Normatīvie akti paredz, ka savainotu dzīvnieku glābšana ir pašvaldību kompetence. Attiecīgi Dabas aizsardzības pārvalde uzdevums nav savainotu savvaļas dzīvnieku nogādāšana patversmēs un zooloģiskajos dārzos. Tomēr atsevišķos, īpaši retos gadījumos – ja cietis sevišķi retas sugas dzīvnieks – pārvalde ir iesaistījusies arī praktiskā palīdzības sniegšanā.
Svarīgi atcerēties, ka savvaļā notiek dabiskie procesi. Un nav iespējams viennozīmīgi apgalvot, ka visi savvaļas dzīvnieki vienmēr un jebkuros apstākļos ir jāglābj. Piemēram, ziemā savainots dzīvnieks var kļūt par barības avotu citam plēsējam, tādējādi nodrošinot ekosistēmas līdzsvaru. Taču situācijās, kad dzīvnieks ieklīdis apdzīvotā vietā vai rada apdraudējumu, rīcība ir nepieciešama.
Ja tiek konstatēts smagi ievainots īpaši aizsargājamas sugas dzīvnieks, piemēram, lūsis, un nav iespējams to nogādāt patversmē vai reģistrētā zooloģiskajā dārzā, pārvalde ir tiesīga pieņemt lēmumu par dzīvnieka humānu likvidēšanu, lai novērstu ilgstošas ciešanas. Šādos gadījumos, ja nepieciešama steidzama rīcība, mednieks var veikt dzīvnieka likvidēšanu ar amatpersonas mutisku atļauju, savukārt rakstiska atļauja tiek noformēta nākamajā darba dienā. Šāda kārtība ir tiesiski pamatota un nodrošina operatīvu risinājumu.
Tāpat atsevišķos gadījumos medniekam var tikt izsniegta atļauja paturēt dzīvnieka līķi, ja persona izsaka šādu vēlmi, līdzīgi kā tas notiek gadījumos ar nejauši bojāgājušiem dzīvniekiem.
Ja savvaļas dzīvnieks tiek novērots īpašumā vai tā tuvumā, tas automātiski nenozīmē apdraudējumu. Vispirms jāizvērtē iemesli, kādēļ dzīvnieks tuvojas cilvēka mājvietai. Biežākie iemesli ir brīvi pieejama barība – piemēram, mājdzīvnieku ēdiens vai nenoslēgta kompostkaudze.
Plašāka informācija par pareizu rīcību, sastopot savvaļas dzīvniekus, pieejama vietnē neizdzesdzivibu.lv.
Ja rodas apdraudējuma sajūta vai dzīvnieka uzvedība šķiet netipiska, ieteicams sazināties ar Valsts meža dienestu, pārvaldes speciālistiem vai vietējo medību kolektīvu, lai saņemtu konsultāciju par turpmāko rīcību. Nepieciešamības gadījumā atbildīgās amatpersonas sniedz norādījumus, bet konkrēta dzīvnieka likvidēšanu drīkst veikt mednieki normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.