Dižkoki
dižkoks ar speciālo zīmi ozollapa
Viens no jaunatklātajiem dižkokiem - sudraba kļava (Acer sacharinum) ar stumbra apkārtmēru 4,60 metri. Foto: DAP

Dabas aizsardzības pārvaldes (turpmāk - Pārvalde) Latgales reģionālās administrācijas vides inspektori, veicot pārbaudes un apsekojot kokus par kuriem ziņojuši iedzīvotāji, atrod un reģistrē arvien jaunus dižkokus.

Pagājušajā mēnesī pieci gana resni dižkoki - parastais ozols (Quercus robur) ar stumbra apkārtmēru 4,15 metri, sudraba kļava (Acer sacharinum) ar stumbra apkārtmēru 4,60 metri un trīs parastās priedes (Pinus sylvestris) ar stumbra apkārtmēru 3,05 metri,  3,10 metri un 3,58 metri - uzmērīti Dagdas novada Šķaunes pagastā un Zilupes novada Pasienes pagastā. Turpat arī uzmērīti trīs potenciālie dižkoki – parastās priedes ar stumbra apkārtmēru 2,44 metri, 2,34 metri,  2,40 metri. Pie jaunatklātajiem dižkokiem  piestiprinātas atpazīstamības zīmes “Ozollapa”, kā arī tie reģistrēti Dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”.

Katra jauna dižkoka atrašana ir notikums, jo šāds koks ir īpašs gan ar sugām, kas uz tā atrodamas, gan pēc savas formas un novietojuma.

“Katra jauna dižkoka atrašana ir notikums, jo šāds koks ir īpašs gan ar sugām, kas uz tā atrodamas, gan pēc savas formas un novietojuma. Visi koki, kas ir sasnieguši noteiktos dižkoka izmērus, ir aizsargājami, neatkarīgi no tā, vai pie tā ir piestiprināta atpazīstamības zīme vai nē. Dižkoku apzināšanā un saglabāšanā ļoti būtiska ir iedzīvotāju iesaiste. Ziņu sniegšana par atrastajiem kokiem un cilvēku ieinteresētība ir palīdzējusi apzināt un aizsargāt ne vienu vien dižkoku. Šie lielie un senie koki ir ļoti nozīmīgi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā – tie ir mājvietas dažādām kukaiņu sugām, un arī kultūrvēsturiskajā ziņā, jo šie koki ir pieredzējuši daudz dažādu notikumu, ” stāsta Pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas Dabas aizsardzības daļas kontroles un uzraudzības sektora vecākā valsts vides inspektore Sintija Balode.

Lai noteiktu, vai koks atbilst dižkoka statusam, vispirms ir jānosaka tā suga un pēc tam jāpārbauda konkrētās sugas dižkokam noteikto minimālo stumbra apkārtmēru. Piemēram, trauslais vītols uzskatāms par dižkoku, ja tā apkārtmērs ir 4 metri, savukārt eglei un bērzam tie ir 3 metri, bet kadiķim  -  vien 80 centimetri.

Visi koki, kas ir sasnieguši noteiktos dižkoka izmērus, ir aizsargājami, neatkarīgi no tā, vai pie tā ir piestiprināta atpazīstamības zīme vai nē.

Lai novērstu dižkoka augšanai nelabvēlīgu apstākļu radīšanu, par īpaši aizsargājamu arī ir noteikta teritorija zem koka vainaga un 10 metru plata josla ap to. Aizsargājama koka nociršanai nepieciešama Pārvaldes rakstiska atļauja un tā pieļaujama tikai gadījumos, ja koks kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst tā apdraudējumu, piemēram, apzāģēt zarus, izveidot balstus u.tml.

Pārvaldes inspektori ikreiz, kad tiek saņemta informācija par dižkokiem, tos apseko un atkārtoti uzmēra. Lai pateiktos par atbalstu un informētu iedzīvotājus par reģistrētajiem dižkokiem viņu īpašumos, Pārvalde nosūta vēstules zemju īpašniekiem. Ziņot par jaunatrastajiem dižkokiem, Pārvalde aicina iedzīvotājus, rakstot e-pastu latgale@dap.gov.lv vai zvanot pa tālruņiem +371 26587620, +371 27897716.

Diāna Selecka

Dabas izglītības speciālists - Rēzeknes birojs, Galdnieku iela 8, Rēzekne, LV-4601
diana.selecka [at] daba.gov.lv