinumu gadā, variējot to sarežģītībai un apjomam), taču ļoti svārstīgs, kamēr pašu ekspertu ir maz, un tie ir nereti ir specializējušies šaurās jomās. Kontekstā ar pašreizējo augsto investīciju projektu skaitu, tas rada projektu kavēšanos, augstākas izmaksas un pārslogo nelielo skaitu profesionāļu. Vienlaikus ekspertu apmācība ir neregulāra un atkarīga no projektu finansējuma, sertifikācija balstās pārāk formālās prasībās, kas nevienmēr ļauj pilnvērtīgi novērtēt pretendenta kompetenci, savukārt, ekspertu neatkarības, ētikas un atbildības mehānismi praksē funkcionē nepietiekami. Tas ietekmē atzinumu kvalitāti, palielina slogu valsts iestādēm un rada riskus dabas vērtībām.
Projekta pieeja un ieteiktie risinājumi
Projekts balstīts plašā empīriskā un salīdzinošā analīzē, ietverot Latvijas un ES normatīvā regulējuma izvērtējumu, pieredzes analīzi četrās ES valstīs, dabas ekspertu socioloģisko aptauju, fokusgrupas, intervijas ar institūcijām un nozarēm, kā arī ekspertu darba tirgus un sistēmas ekonomisko novērtējumu. Šī visaptverošā pieeja ļāva identificēt ne tikai normatīvos un institucionālos trūkumus, bet arī reālās problēmas praksē, kas kavē kvalitatīvu ekspertīzi.
Balstoties iegūtajos datos un veiktajās analīzēs, projekts piedāvā detalizētu ceļakarti, kā sakārtot un stiprināt sugu un biotopu ekspertu sistēmu Latvijā, saglabājot neatkarīgu ekspertu modeli, bet padarot to kvalitatīvāku un uzticamāku. Rekomendācijas aicina izveidot sistemātiskāku un regulārāku ekspertu izglītības un tālākapmācības sistēmu, lai zināšanu līmenis un pieeja specializētai izglītībai būtu vienmērīgāka visā nozarē, kā arī pilnveidot sertifikācijas un resertifikācijas kārtību, mazāk balstoties uz formāliem kritērijiem un vairāk – uz reālu kompetenci un veiktā darba kvalitāti.
Būtiska uzmanība veltīta ekspertu neatkarībai – ierosināta skaidra interešu konflikta definēšana, obligāta deklarēšana un ētikas uzraudzības mehānisma izveide, kas stiprinātu sabiedrības uzticēšanos ekspertu atzinumiem. Tāpat rekomendācijas paredz uzlabot atzinumu kvalitātes kontroli, sakārtot dabas datu apriti un stiprināt uzraugošo institūciju kapacitāti, lai lēmumi par dabas aizsardzību un attīstības projektiem būtu izsvērti un balstītos pārbaudāmos datos. Vienlaikus projekts piedāvā risinājumus jaunu ekspertu ienākšanai nozarē – piemēram, asistenta vai jaunākā eksperta statusa ieviešanu –, lai mazinātu pārslogojumu, celtu profesijas prestižu un nodrošinātu sistēmas ilgtspēju ilgtermiņā.
Projekta gala kopsavilkuma ziņojums un visas projekta ietvaros veiktās analīzes pieejamas biedrības “Zaļā brīvība” tīmekļa vietnē. Gala kopsavilkuma ziņojums ietver 20 īstenojamas rekomendācijas, kas paredz izmaiņas normatīvajos aktos, izglītības sistēmā, sertifikācijas procesā, uzraudzībā, kā arī ekspertu profesionālajā tālākizglītībā.
10. decembrī notikušajā dabas ekspertu seminārā eksperti un iesaistītās puses iepazinās ar rezultātiem un diskutēja par ierosinātajām izmaiņām, pie kuru jēgilnas īstenošanas nepieciešams turpināt darbu 2026. gadā, sadarbojoties ministrijām, Dabas aizsardzības pārvaldei un citām iesaistītajām pusēm.
Rekomendācijas un scenārijus izstrādājusi biedrība “Zaļā brīvība” sadarbībā ar ZAB “PricewaterhouseCoopers Legal” un SIA “AC Konsultācijas”. Projekta sadarbības iestāde ir Dabas aizsardzības pārvalde.
Plašāka informācija, projekta materiāli un gala rekomendācijas,
Papildu informācija: Valters Kinna, biedrības “Zaļā brīvība” biodaudzveidības eksperts
Informācija sagatavota projekta “Rekomendācijas sugu un biotopu ekspertu sertificēšanas un uzraudzības sistēmas pilnveidei” (Nr. 1-08/96/2024) ietvaros, ko finansējis Latvijas vides aizsardzības fonds. Finansētājs nav atbildīgs par sagatavoto informāciju, par to ir atbildīgi vienīgi autori.
