Pulcējot jūras apsaimniekošanas profesionāļus, zinātniekus, ekspertus, piejūras pašvaldību speciālistus un nevalstisko organizāciju pārstāvjus no deviņām Eiropas valstīm, aizvadīta Dabas aizsardzības pārvaldes (pārvaldes) projekta “LIFE REEF” starptautiskā konference “Jūras telpiskās aizsardzības nākotne: no zinātnes līdz politikai”.
Konferencē piedalījās ap 100 dalībnieku, un tajā trīs dienu garumā nozares profesionāļi, eksperti un pašvaldību pārstāvji dalījās pieredzē un mēģināja rast kopīgus risinājumus Baltijas jūras ekosistēmu aizsardzībai, kā arī stiprināt sadarbību starp zinātniekiem un politikas ieviesējiem.
Atklājot konferenci, pārvaldes ģenerāldirektore Laura Anteina uzsvēra, ka ilgtspējīga dabas aizsardzība iespējama tikai tad, ja politiskie lēmumi balstās zinātnē: “Šī konference risina fundamentālu jautājumu – kā zinātniskos atklājumus pārvērst reālā politikā. Tas nav tikai teorētisks jautājums. Ir nepieciešama izpratne, ka ilgtspējīga dabas aizsardzība iespējama tikai tad, ja zinātne kļūst par pamatu lēmumu pieņemšanā jūras aizsardzībai.”
Viņa arī akcentēja projekta “LIFE REEF” nozīmi, kas devis zinātnisku pamatu jaunu jūras aizsargājamo dabas teritoriju iekļaušanai Natura 2000 tīklā, stāstā izceļot Alku sēkli – Baltijas jūras dzelmē unikālu zemūdens reljefu, kas līdzinās nelielai zemūdens pilsētai. “Šis izcilais atklājums mūsu pašu jūras ūdeņos rāda svarīgu patiesību: jo vairāk mēs pētām jūras vidi, jo lielāka kļūst nepieciešamība to aizsargāt. Bioloģiskā daudzveidība nav tikai abstrakts jēdziens zinātniskajos rakstos – tā ir veselīgas, noturīgas jūras pamats, kas spēj uzturēt gan jūras ekosistēmu, gan cilvēku kopienas, kas no tās ir atkarīgas,” pauda L. Anteina.
Kopumā sešās konferences plenārsesijās un diskusiju paneļos tika risināti jautājumi par to, kā jūrā iespējams apvienot saimniecisko darbību ar dabas aizsardzību. Īpaša uzmanība tika veltīta tam, kā veidot iekļaujošu, jēgpilnu dialogu ar sociālajiem partneriem, lai veicinātu līdzsvarotu un ilgtspējīgu jūras telpas pārvaldību ilgtermiņā.
Konferences ievadā dalībnieki iepazinās ar jūras aizsargājamo teritoriju nozīmi Latvijā un Eiropā. Tika aplūkoti politiskie aspekti jūras aizsargājamās teritorijās, Baltijas jūras aizsargājamo teritoriju statuss un Latvijas pieredze zemūdens biotopu kartēšanā Eiropā. Klātesošie iepazinās arī ar Latvijas pieredzi vietu prioritizēšanā, balstoties uz sugu izplatību un ekosistēmu pakalpojumiem. Lietuvas eksperti dalījās ar aktuālajiem izaicinājumiem, bet dalībnieki no Itālijas un Spānijas iepazīstināja ar pieredzi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanā.
Sesijā par aizsargājamo jūras teritoriju integrēšanu jūras plānojumā un piekrastes plānojumos eksperti no Spānijas, Zviedrijas, Dānijas un Latvijas dalījās pieredzē par ekosistēmu pieejas ieviešanu pārvaldībā, akcentējot zinātnes un politikas sadarbības nozīmi.
Izskanēja arī Itālijas pētījuma rezultāti par mazmēroga zvejniecības ietekmi uz biotopiem. Latvija dalījās pētījumā par kumulatīvā spiediena un ekosistēmu funkciju analīzi, Dānija – par scenārijos balstītām ietekmes novērtēšanas metodēm, bet Igaunija – par aizsargājamo teritoriju prioritizēšanu un optimizācijas risinājumiem.
Sesijā par piekrastes zvejniecības pārvaldību dalībnieki iepazinās ar Zviedrijas pieredzi piekrastes zivju un biotopu saglabāšanā, Latvijas pieeju ilgtspējīgas zvejniecības un invazīvo sugu pārvaldībā, kā arī Lietuvas risinājumiem jūrasputnu piezvejas samazināšanai Baltijas jūrā.
Noslēguma sesijā tika apspriesta ieinteresēto pušu iesaiste jūras aizsardzības procesos. Latvijas pārstāvji stāstīja, kā dabas aizsardzību var pamatot ar ekonomiskiem argumentiem, iepazīstināja ar “LIFE REEF” projekta pieredzi un izaicinājumiem ieinteresēto pušu iesaistē, kā arī aplūkoja vēja parku būvniecības attīstības scenārijus un mijiedarbību ar dabas aizsardzības prasībām. Diskusijas centrā bija jautājums, kā līdzsvarot ekonomiskās intereses ar dabas vērtību saglabāšanu.
Lai rezumētu darba sesijas, notika paneļdiskusija par sadarbības stiprināšanu un datu integrēšanu jūras pārvaldībā. Konferencē bija arī stenda referātu sesija, ļaujot nozares profesionāļiem un interesentiem paplašināt zināšanas jūras pētīšanā, aizsardzībā un apsaimniekošanā arī ārpus darba sesijām. Savukārt trešajā – noslēguma – dienā dalībnieki devās ekskursijā Liepājas apkārtnē, iepazīstot Karostu, Ziemeļu molu un Ziemeļu fortus un gūstot zināšanas par Latvijas piekrastes ekosistēmu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un vēsturiskā mantojuma nozīmi.
Konference apliecināja, ka Baltijas jūra ir kopīga vērtība, kuras aizsardzība prasa zinātnisku redzējumu, politisku drosmi un ilgtermiņa sadarbību. Dalībnieki vienojās turpināt darbu pie jūras aizsargājamo teritoriju tīkla stiprināšanas un jūras pārvaldības uzlabošanas visā Baltijas reģionā.
