Dabas aizsardzības pārvalde (pārvalde) uzteic Mērsraga iedzīvotāju iniciatīvu un atbildīgo pieeju piekrastes ainavas veidošanā pie Mērsraga bākas. Sestdien, 30. maijā, vietējās kopienas talkā stipri degradētajā un laika gaitā izmīdītajā piekrastes joslā tika iestādīti vairāk nekā 300 kāpu nabadzīgajai augsnei piemēroti augi. Pārvalde īpaši izceļ mērsradznieku labās gribas žestu – pirms darbu uzsākšanas vērsties iestādē pēc profesionālas konsultācijas, kas apliecina augstu izpratni par to, ka pat dekoratīvu apstādījumu veidošanā jutīgajā piekrastes zonā ir rūpīgi jāizvērtē ietekme uz dabu.
Sākotnējais impulss šai iecerei radās ziemā, iedvesmojoties no vēsturiskām fotogrāfijām, kurās Kurzemes piekraste savulaik fiksēta ar krāšņu savvaļas ziedu klājumu. Lai atgādinātu par piekrastes dabisko krāšņumu un atdzīvinātu šo vēsturisko ainavu, idejas autors Janeks Bergs ar mākslīgā intelekta rīkiem vizualizēja ziedošu kāpu jūras piekrastē, aicinot vietējo kopienu apvienot spēkus ieceres īstenošanai.
Lai gan konkrētajā vietā, kas atrodas ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un nav klasificējama kā biotops, formāla pārvaldes atļauja šādiem labiekārtošanas darbiem nebija nepieciešama, iedzīvotāji rīkojās tālredzīgi un paši iniciēja dialogu ar pārvaldes speciālistiem. Konsultāciju laikā pārvaldes eksperti kopā ar idejas autoriem izvērtēja iespējamos riskus, kas saistīti ar svešas augsnes ienešanas sekām un sugu izvēli. Izvērtējot konkrēto teritoriju pie bākas, kas ikdienā saskaras ar lielu gājēju plūsmu un ir antropogēni noslogota, pārvalde sniedza atbalstu un ieteikumus ieceres īstenošanai, augsti novērtējot iedzīvotāju vēlmi izprast trauslas ekosistēmas tuvumā pieļaujamos labiekārtošanas veidus.
“Šī iniciatīva ir spilgts piemērs tam, cik veiksmīgi valsts iestāde un vietējā kopiena var sadarboties, ja pamatā ir abpusēja izpratne par dabu mums apkārt. Mūsu uzdevums ir sniegt profesionālu atbalstu un konsultācijas, lai iedzīvotāju vēlme labiekārtot savu apkārtni nekaitētu dabas procesiem, bet gan harmoniski iekļautos tajos. Prieks, ka Mērsraga iedzīvotāji izvēlējās konsultēties, un varējām kopīgi nonākt pie labākā risinājuma,” uzsver pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas Administratīvās daļas vadītājs Artūrs Jansons.
Ieceres galvenais akcents un vērtība ir pārdomātā un ilgtspējīgā pieeja augu izvēlei, pilnībā atsakoties no invazīvām vai kāpām svešām krāšņumaugu sugām. Talkā izvēlēti augi, kas dabiski spēj izdzīvot nabadzīgā, smilšainā augsnē. Mārsils, laimiņš, akmeņlauzītes, auzenes un armērijas ir sugas, kas pēc ieaugšanās neprasa speciālu kopšanu, laistīšanu vai mēslošanu, padarot šos stādījumus neatkarīgus un ilglaicīgus. Turklāt talkas laikā netika veidotas stingras, mākslīgas dārza formas – augi tika izvietoti dabiski un brīvi, ļaujot tiem laika gaitā pašiem ieņemt savu vietu reljefā un izplesties.
Ieceres realizēšanā kopīgi darbojās plaša komanda – Mērsraga vietējo iedzīvotāju biedrība “Piestātne” kopā ar citiem aktīvajiem iedzīvotājiem, laistīšanas darbiem piesaistot Mērsraga brīvprātīgos ugunsdzēsējus.