Atrašanās vieta

Dabas pieminekli Braslas ieži veido 11 augstas vertikālas klintis. Tajās sastopami erozijas un nogāžu procesu radīti veidojumi – alas un nišas. Objekts ir bagāts ar ģeoloģiskām, kultūrvēsturiskām un bioloģiskām dabas vērtībām, tas ir arī populārs tūrisma objekts.  

Izcilas ainaviskas leduskritumu vietas Krauļukalna iezī un Jāņavārtu iezī.

Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Gaujas Nacionālajā parkā
Kods: LV0440620
Administratīvais iedalījums: Cēsu novads, Straupes pagasts un Siguldas novads, Krimuldas pagasts
Pārvalde: Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Vidzemes reģionālā administrācija.

Teritorija ir izvietojusies Gaujavas zemienē, Braslas senlejā, abos upes krastos.

Braslas pamatkrasta nogāzē atsedzas vidusdevona Živetas stāva Gaujas svītas smilšakmens atsegumi. Atsegumi ir vairākas augstas vertikālas klintis. Tajās sastopami erozijas un nogāžu procesu radīti veidojumi – alas un nišas. Iežu apaugums dažāds, bet pārsvarā nav biezs – plāns sūnu vai pat caurspīdīgs aļģu-ķērpju – klintis pārsvarā ir maz noēnotas, pakļautas saules gaismai.

Koki un krūmi uz klintīm aug tikai vietās, kur uzkrājas augsne un nobiras. Vietām klintīs zivju dzenīšu, čurkstu un citu putnu ligzdas.

Lejteces virzienā atsedzas sekojoši ieži:

  1. Varšavu iezis - smilšakmens atsegumi aptuveni 90 m garā posmā, atrodas augšpus aizsprosta, upes labajā krastā un ir daļēji appludināts, pieejams tikai no laivas vai ledus.
  2. Aņītes Garais iezis – smilšakmens atsegumi augšpus aizsprosta upes kreisajā krastā, 380 m garā posmā, līdz 7 m augsti, daļēji appludināts. Atseguma lejasdaļā ir niša (2 x 2 x 2 m liela). Pie ieža ir informatīvā norāde.
  3. Kraukļukalna iezis
    • smilšakmens atsegumi upes labajā krastā, līdz 400 m garā posmā, līdz 7 m augsti. Smilšakmens sienā ir plaisas, nišas, avoti un ap 4 m augsta, šaura, ala. Alā daudzviet smilšakmens ir drūpošs un veido nobiras. Vietām aļģu apaugums. Griestos plaisa sašaurinās, pa to alā iestiepjas lielas koku saknes. Alas priekšā upes nav, bet pavasara palos izveidojies liels koku sanesums. Sarkans smilšakmens, ar izteiktām krāsu joslām. Apaugums dažāds, pārsvarā plānais ķērpju, mazāk sūnu vai svaigas erodētas virsmas.
    • Ledus ala ir erozijas izgrauzums Kraukļukalna ieža smilšakmeņos kā ieapaļa niša - ap 5 m augsta un 10 m plata. Tajā vairākas plaisas, pa kurām labi redzama bloku pārvietošanās - noslīdēšana. Nišā novērojams sedimentācijas pārtraukums ap 1,20 m -1,50 m augstumā virs pamata (labajā pusē augstāk), ar ļoti daudziem māla (aleirolīta) oļiem.
  4. Aņītes Mazais (Vidējais) iezis upes kreisajā krastā - līdz 12 m augsts, 90 m garš atsegums pie zivju audzētavas. Atsegumā neliela niša. Klints virsmā ir ieraksti no 1930.gadiem.
  5. Jāņavārtu iezis
    • ir krāšņa sarkanīga smilšakmens siena Braslas labajā krastā aptuveni 150 m garā posmā ar 3 sufozijas alām ieža augšgalā.
    • Sastāv no divām daļām. Atsegums ir noēnots, ar sūnu, gaišu ķērpju, vietām melno ķērpju apaugumu.
    • Visas 3 alas ir ar daļēji pieplūdušas ar ūdeni un slapjas, iespējams, traucēta avotu iztece, ūdens uzkrājas alās. Garā Trīs Māsu ala - 12 m gara, ķīļveida. Vidējā Trīs Māsu ala - 9 m gara, ķīļveida. Mazā Līkā Trīs Māsu ala - 6m gara, pie aizaugošas vecupes. Alas ir sikspārņu ziemošanas vietas. Alu ieejas aizaugušas ar lakstaugiem un ir mazapmeklētas. Ziemās pār iezi veidojas skaisti ledus lāseņi – “leduskritumi”, līdz 7 m augsti.
  6. Aņītes Augstais iezis atrodas Braslas kreisajā krastā. Tā garums aptuveni 120 m. Iezī atrodami uzraksti sākot no 19. gs. beigām, Īpatnēji vairāki kristiešu reliģiskie uzraksti, liels uzraksts kirilicā: "1890 p-poručik 554-go Sebežsk. Pudnik.". Virsma plāni ar ķērpjiem apaugusi. Iezis plaisains. Iezī putnu ligzdas.
  7. Slūnu iezis ir 180 metrus gara  smilšakmens siena Braslas labajā krastā, augstums ap 20 m. Iespaidīgākā krauja Braslas senlejā. Virs ieža augstsprieguma līnija šķērso Braslu. Augstsprieguma līnijas no kokaugiem atbrīvotā zona kalpo kā skatu stiga un ļauj tālu saskatīt reljefu. Iespējams, tā arī veicina eroziju.
  8. Baltais iezītis upes kreisajā krastā, iepretim Melnajam iezim.
  9. Melnais iezis ir 110 metrus garš  smilšakmens atsegums upes labajā krastā. Tā vidusdaļā atrodas divas Melnā ieža alas. Ieža nosaukums piešķirts melno ķērpju apauguma dēļ, iespaidīgs skats no pretējā krasta. Ieža vidusdaļā nav melnā apauguma, jo notikuši nobrukumi. Virs atseguma ir Melnā ieža pilskalns.
  10. Virtakas iezis – smilšakmens atsegumi upes labajā krastā 230 m garumā. Iezis ir unikāls ar tajā atrodamajiem senajiem petroglifiem. Liela ieža daļa ir meža aizsegta un nav plaša ainaviskuma. Ieža lejasdaļā pie ūdens atrodas nišveida ala, kuras augstums - 2,5m.
  11. Buļu iezis – iespaidīgu izmēru augsts atsegumu komplekss 110 m garumā un trīs dažāda lieluma alas Braslas labajā krastā. Kādreiz bija vēl ceturtā – lielākā: Adamaiša ala, kas ir sabrukusi. Buļu ieža lejas galā ir Rītupītes ūdenskritums (ziemās – leduskritums).

Minētie dabas veidojumi ir nozīmīgi kā tūrisma un dabas izpētes objekts un vērtīgi biotopi. Dabas pieminekļa teritorijā ietilpst arī petroglifu vietas un pilskalns.

Raksturīgi vidusdevona Živetas stāva Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumi. Aņītes Mazajā iezī konstatētas zivju un bezžokleņu atliekas - Asterolepis ornata, Osterolepididae gen. indet., Crossopterygii gen. indet., Psammosteidae gen. indet., bet Kraukļukalna iezī - bezžokleņu un zivju komplekss: Psammolepis paradoxa, Psammolepis heteraster, Psammolepis alata, Asterolepis ornata, Livosteus grandis, Plourdostens livonicus, Archaeacanthus quadrisulcatus, Haplacanthus ehrmanensis, Laccognathus panderi, Glyptolepis baltica, Panderichthys rhombolepis, Gannosteus stellatu.

Šā brīža procesi dabas pieminekļa teritorijā izpaužas galvenokārt kā erozijas un sufozijas procesi smilšakmeņos, retāk – tos pārsedzošo kvartāra iežu nogruvumi, noslīdeņi un izskalojumi.

Teritorijā atrodas ES aizsargājami biotopi – smilšakmens atsegumi (8220), netraucētas alas (8310), minerālvielām bagāti avoti un avotu purvi (7160).

Izcilas ainaviskas leduskritumu vietas Krauļukalna iezī un Jāņavārtu iezī.

 

Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS

Citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām
Skatīt vairāk