21.februārī no plkst. 11.00 līdz 15.00 Nacionālais botāniskais dārzs aicina ģimenes, mazos dabaspētniekus un ikvienu interesentu uz izzinošu pasākumu “Kailo koku stāsti”. Ziemā koki bez lapām atklāj savu patieso raksturu – zarojuma līkločus, mizas faktūras un pumpuru daudzveidību. Pasākuma laikā būs iespēja piedalīties dabas darbnīcā “Ko pumpurs mums vēstī?” kopā ar dabas stāstnieci Daci Miezīti, kur pētīsim spicos un apaļos, lipīgos un pūkainos pumpurus. Notiks arī ekskursijas “No pumpura līdz vainagam” ar pieredzējušiem dārza gidiem, iepazīstot Vecā parka stāstus un dendrārija bagātības.
Apmeklētājus gaidīs izstāde “Stumbru pasaule” un tikšanās ar dendrārija speciālistu, kā arī krāsaino zaru ekspozīcija ar stāstu par kolekcijas vēsturi. Bērniem būs pieejams sejas apgleznošanas stūrītis un atklājumu taka ekspozīcijā. Pasākums notiks izglītības centrā “Botania” (Miera iela 1, Salaspils), ieeja - atbilstoši dārza cenrādim.
Dendrārijs – dārza sirds un vēstures liecība
Nacionālais botāniskais dārzs dendrārijs jeb arborētums ir dārza centrālā un vēsturiski nozīmīgākā daļa. Tā pirmsākumi meklējami 20. gadsimta 20. gados, kad tapa Vecais parks – kādreizējās K. V. Šoha dārzniecības paraugdārzs. Pēc botāniskā dārza dibināšanas 1956. gadā dendrārija veidošana ieguva mērķtiecīgu attīstību. Septiņdesmit gadu laikā tas izaudzis par Ziemeļeiropā lielāko kokaugu kolekciju ar vairāk nekā 5 000 sugām un formām, kur radniecīgie augi stādīti atbilstoši filoģenētiskajai sistēmai – princips, kas saglabājies līdz mūsdienām.
Nozīmīga loma kolekcijas bagātināšanā bijusi starptautiskajai sadarbībai un ekspedīcijām. Sēklu apmaiņa ar simtiem botānisko dārzu pasaulē ik gadu nodrošināja tūkstošiem jaunu paraugu, savukārt ekspedīcijās uz Tālajiem Austrumiem, Kaukāzu, Altaju un citiem reģioniem ievāktie augi kļuva par dendrārija zelta fondu. Dendrologa Raimonda Cinovska vadībā dendrārijs piedzīvoja strauju izaugsmi un kļuva par Baltijas reģionā bagātāko kokaugu stādījumu, kur līdzās kolekciju veidošanai notika arī nozīmīgi zinātniski pētījumi.
Pēc neatkarības atjaunošanas, neskatoties uz finansiāliem izaicinājumiem, kolekcijas tika saglabātas un turpināja attīstīties, paplašinot sadarbību ar Rietumeiropu un Ameriku. Pēdējās desmitgadēs īpaša uzmanība pievērsta Latvijas dendrofloras papildināšanai un kolekciju izvērtēšanai, pielāgojoties klimata pārmaiņām un invazīvo sugu izplatībai. Šodien dendrārijs kalpo kā zinātniska, izglītojoša un kultūrvēsturiska vērtība, apliecinot Latvijas dārzkopības tradīciju nepārtrauktību un attīstību.