Ikviena ES dalībvalsts reizi sešos gados gatavo ziņojumu Eiropas Komisijai (EK) par ES nozīmes biotopu jeb dzīvotņu un sugu stāvokli katrā valstī. Latvijas ceturtais ziņojums (2019-2024) iesniegts pērn. Pārskati sagatavoti atbilstoši Eiropas direktīvai par savvaļas putnu aizsardzību (Putnu direktīva) un direktīvai par dabisko dzīvotņu, floras un faunas aizsardzību (Biotopu direktīva).
Biotopu direktīvas ziņojumā iekļauts aizsardzības stāvokļa novērtējums 61 ES nozīmes biotopu veidam (59 sauszemes un divi jūras biotopi). No tiem 10 % ir labvēlīgā aizsardzības stāvoklī, 28 % – nelabvēlīgā nepietiekamā, 61 % – nelabvēlīgā sliktā stāvoklī. Savukārt 1 % biotopu (smilts sēkļi jūrā) rosināts nākotnē no vērtēšanas izslēgt, jo izpētes rezultāti apstiprina, ka tas Latvijas jūrā nav sastopams. Aizsardzības stāvoklis uzlabojies sešiem biotopiem, tomēr 19 biotopiem stāvoklis ir pasliktinājies, kas apliecina nepieciešamību īstenot atbilstošus dabas aizsardzības pasākumus un turpināt uzraudzību.
Biotopu direktīvas ziņojumā novērtēts arī 119 ES nozīmes aizsargājamo sugu aizsardzības stāvoklis. Pārskata periodā Latvijā konstatētas četras jaunas aizsargājamas sugas, tai skaitā gļotsēņu kailvabole un Sibīrijas ziemasspāre. 2019.-2024. gadā 36 % sugu bija labvēlīgā aizsardzības stāvoklī, 39 % – nepietiekamā un 13 % sliktā stāvoklī. Stāvoklis uzlabojies 10 sugām, īpaši abiniekiem un posmkājiem. Piemēram, platajai airvabolei un ezera vardei novērtējuma periodā konstatēts labvēlīgs stāvoklis. Tomēr aizsardzības stāvoklis pasliktinājies 13 sugām.
Putnu direktīvas ziņojumā sniegts visaptverošs novērtējums par 238 Latvijā sastopamām putnu sugām, tai skaitā 218 sugām vērtētas arī īstermiņa un ilgtermiņa populāciju tendences. Salīdzinot ar iepriekšējo ziņojumu (2013-2018), 21 putnu sugai populācija vērtēta kā stabila, tostarp 10 sugām, kuru aizsardzībai izveidotas Natura 2000 teritorijas. Pieaugošas populācijas novērotas 21 sugai, tostarp tādām aizsargājamām sugām kā ziemeļu gulbis, melnā klija un baltvaigu zīriņš. Savukārt ilgstošs populāciju samazinājums konstatēts 17 sugām, no kurām astoņas ir īpaši aizsargājamas un saistītas ar Natura 2000 teritorijām, piemēram, grieze, zaļā vārna un mežirbe. Plašāk vietnē www.daba.gov.lv.
Tāpat otro reizi ir iesniegts ziņojums par invazīvo sugu izplatību un izplatības ierobežošanu (2019-2024). Latvija sniedza ziņas kopumā par 15 Latvijā sastopamajām ES invazīvo sugu sarakstā iekļautajām sugām (no kopumā 87 ES sastopamajām). Par desmit dabā sastopamām sugām – Sīrijas asklēpija, Ķīnas cimdiņkrabis, dzeloņvaigu vēzis, Sosnovska latvānis, puķu sprigane, jenotsuns, ondatra, Amerikas signālvēzis, rotans, sarkanausu bruņurupucis, kā arī piecām nebrīvē esošām – Ķīnas mundžaks, nūtrija, jenotsuns, jenots un sarkanausu bruņurupucis. Ziņojumā norādīts, ka sarainā sarzāle tiek audzēta apstādījumos (faktiski kā nebrīvē). Līdz ar ziņojumu ir iesniegti dati par katras Latvijā savvaļā sastopamās invazīvās sugas izplatību, tāpēc arī turpmāk ir svarīga sabiedrības iesaiste, ziņojot informāciju par invazīvo sugu atradnēm invazīvo sugu pārvaldniekā (www.invazivs.lv).
2025. gadā turpinājies darbs, gan pārvaldei izstrādājot un uzraugot dabas aizsardzības plānus, gan iesaistoties pašvaldību teritoriju plānojumu izstrādē, sniedzot tiem nosacījumus un atzinumus. Šie ir attīstības plānošanas dokumenti, kas balstās uz ilgtermiņa skatījumu. Dabas aizsardzības plāni tiek izstrādāti konkrētai aizsargājamai dabas teritorijai, bet teritorijas plānojums – pašvaldības teritorijai. Abu plānošanas dokumentu izstrādi regulē normatīvie akti un visos gadījumos būtiska ir sabiedrības iesaiste, dažādu sabiedrības interešu sabalansēšana un ilgtermiņa redzējums, jo no šiem plānošanas dokumentiem atkarīga teritoriju turpmākā attīstība.
2025. gadā nodrošināta 20 īpaši aizsargājamu dabas teritoriju (ĪADT) dabas aizsardzības plānu izstrādes uzraudzība, aptverot gan sauszemes, gan jūras teritorijas visā Latvijā. Darbs veikts vairākās aizsardzības kategorijās, tostarp Slīteres Nacionālajā parkā, dabas parkos (Ciriša ezers, Pape, Ogres ieleja, Engures ezers, Ogres Zilie kalni, Beberbeķi), dabas liegumos (Stompaku purvs, Liepājas ezers, Klaucānu un Priekulānu ezeri, Lielupes palienes pļavas, Burtnieku ezera pļavas, Sedas purvs, Babītes ezers), četros dabas rezervātos (Grīņu, Moricsalas, Teiču, Krustkalnu), aizsargājamā ainavu apvidū (Ziemeļgauja) un aizsargājamās jūras teritorijās (Ainaži-Salacgrīva, Akmensrags, Irbes šaurums, Nida-Pērkone, Rīgas līča rietumu piekraste, Selga uz rietumiem no Tūjas, Vitrupe-Tūja). No uzraudzītajiem plāniem pērn seši ir pabeigti un VARAM apstiprināti – dabas liegumiem “Lielupes palienes pļavas”, “Liepājas ezers”, “Klaucānu un Priekulānu ezeri”, “Burtnieku ezera pļavas” un dabas parkam “Ciriša ezers”, bet dabas lieguma “Stompaku purvs” plāns apstiprināts šī gada 5. janvārī. Visās šajās teritorijās ir notikušas tikšanās un diskusijas ar iedzīvotājiem, zemju īpašniekiem, pašvaldībām, dabas ekspertiem u.c. Nereti diskusijas ir bijušas spraigas, jo ir saskārušās diametrāli pretējas intereses, pārvaldes uzdevums ir meklēt šajās sarunās kompromisus.
2025. gadā arī pašvaldības intensīvi aktualizēja teritorijas plānojumus, kā arī izstrādāja lokālplānojumus un detālplānojumus, lai attīstītu dažādas attīstības ieceres. Pārvalde pašvaldību dažāda līmeņa plānojumiem kopumā sniegusi teju 300 nosacījumus, atzinumus un informācijas pieprasījumus. Lai uzlabotu sadarbību ar pašvaldībām, pērn ieviesta vienota, metodiski vadīta pieeja, vērtējot pašvaldību ieceres.
Līdz ar sabiedrības pieaugošo interesi par dabas vērtību saglabāšanu, pieaudzis arī ziņojumu skaits par valsts nozīmes dižkokiem. To skaits pārvaldes uzturētajā dabas datu sistēmā “Ozols” 2025. gadā sasniedza 16 115 dižkokus, ieskaitot pērn pievienotos 1 115 valsts nozīmes dižkokus. Visdižākie koki Latvijā ir parastie ozoli (38 % no kopējā dižkoku skaita), parastā priede (23 %) un parastā liepa (11 %). Šobrīd visvairāk dižkoku konstatēti Vidzemē (5 557), tad seko Kurzeme (4 000), Latgale (3 552) un Pierīge (2 999). Salīdzinot ar 2024., 2023. gadu, apzināto dižkoku skaits pieaudzis par 3-9 %.
Domājot par lietotāju ērtībām un precīzāku datu kvalitāti, 2025. gadā būtiski pilnveidots Dižkoku pārvaldnieks un uzlabota pieteikuma anketa. Anketā ieviesti papildu paskaidrojošie lauki precīzākai informācijas ievadei, noteikti ciparu lauku robežrādījumi, kā arī iestrādāta reģistrēto dižkoku karte, kas ļauj pieteicējiem pārbaudīt, vai konkrētais koks jau ir iekļauts reģistrā. Vienlaikus vietnē ozols.gov.lv/dizkoki izveidotas jaunas sadaļas – Latvijā reģistrēto dižkoku karte un statistikas sadaļa ar pielāgojamiem atlases kritērijiem. Kopumā vietnē 2025. gadā ziņots par 301 jaunu dižkoku, saglabājot 2024. gada līmeni un divkāršojot pieteikumu skaitu salīdzinājumā ar 2023. gadu.
Lai veicinātu sabiedrības izpratni par lielo un veco koku nozīmi dabā un iesaistītu iedzīvotājus šo vērtīgo dzīvotņu saglabāšanā ilgtermiņā, pārvaldes projekts LIFE Osmo Baltic jau otro gadu īsteno bezmaksas lielo un veco koku sakopšanas programmu “No koka uz koku”. Pērn programmai pieteicās 443 koku īpašnieku, tostarp pašvaldības, organizācijas un biedrības, izvērtēšanai iesniedzot 716 kokus. Pēc rūpīgas izvērtēšanas dalībai programmā atlasīti 195 koki, kuriem tiks veikta bezmaksas koku stāvokļa novērtēšana un īstenoti nepieciešamie sakopšanas darbi. Kopumā divu gadu laikā no 1 413 programmai pieteiktajiem kokiem, sakopšana paredzēta 410, tādējādi stiprinot gan ainavas kvalitāti, gan bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu Latvijā.
Pērn Invazīvo sugu pārvaldniekā un citās platformās saņemts rekordliels ziņojumu skaits – 9 774 novērojumi par invazīvajām sugām no visiem Latvijas reģioniem. Ziņojumu skaits vairāk nekā piecas reizes pārsniedz 2024. gada datus (1 744), kas rāda gan sugu izplatības pieaugumu, gan sabiedrības izpratnes attīstību par šo problēmu un plašo iesaisti. Visvairāk ziņojumu saņemts par invazīvajiem dzīvniekiem, īpaši daudz par jenotsuņiem un Spānijas kailgliemežiem, kā arī par invazīvajām augu sugām, tostarp Sosnovska latvāni un Kanādas zeltgalvīti.