Attēlā pa kreisi - eksperts Dmitrijs Teļnovs apseko atradni. Video Ruslans Matrozis. Attēlā pa labi - tumšā piepjložņa (Eustrophus dermestoides). Foto Dmitrijs Teļnovs.
Attēlā pa kreisi - eksperts Dmitrijs Teļnovs apseko atradni. Video Ruslans Matrozis. Attēlā pa labi - tumšā piepjložņa (Eustrophus dermestoides). Foto Dmitrijs Teļnovs.

Veicot dabas parka Ogres ieleja apsekošanu, konstatēta Latvijas faunai jauna vaboļu suga – tumšā piepjložņa (Eustrophus dermestoides). Šis atklājums ir būtisks papildinājums ne tikai Latvijas, bet arī visas Baltijas reģiona zināšanām par kukaiņu pasauli un bioloģisko daudzveidību.

Šī gada jūlijā vides risinājumu uzņēmuma Ecosoul bezmugurkaulnieku eksperts, sertificēts entomologs Dmitrijs Teļnovs, Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā veica Ogres ielejas dabas vērtību apzināšanu. Apsekojuma laikā, vecā lapkoku mežā upes ielejā, zem sēra piepes, tika atrasta un vēlāk laboratorijā identificēta tumšā piepjložņa.

Atklājums apliecina dabas parka Ogres ielejas ekoloģisko bagātību – šajā teritorijā sastopams liels daudzums atmirušās koksnes, daudzveidīga piepju flora un labi saglabājušies veci meža biotopi ar augstu mitruma un noēnojuma režīmu. Šādi apstākļi ir īpaši nozīmīgi retām un specializētām sugām, piemēram, tumšajai piepjložņai.

“Tumšā piepjložņa ir kā dzīvs termometrs – tā parāda, cik labi dabas procesi notiek bez cilvēka iejaukšanās. Šāda atradne Latvijā ir patiesi nozīmīga,” norāda Ecosoul eksperts Dmitrijs Teļnovs.

Rets Eiropas mēroga atradums

Tumšā piepjložņa ir neliela – 4-8 mm gara – vabole ar vienkrāsainu melnu vai tumši brūnu ķermeni, nedaudz gaišākām ekstremitātēm, mazu un vāji punktētu galvu, platu, biezi punktētu priekškrūšu vairogu un vidēji gariem, noapaļotiem segspārniem.

Tā ir micetobionts jeb sēnēs mītoša suga, kuras dzīves cikls ir cieši saistīts ar noteiktām koksnes sēnēm. Pieaugušas vaboles parasti novērojamas uz sēra piepēm un kātiņpiepēm, dodot priekšroku sēnēm, kas aug uz ozoliem un vītoliem. Dabas parka Ogres ieleja populācija tika atrasta vecā lapkoku mežā, zem sēra piepes.

Tumšā piepjložņa ir izplatīta Eiropā no Pirenejiem līdz Urāliem, tomēr visur tā sastopama izklaidus un reti. Baltijas reģionā un Fenoskandijā līdz šim zināmas tikai dažas vēsturiskas atradnes – Somijā (pirms >50 gadiem), Igaunijā (pirms >135 gadiem), kā arī nesen Krievijā Karaļauču apkārtnē. Zviedrijā suga nav sastopama, bet Somijā uzskatāma par izzudušu. Latvijas atradne šobrīd ir tālākā zināmā šīs sugas izplatības vieta Eiropā, kas piešķir atklājumam īpašu zinātnisku un dabas aizsardzības nozīmi.

Tumšā piepjložņa ir indikatorsuga, kas palīdz identificēt īpaši vērtīgus un saglabājamus biotopus. Tās klātbūtne norāda uz meža ekosistēmas nepārtrauktību, ir ir pierādījums dabiskam atmirušās koksnes sadalīšanās ciklam un uzskatāmi atspoguļo dzīvotnes bioloģisko daudzveidību.

 

Ecosoul logo

Saistītas tēmas

Aizsargājamās sugas Aizsargājamās teritorijas