Pērn stiprināta dabas aizsardzības kapacitāte, zināšanu bāze un sabiedrības iesaiste

Ikviena ES dalībvalsts reizi sešos gados gatavo ziņojumu Eiropas Komisijai (EK) par ES nozīmes biotopu jeb dzīvotņu un sugu stāvokli katrā valstī. Latvijas ceturtais ziņojums (2019-2024) iesniegts pērn. Pārskati sagatavoti atbilstoši Eiropas direktīvai par savvaļas putnu aizsardzību (Putnu direktīva) un direktīvai par dabisko dzīvotņu, floras un faunas aizsardzību (Biotopu direktīva). 

Biotopu direktīvas ziņojumā iekļauts aizsardzības stāvokļa novērtējums 61 ES nozīmes biotopu veidam (59 sauszemes un divi jūras biotopi). No tiem 10 % ir labvēlīgā aizsardzības stāvoklī, 28 % – nelabvēlīgā nepietiekamā, 61 % – nelabvēlīgā sliktā stāvoklī. Savukārt 1 % biotopu (smilts sēkļi jūrā) rosināts nākotnē no vērtēšanas izslēgt, jo izpētes rezultāti apstiprina, ka tas Latvijas jūrā nav sastopams. Aizsardzības stāvoklis uzlabojies sešiem biotopiem, tomēr 19 biotopiem stāvoklis ir pasliktinājies, kas apliecina nepieciešamību īstenot atbilstošus dabas aizsardzības pasākumus un turpināt uzraudzību. 

Biotopu direktīvas ziņojumā novērtēts arī 119 ES nozīmes aizsargājamo sugu aizsardzības stāvoklis. Pārskata periodā Latvijā konstatētas četras jaunas aizsargājamas sugas, tai skaitā gļotsēņu kailvabole un Sibīrijas ziemasspāre. 2019.-2024. gadā 36 % sugu bija labvēlīgā aizsardzības stāvoklī, 39 % – nepietiekamā un 13 % sliktā stāvoklī. Stāvoklis uzlabojies 10 sugām, īpaši abiniekiem un posmkājiem. Piemēram, platajai airvabolei un ezera vardei novērtējuma periodā konstatēts labvēlīgs stāvoklis. Tomēr aizsardzības stāvoklis pasliktinājies 13 sugām.  

Putnu direktīvas ziņojumā sniegts visaptverošs novērtējums par 238 Latvijā sastopamām putnu sugām, tai skaitā 218 sugām vērtētas arī īstermiņa un ilgtermiņa populāciju tendences. Salīdzinot ar iepriekšējo ziņojumu (2013-2018), 21 putnu sugai populācija vērtēta kā stabila, tostarp 10 sugām, kuru aizsardzībai izveidotas Natura 2000 teritorijas. Pieaugošas populācijas novērotas 21 sugai, tostarp tādām aizsargājamām sugām kā ziemeļu gulbis, melnā klija un baltvaigu zīriņš. Savukārt ilgstošs populāciju samazinājums konstatēts 17 sugām, no kurām astoņas ir īpaši aizsargājamas un saistītas ar Natura 2000 teritorijām, piemēram, grieze, zaļā vārna un mežirbe. Plašāk vietnē www.daba.gov.lv. 

Tāpat otro reizi ir iesniegts ziņojums par invazīvo sugu izplatību un izplatības ierobežošanu (2019-2024). Latvija sniedza ziņas kopumā par 15 Latvijā sastopamajām ES invazīvo sugu sarakstā iekļautajām sugām (no kopumā 87 ES sastopamajām). Par desmit dabā sastopamām sugām – Sīrijas asklēpija, Ķīnas cimdiņkrabis, dzeloņvaigu vēzis, Sosnovska latvānis, puķu sprigane, jenotsuns, ondatra, Amerikas signālvēzis, rotans, sarkanausu bruņurupucis, kā arī piecām nebrīvē esošām – Ķīnas mundžaks, nūtrija, jenotsuns, jenots un sarkanausu bruņurupucis. Ziņojumā norādīts, ka sarainā sarzāle tiek audzēta apstādījumos (faktiski kā nebrīvē). Līdz ar ziņojumu ir iesniegti dati par katras Latvijā savvaļā sastopamās invazīvās sugas izplatību, tāpēc arī turpmāk ir svarīga sabiedrības iesaiste, ziņojot informāciju par invazīvo sugu atradnēm  invazīvo sugu pārvaldniekā (www.invazivs.lv). 

2025. gadā turpinājies darbs, gan pārvaldei izstrādājot un uzraugot dabas aizsardzības plānus, gan iesaistoties pašvaldību teritoriju plānojumu izstrādē, sniedzot tiem nosacījumus un atzinumus. Šie ir attīstības plānošanas dokumenti, kas balstās uz ilgtermiņa skatījumu. Dabas aizsardzības plāni tiek izstrādāti konkrētai aizsargājamai dabas teritorijai, bet teritorijas plānojums – pašvaldības teritorijai. Abu plānošanas dokumentu izstrādi regulē normatīvie akti un visos gadījumos būtiska ir sabiedrības iesaiste, dažādu sabiedrības interešu sabalansēšana un ilgtermiņa redzējums, jo no šiem plānošanas dokumentiem atkarīga teritoriju turpmākā attīstība.  

2025. gadā nodrošināta 20 īpaši aizsargājamu dabas teritoriju (ĪADT) dabas aizsardzības plānu izstrādes uzraudzība, aptverot gan sauszemes, gan jūras teritorijas visā Latvijā. Darbs veikts vairākās aizsardzības kategorijās, tostarp Slīteres Nacionālajā parkā, dabas parkos (Ciriša ezers, Pape, Ogres ieleja, Engures ezers, Ogres Zilie kalni, Beberbeķi), dabas liegumos (Stompaku purvs, Liepājas ezers, Klaucānu un Priekulānu ezeri, Lielupes palienes pļavas, Burtnieku ezera pļavas, Sedas purvs, Babītes ezers), četros dabas rezervātos (Grīņu, Moricsalas, Teiču, Krustkalnu), aizsargājamā ainavu apvidū (Ziemeļgauja) un aizsargājamās jūras teritorijās (Ainaži-Salacgrīva, Akmensrags, Irbes šaurums, Nida-Pērkone, Rīgas līča rietumu piekraste, Selga uz rietumiem no Tūjas, Vitrupe-Tūja). No uzraudzītajiem plāniem pērn seši ir pabeigti un VARAM apstiprināti – dabas liegumiem “Lielupes palienes pļavas”, “Liepājas ezers”, “Klaucānu un Priekulānu ezeri”, “Burtnieku ezera pļavas” un dabas parkam “Ciriša ezers”, bet dabas lieguma “Stompaku purvs” plāns apstiprināts šī gada 5. janvārī. Visās šajās teritorijās ir notikušas tikšanās un diskusijas ar iedzīvotājiem, zemju īpašniekiem, pašvaldībām, dabas ekspertiem u.c. Nereti diskusijas ir bijušas spraigas, jo ir saskārušās diametrāli pretējas intereses, pārvaldes uzdevums ir meklēt šajās sarunās kompromisus. 

2025. gadā arī pašvaldības intensīvi aktualizēja teritorijas plānojumus, kā arī izstrādāja lokālplānojumus un detālplānojumus, lai attīstītu dažādas attīstības ieceres. Pārvalde pašvaldību dažāda līmeņa plānojumiem kopumā sniegusi teju 300 nosacījumus, atzinumus un informācijas pieprasījumus. Lai uzlabotu sadarbību ar pašvaldībām, pērn ieviesta vienota, metodiski vadīta pieeja, vērtējot pašvaldību ieceres. 

Līdz ar sabiedrības pieaugošo interesi par dabas vērtību saglabāšanu, pieaudzis arī ziņojumu skaits par valsts nozīmes dižkokiem. To skaits pārvaldes uzturētajā dabas datu sistēmā “Ozols” 2025. gadā sasniedza 16 115 dižkokus, ieskaitot pērn pievienotos 1 115 valsts nozīmes dižkokus. Visdižākie koki Latvijā ir parastie ozoli (38 % no kopējā dižkoku skaita), parastā priede (23 %) un parastā liepa (11 %). Šobrīd visvairāk dižkoku konstatēti Vidzemē (5 557), tad seko Kurzeme (4 000), Latgale (3 552) un Pierīge (2 999). Salīdzinot ar 2024., 2023. gadu, apzināto dižkoku skaits pieaudzis par 3-9 %. 

Domājot par lietotāju ērtībām un precīzāku datu kvalitāti, 2025. gadā būtiski pilnveidots Dižkoku pārvaldnieks un uzlabota pieteikuma anketa. Anketā ieviesti papildu paskaidrojošie lauki precīzākai informācijas ievadei, noteikti ciparu lauku robežrādījumi, kā arī iestrādāta reģistrēto dižkoku karte, kas ļauj pieteicējiem pārbaudīt, vai konkrētais koks jau ir iekļauts reģistrā. Vienlaikus vietnē ozols.gov.lv/dizkoki izveidotas jaunas sadaļas – Latvijā reģistrēto dižkoku karte un statistikas sadaļa ar pielāgojamiem atlases kritērijiem. Kopumā vietnē 2025. gadā ziņots par 301 jaunu dižkoku, saglabājot 2024. gada līmeni un divkāršojot pieteikumu skaitu salīdzinājumā ar 2023. gadu.  

Lai veicinātu sabiedrības izpratni par lielo un veco koku nozīmi dabā un iesaistītu iedzīvotājus šo vērtīgo dzīvotņu saglabāšanā ilgtermiņā, pārvaldes projekts LIFE Osmo Baltic jau otro gadu īsteno bezmaksas lielo un veco koku sakopšanas programmu “No koka uz koku”. Pērn programmai pieteicās 443 koku īpašnieku, tostarp pašvaldības, organizācijas un biedrības, izvērtēšanai iesniedzot 716 kokus. Pēc rūpīgas izvērtēšanas dalībai programmā atlasīti 195 koki, kuriem tiks veikta bezmaksas koku stāvokļa novērtēšana un īstenoti nepieciešamie sakopšanas darbi. Kopumā divu gadu laikā no 1 413 programmai pieteiktajiem kokiem, sakopšana paredzēta 410, tādējādi stiprinot gan ainavas kvalitāti, gan bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu Latvijā. 

Pērn Invazīvo sugu pārvaldniekā un citās platformās saņemts rekordliels ziņojumu skaits – 9 774 novērojumi par invazīvajām sugām no visiem Latvijas reģioniem. Ziņojumu skaits vairāk nekā piecas reizes pārsniedz 2024. gada datus (1 744), kas rāda gan sugu izplatības pieaugumu, gan sabiedrības izpratnes attīstību par šo problēmu un plašo iesaisti. Visvairāk ziņojumu saņemts par invazīvajiem dzīvniekiem, īpaši daudz par jenotsuņiem un Spānijas kailgliemežiem, kā arī par invazīvajām augu sugām, tostarp Sosnovska latvāni un Kanādas zeltgalvīti. 

Pērn jau ceturto reizi pārvalde organizēja kampaņu “Misija – KRUPIS. Izglāb princi!”. Pateicoties 190 brīvprātīgo iesaistei, deviņu diennakšu laikā 51 ceļa posmā visā Latvijā izglābti aptuveni 3 500 abinieku. Pērn pirmo reizi arī pašvaldības sniedza praktisku atbalstu migrācijas laikā – Olaines novadā tika slēgts ceļa posms pie Jāņupes karjera, bet Jūrmalā, atsaucoties kampaņas brīvprātīgo aicinājumam, uz laiku pārtrauca ietves tīrīšanu abinieku migrācijas punktā. Nozīmīgi ir arī brīvprātīgo sniegtie dati, kas uzrāda, ka arī abinieku ziemas miegu un paradumus maina globālā sasilšana. 

Arī 2025. gada pavasarī Latvijas piekrastē tika izskaloti roņu mazuļi. Sabiedrības plašo iesaisti apliecina sezonas laikā saņemtie 380 ziņojumi par roņiem liedagā. Pērn pirmo reizi roņu mazuļu apsekošanu un ievainoto ronēnu nogādāšanu Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā veica pašvaldības. Kampaņas laikā īpaši tika uzsvērta nepieciešamība jo īpaši pavasarī piekrastē turēt suņus pavadā, lai samazinātu ronēnu traumēšanu. 

Pērn veiktas 24 pārbaudes sugu aizsardzībai, no tām 15 veiktas starptautiskās tirdzniecības apdraudēto sugu jeb CITES sugu turēšanas un tirdzniecības vietās, četras reģistrētajos zooloģiskajos dārzos un piecas nemedījamo vai īpaši aizsargājamo sugu jomā. Savvaļas sugu aizsardzības jomā pārvalde saņēma 427 pieteikumus atļaujām un saskaņojumiem (vienu par kaviāra ražošanas/pārfasēšanas vietas reģistrāciju, vienu par zooloģiskā dārza reģistrāciju, 219 par nemedījamo vai īpaši aizsargājamo sugu indivīdu iegūšanu vai traucēšanu, 206 par tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām). 

Iniciatīvā “Daru labu dabai”, ko aizsākām 2016. gadā, pērn visos Latvijas reģionos aizvadītas 39 talkas, pulcējot 1 334 dalībniekus, kuri ar savu darbu sniedza būtisku ieguldījumu dabas vērtību saglabāšanā. Talkas notika ĪADT, tostarp Ķemeru Nacionālajā parkā, dabas liegumā “Randu pļavas”, Teiču, Krustkalnu un Grīņu dabas rezervātos, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, kā arī aizsargājamās alejās. Talkās īstenoti invazīvo sugu – krokainās rozes, Sosnovska latvāņa, pīlādžlapu sorbārijas, vārpainās korintes, puķu spriganes un Kanādas zeltgalvītes – ierobežošanas pasākumi, veikta krūmu novākšana zāļu purvos, dabiskajās pļavās, zāles pļaušana un novākšana dabiskajos zālājos, dižkoku atēnošana, kā arī mazo upju krastu, ganību iežogojumu un straujteču sakopšana. Vienlaikus talku laikā ir uzlabota arī dabas tūrisma infrastruktūra, veicinot gan bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, gan sakārtotu dabas teritoriju pieejamību sabiedrībai.  

Ar brīvprātīgo palīdzību uzlabota arī ļoti retas sugas – Igaunijas rūgtlapes – atradne, kas ir viena no tikai divām zināmajām šīs ES nozīmes aizsargājamās sugas atradnēm Latvijā, un pēdējos gados tās platība ir samazinājusies. Talkas laikā atradnes teritorija tika attīrīta no aizauguma, atjaunojot atklātu zāļu purva stāvokli, kas ir būtiski šīs retās sugas saglabāšanai.  

Pārvaldes projekts LatViaNature praktiskajā līmenī testēja jaunu dabas aizsardzības plānu ietvaru, izstrādājot plānus trim ĪADT (dabas liegumiem “Gudenieki”, “Nīcas īvju audze” un dabas parkam “Istra”). Vienlaikus norisinājās invazīvo sugu izskaušanas testēšanas darbu otrais posms vairāk nekā 100 ha platībā un turpinājās Latvijā jaunu brīvprātīgas sadarbības modeļu testēšana sadarbībā ar privāto zemju īpašniekiem ārpus ĪADT Natura 2000. Pilotprogrammā “Ziedu pļavas”, kas testē uz rezultātu orientētu pieeju bioloģiski daudzveidīgu zālāju saglabāšanā, piedalās 65 dalībnieki no visas Latvijas, kopumā apsaimniekojot 678 ha ilggadīgo zālāju. 2023.-2025. gadā zālāju apsaimniekotājiem atbalsta maksājumos izmaksāti 241 784 eiro. Savukārt, pilotprogrammā “Dzīvais mežs”, kas testē līgumiskās attiecībās balstītu dabas vērtību saglabāšanas pieeju privātajos mežos, piedalās 70 dalībnieki no visas Latvijas, kopumā apsaimniekojot 365 ha bioloģiski vērtīgu mežu. 2023.-2025. gadā meža īpašniekiem atbalsta maksājumos izmaksāti 173 367 eiro. Programmas noslēgsies 2026. gadā. Jauno sadarbības modeļu pārbaude ļaus sagatavot priekšlikumus motivējošo mehānismu pilnveidei valsts līmenī privāto zemes īpašnieku efektīvākai iesaistei dabas vērtību saglabāšanā. 

Starptautiskajā Jauno reindžeru programmā pagājušajā gadā visu nacionālo parku un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta grupās iesaistījušies 94 jaunieši, kam šī programma kalpojusi kā nozīmīga jauniešu līderības un pilsoniskās līdzdalības platforma. Gada laikā īstenotas 37 izglītojošas un praktiskas aktivitātes. Programmas, kas Latvijā darbojas kopš 2004. gada, ilgtermiņa ietekmi apliecina vairāki bijušie jaunie reindžeri, kas šobrīd ieņem atbildīgus amatus dabas aizsardzības, vides politikas un pilsoniskās sabiedrības jomā, piemēram, Latvijas Saeimā, pārvaldē un EUROPARC federācijā, tādējādi turpinot iesaisti dabas aizsardzībā. 

Dabas izglītība 2025. gadā bija būtisks instruments sabiedrības izpratnes veicināšanā par dabu, bioloģisko daudzveidību un tās ilgtspēju. Pārvaldes piecos dabas centros – Slīterē, Ķemeros, Siguldā, Rāznā un Salacgrīvā – kopumā īstenotas 789 izglītojošas aktivitātes, iesaistot teju 30 000 dalībnieku, no tiem 91 % bija bērni un jaunieši, 9 % – pieaugušie. Būtisks solis dabas izglītības attīstībā bija jaunās STEAM programmas ieviešana skolēniem – piedāvāta 21 pamatnodarbība ar pielāgojumiem katra dabas centra dabas daudzveidībai (kopumā 75) nodarbības, ar mācību saturu, kas balstīts izglītības programmās un veicina skolēnu zināšanu un prasmju attīstību, kā arī motivētu nākotnes karjeras izvēlei. Papildus nodrošināta arī pedagogu profesionālā pilnveide 12 semināros par STEAM programmu un piecos semināros pirmsskolas pedagogiem par āra vides izmantošanu mācību procesā, kā arī uzsākta sadarbība ar Izglītības un zinātnes ministriju par pieaugušo izglītošanu.    

2025. gadā pārvalde ar Eiropas reģionālās attīstības fonda un valsts finansējumu ir uzsākusi Ķemeru, Gaujas, Rāznas Nacionālo parku un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta dabas centru attīstīšanu. Līdz 2029. gada beigām plānots izveidot mūsdienīgus un interaktīvus dabas centrus, kas kļūs par būtisku izglītības un dabas izziņas platformu, vietu, kurā satiksies daba, zinātne un cilvēks. Tajos plānots ietvert mūsdienīgas ekspozīcijas par teritorijā esošajām dabas vērtībām un Latvijas dabas aizsardzības sistēmu. Papildu tam paredzētas laboratorijas un nodarbību telpas skolēniem, studentiem un dabas pētniekiem praktiskām mācībām, kā arī āra klases un labiekārtota teritorija izglītojošām aktivitātēm brīvā dabā.   

Valsts kancelejas konferencē “Celmlauzis” dabas datu pārvaldības sistēma “Ozols” saņēma balvu kā sekmīgs publiskā sektora pārmaiņu piemērs. Inovācijas sprinta laikā pārvaldes darbinieki izveidoja sistēmas prototipu, lai “Ozols” no sarežģīta profesionāļu rīka tiktu attīstīts par mūsdienīgu, lietotājam draudzīgu sistēmu, kas palīdz zemes īpašniekiem, ekspertiem, lauksaimniekiem, mežsaimniekiem un attīstītājiem saprotami izmantot dabas datus lēmumu pieņemšanā.  

Tika izstrādāta “Reģioni un vide” jomas mērķarhitektūra, kas paredz modernizēt un savstarpēji integrēt ģeotelpiskās informācijas sistēmas, kas tiek izmantotas vides uzraudzībā, dabas aizsardzībā, teritorijas plānošanā un lēmumu pieņemšanā, tika ņemtas vērā gan inovācijas sprinta ietvaros radītā prototipa idejas, gan nepieciešamība modernizēt datu bāzi “Ozols” un integrēt to kopējā plānošanas rīkā ar teritorijas plānošanas sistēmu. 2025. gadā uzsākts un šobrīd sadarbībā ar Valsts digitālās attīstības aģentūru turpinās darbs pie projekta pieteikuma izveides, lai 2026. gadā varētu uzsākt pilnveidotas dabas datu pārvaldības sistēmas izveidi. Paralēli turpināts pilnveidot klasifikatorus un citus rīkus, kas uzlabotu dabas datu kvalitāti. Tāpat ir ieviesti risinājumu pārvaldes iekšējo procesu elektronizācijai, lai atvieglotu un paātrinātu lēmumu pieņemšanas procesus. 

Lai savlaicīgi apzinātu bojājumus pārvaldes uzturētajā infrastruktūrā, mobilajā lietotnē “Dabas tūrisms” ieviesta papildu funkcionalitāte, kas dabas apmeklētājiem ļauj operatīvi ziņot par pamanītajām problēmām, no viedierīces pievienojot īsu aprakstu un fotogrāfijas. Ziņošanas iespēja ļauj operatīvāk reaģēt uz konstatētajiem trūkumiem, sekmējot sakoptu, drošu un ilgtspējīgu dabas tūrisma vidi. Pirmie ziņojumi jau saņemti, un bojājumi takās novērsti.  

Kopumā pērn pārvalde īstenoja 14 projektus ar ES programmu un nacionālo finanšu instrumentu atbalstu, koncentrējoties uz būtiskākajiem dabas aizsardzības politikas virzieniem. Projektos veikta ES nozīmes biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošana, apdraudēto sugu pārvaldības stiprināšana un zinātniski pamatotas informācijas attīstība, arī sugu aizsardzības regulējuma pilnveide. Nozīmīga daļa aktivitāšu veltīta ūdeņu, purvu un jūras ekosistēmu atjaunošanai, Natura 2000 teritoriju apsaimniekošanai un dabas aizsardzības plānošanai. Vienlaikus projekti veicināja sabiedrības izpratni un iesaisti, attīstot dabas izglītības infrastruktūru, ilgtspējīga dabas tūrisma pieejas un labās prakses apmaiņu nacionālā un starptautiskā līmenī.   

Īstenotajos projektos būtiski stiprināta Latvijas dabas aizsardzības sistēma, apvienojot zinātniski pamatotu pieeju, praktiskus apsaimniekošanas risinājumus un sabiedrības iesaisti. Veikts nozīmīgs ieguldījums biotopu un sugu aizsardzībā un purvu ekosistēmu atjaunošanas sagatavošanas darbi vairāk nekā 1 000 ha. Pērn ir sagatavota un nodota drukāšanai arī Latvijas Sarkanā grāmata, pilnveidota bioloģiskās daudzveidības monitoringa datu pārvaldība un aktualizēti sugu un biotopu ģeotelpiskie dati. Projektos būtiska uzmanība pievērsta arī jūras un saldūdens ekosistēmām, ilgtspējīgai teritoriju apsaimniekošanai un Natura 2000 tīkla stiprināšanai. Vienlaikus īstenotas plašas komunikācijas un izglītības aktivitātes – Rīgā un Liepājā organizētas divas starptautiskas konferences ar kopumā 250 dalībniekiem no 20 valstīm, izstrādāti mācību materiāli, kopumā rīkoti 49 semināri ar vairāk nekā 1 300 dalībniekiem. Projekti devuši arī praktisku pienesumu pārvaldes kapacitātei, attīstot digitālos risinājumus, dabas datu pārvaldības sistēmas “Ozols” funkcionalitāti un uzlabojot uzraudzības un kontroles nodrošinājumu.  

Pērn LIFE programmas projekts LIFE REEF un LIFE FOR SPECIES saņēma augstu novērtējumu – LIFE projektu balvu. LIFE FOR SPECIES apbalvoja par nozīmīgu ieguldījumu apdraudēto sugu aizsardzībā un biotopu apsaimniekošanā, uzlabojot zināšanas, datu pieejamību un sabiedrības izpratni par aizsargājamām sugām, savukārt LIFE REEF guvis atzinību par progresīvu pieeju jūras aizsargājamo biotopu izpētei un to ilgtspējīgas pārvaldības veicināšanai Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. 

Pārvaldes ģenerāldirektore, uzsākot darbu, ir intensīvi tikusies ar dažādu nozaru pārstāvjiem, lai izprastu dabas aizsardzības jomas tvērumu un savstarpējo sadarbību starp dažādām ieinteresētajām pusēm. Lai veicinātu dabai draudzīgu orientēšanās sportu, vienlaikus nodrošinot Latvijas unikālo dabas vērtību saglabāšanu, pārvalde un Latvijas Orientēšanās federācija noslēdza sadarbības memorandu par ilgtspējīgu orientēšanās pasākumu norisi, ievērojot vienotus principus to rīkošanā ĪADT un mikroliegumos. 

Savukārt pērnā gada izskaņā Gaujas Nacionālais parks pirmo reizi saņēma Eiropā lielākās dabas aizsargājamo teritoriju organizācijas – EUROPARC federācijas – sertifikātu kā ilgtspējīga tūrisma galamērķis Eiropā. Sertifikāts apliecina mērķtiecīgu darbu dabas vērtību saglabāšanā, sadarbības stiprināšanā ar vietējiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kā arī atbildīgas apmeklētāju plūsmas plānošanā. Dalība EUROPARC ilgtspējīga tūrisma hartas partneru tīklā nodrošina starptautiski atzītu kvalitātes standartu ieviešanu, neatkarīgu ekspertu izvērtējumu un veicina Gaujas Nacionālā parka un Latvijas atpazīstamību Eiropas mērogā, vienlaikus paverot iespējas pieredzes apmaiņai ar citām sertificētām aizsargājamām dabas teritorijām. 

Pārvalde pērn veica 18 687 ha VARAM valdījumā esošo pļavu, meža un purvu biotopu apsaimniekošanu, regulāri apsekoja, uzturēja un pilnveidoja 696 tūrisma un dabas izglītības infrastruktūras objektus īpaši aizsargājamās dabas teritorijās visos reģionos. Tostarp 99 dabas takas, 28 ūdenstūristu un autotūristu apmetnes un ūdenstūristu izkāpšanas vietas, 51 autostāvlaukumu, teju 500 informācijas stendus, piecus tiltus un 23 skatu torņus, 13 no tiem veikta tehniskā apsekošana un profilakses uzturēšanas darbi. 2025. gadā veikta priekšnosacījumu izpilde, lai līdz 2029.gadam ar ERAF projekta atbalstu pārvalde atjaunotu 12  infrastruktūras objektus. Veiktās darbības nākotnē labvēlīgi ietekmēs pat 16 000 ha NATURA 2000 teritorijas.  

Kaņiera ezeram un Ķemeru Nacionālajam parkam izvēlēti jauni apsaimniekotāji, apmeklētājiem atkal pieejamas Niedrāja laipa Kaņiera ezerā, tūristu takas Ķeizarskata apkārtnē un Vikmestes takas posms Gaujas Nacionālajā parkā. Desmit Natura 2000 teritorijās atjaunoti biotopi, sugu dzīvotnes un infrastruktūra, bet Engures ezerā izveidoti ūdensputniem piemēroti ligzdošanas biotopi.  

Līgatnes dabas takās, kas 2025. gadā atzīmēja pastāvēšanas 50. gadadienu, pērn izbūvēta jauna māja sermuļu dzimtas dzīvniekiem, kā arī pievienojās jauni iemītnieki – lapsēni Bonija un Klaids.  

2025. gadā saņemti 120 pieteikumi par nemedījamo sugu radītajiem postījumiem. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pieteikumu skaits ir teju divkāršojies (2024. gadā – 65, 2023. gadā – 64), jo pērn iestājās agrs pavasaris, attiecīgi agrāk sākās zosu migrācija un zosis ilgāk uzturējās Latvijas teritorijā. Pieteikumu skaits kopumā par augkopību, biškopību, lopkopību un akvakultūru pērn pieaudzis par ~30 %, salīdzinot ar 2024., 2023. gadu. Kopējais šo nozaru kompensācijās piešķirtais apmērs pērn bijis 341 987 eiro.  

Par saimnieciskās darbības ierobežojumiem ĪADT un mikroliegumos 2025. gadā saņemts 41 pieteikums (23 piekritīgs pārvaldei): par 2025. gadu piešķirtas kompensācijas jeb ikgadējie atbalsta maksājumi 3 975 eiro, kā arī izmaksātas kompensācijas par 2024. gadu 526 eiro. 

2025. gadā pārvalde ir iesaistīta 11 aktīvās tiesvedībās administratīvajās lietās (divas lietas Administratīvajā rajona tiesā, piecas – Administratīvajā apgabaltiesā, četras – Augstākajā tiesā). 78 % no tiesvedībām spriedums ir pārvaldei labvēlīgs, bet divās tiesvedībās vēl nav pieņemts pirmās instances spriedums. Tiesvedības ierosinātas par koku ainavisko un ekoloģisko vērtību, par dižkoku statusu, par koku ciršanu un saules elektrostacijas būvniecību, par zemes lietošanas kategorijas maiņu un par biotopiem.   

Aktīvas piecas administratīvā pārkāpuma lietas par neatļautu grunts uzbēršanu un zemes virskārtas nostumšanu mikroliegumā, par sikspārņu traucēšanu un par patvaļīgu grāvju rakšanu, niedru dedzināšanu un pārvietošanos meža zemē ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm ĪADT.  

Šobrīd ir astoņas aktīvas krimināllietas, bet vienā krimināllietā jau ir stājies spēkā notiesājošs spriedums pašvaldības amatpersonai par nepamatotas atļaujas izsniegšanu koka (dižkoka) ciršanai. No aktīvajām krimināllietām sešas ierosinātas par dižkoku bojāšanu vai iznīcināšanu, viena par lielo ķīru iznīcināšanu un viena par pumas tirdzniecības noteikumu pārkāpšanu. 

Pērn Ministru kabinets lēma ar 2026. gada 1. janvāri pārvaldei pievienot Latvijas Nacionālo botānisko dārzu, nostiprinot pārvaldes institucionālo kapacitāti un veicinot koordinētu dabas aizsardzības un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas politikas īstenošanu. Apvienošanas mērķis ir racionalizēt administratīvos procesus, mazināt birokrātiju un apvienot abu iestāžu līdzīgās funkcijas, tostarp dabas vērtību saglabāšanu, neformālo izglītību un ekspertīzi augu kolekciju un dendroloģisko stādījumu jomā. Tikuši īstenoti iestāžu apvienošanās sagatavošanas darbi, lai integrācija ļautu pārvaldei turpināt attīstīt kvalitatīvu dabas izziņas un aizsardzības darbu, vienlaikus saglabājot Nacionālā botāniskā dārza unikālās zinātniskās un izglītības funkcijas, tādējādi stiprinot valsts spējas rūpēties par augu daudzveidību un sabiedrības dabas izglītību.