2017

Foto: Andris Soms

Sākoties aktīvākam lašveidīgo zivju nārstam Latvijas upēs, Dabas aizsardzības pārvaldes vides inspektori pievērš pastiprinātu uzmanību aizsargājamās dabas teritorijās esošajām lašupēm un šo zivju ieguves lieguma ievērošanai.

Gauja un citas tās pietekas ir starp Latvijas nozīmīgākajām lašveidīgo zivju nārstošanas vietām. Ievērojams skaits lašu un taimiņu ik gadu no jūras dodas uz upēm, kurās paši dzimuši, lai veiktu svarīgāko savas dzīves uzdevumu – radītu pēcnācējus. Liela daļa no šīm upēm atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

“Pēdējās desmitgadēs lašu izplatība Latvijā ir būtiski samazinājusies, tādēļ to aizsardzība rudens mēnešos nārsta laikā ir ļoti nozīmīga, īpaši tāpēc, ka tikai neliela lašu populācijas daļa ir spējīga izdzīvot jūrā un atgriezties dabiskajās nārsta vietās sugas turpināšanai,” stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes inspektors, viens no lašu sargiem Jānis Bušs.

Nārsta laikā vides inspektori strādā pastiprinātā režīmā un dodas gan dienas, gan nakts reidos, lai sargātu aizsargājamo zivju populāciju. Cīņā ar maluzvejniekiem šobrīd tiek izmantotas arī mūsdienīgas iekārtas, kas ļauj novērot darbības upju tuvumā arī nakts tumšajā laikā. Lai zivju resursu uzraudzība un kontrole visā Latvijā tiktu veikta nepārtraukti, Dabas aizsardzības pārvalde aicina vietējos iedzīvotājus, dodoties pastaigās un pārgājienos dabā, būt apzinīgiem un ziņot vides inspektoriem par aizdomīgiem gadījumiem un iespējamo malu zvejniecību.

Vienlaikus jāuzsver, ka šādas pastaigas un lašu vērošanas pārgājieni ir labs palīgs zivju sargāšanā. Uzvedoties klusi, cilvēku klātbūtne zivis netraucēs, bet šādu vērotāju klātbūtne var aiztramdīt kādu malu zvejnieku un tādā veidā pasaudzēt lašus un taimiņus.  Interesentiem un dabas draugiem, kas vēlas novērot lašu došanos uz nārsta vietām, gan vēl kādu brīdi jāpaciešas - augstā ūdens līmeņa dēļ lašu nārsta vērošana ir apgrūtināta.  Tomēr, pieturoties aukstam un sausam laikam, ūdens upēs varētu kļūt skaidrāks un zivis varētu būt novērojamas labāk.

Lai vērotu lašu nārstu un uzzinātu vairāk par šīm cēlajām zivīm,  Dabas aizsardzības pārvalde 2. novembrī aicina uz izzinošu pārgājienu gar vienu no skaistākajām un straujākajām Gaujas pietekām – Amatu.  Vēl interesantāku un aizraujošāku šo pastaigu padarīs pieredzējušu Dabas pārvaldes inspektoru stāsti. Dalībnieku skaits pasākumā ir ierobežots, tādēļ lūdzam pieteikties iepriekš – līdz 1. novembrim, zvanot Dabas aizsardzības pārvaldes dabas izglītības speciālistei Baibai Līviņai-Jarohovičai pa tālruni 29433353 vai rakstot baiba.livina@daba.gov.lv. Par precīzu tikšanās vietu un laiku informēsim individuāli katru interesentu.

Fakti un informācija par lašveidīgajām zivīm: Lasis ir viena no skaistākajām un lielākajām Latvijā sastopamajām zivīm - tie nārsto upēs, bet pieaugušie dzīvo jūrā, līdz nobriest ceļošanai atpakaļ uz vietu, kur paši nākuši pasaulē. Baltijas laši Lašveidīgās zivis ir varenas ceļotājas – ir novērota līdz pat 3000 kilometru tāla migrācija, bet pārvietošanās ātrums var sasniegt pat 100 kilometrus diennaktī. Atklātā jūrā laši orientējas pēc zemes ģeomagnētiskā lauka, saules kompasa un iekšējā bioloģiskā pulksteņa (līdzīgi gājputniem), bet upju grīvās - pēc katrai upei piemītošā specifiskā ķīmiskā sastāva. Lasis var sasniegt 15 gadu vecumu, Latvijā – 10 gadu vecumu. Saskaņā ar Makšķerēšanas noteikumiem Latvijas iekšējos ūdeņos paturēt lomā lašus un taimiņus ir aizliegts visu gadu, izņemot atsevišķas, īpaši norādītas teritorijas un licencētās mašķerēšanas vietas, savukārt nārsta laikā no 1. oktobra arī šajās īpaši norādītajās vietās lašus ķert nedrīkst. Savukārt lašupēs periodā no 1. oktobra līdz novembra vai decembra beigām (atkarībā no upes) vispār aizliegts makšķerēt. Ar šo upju sarakstu un citiem nosacījumiem var iepazīties šeit.

Dabas aizsardzības pārvalde aicina ievērot makšķerēšanas noteikumus un tajos noteiktos ierobežojumus. Der atcerēties, ka par zivju  iegūšanu īpaši aizsargājamā teritorijā saudzēšanas laikā normatīvie akti paredz arī kriminālatbildību, kā arī jāatlīdzina zivju resursiem nodarītais zaudējums.