12. septembrī Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī tiks atklāta brīvdabas laikmetīgās mākslas izstāde “Robeža”. Starp sporaugiem un tējrozēm, Igaunijas rūgtlapēm un ziloņkāju jukām izvietoti gan īpaši šai vietai radīti, gan iepriekš tapuši Vikas Ekstas, Edīte Karlsone (Edith Karlson, Igaunija), Agitas Maračkovskas, Madaras Peisenieces, Haneles Zanes Putniņas, Augustas Serapinas (Lietuva) un Elīnas Vītolas darbi - instalācijas, grafikas, skulpturāli objekti, fotogrāfijas un glezniecība.
Izstāde “Robeža” būs skatāma līdz 10. novembrim, un tā ir ceturtā no sērijas Akmens Galvas izstādēm, un tā atsaucas uz Salaspils teritorijā atrasto skulptūru “Akmens galva”, kura var tikt datēta kā 11. gadsimta seno līvu radīts dievu atveids. Izstādes veidotāji to izvēlējušies par daudzgadīga projekta simbolu visiem melnajiem plankumiem mūsu zināšanās.
Izstādes robeža atdala realitāti no mīta, funkciju no jēgas, virszemi no pazemes, anonimitāti no izsekojamības un saglabāšanu no izzušanas. Dažas no šīm robežām mūs pasargā, citas ierobežo, bet vēl citas kļūst redzamas tikai brīdī, kad tās tiek pārkāptas.
Botāniskā dārza šķietamā idille, kurā nemitīgi tiek kopts, klasificēts, pārvietots un ierobežots tas, kas turpina augt pēc saviem ieskatiem, kļūst par daļu no mākslas darbiem un iezīmē robežu starp plānoto un neparedzamo.
Izstādes māksliniece Vika Eksta strādā ar fotogrāfiju, video, performanci kamerai un darbu ar audiovizuāliem arhīviem. Savos ilgtermiņa projektos viņa savieno dokumentālo ar inscenēto, pievēršoties identitātei, personiskajai pieredzei, attiecībām, sociālajām lomām un vēsturiskās atmiņas nospiedumiem. Ikdienišķais viņas darbos bieži pārtop emocionāli piesātinātā, daļēji fikcionālā realitātē.
Edīte Karlsone (Edith Karlson, Igaunija) veido tēlnieciskas pasaules, ko apdzīvo cilvēki, dzīvnieki un savādi hibrīdi. Groteska, tumšs humors un ievainojamība viņas darbos savienojas ar interesi par instinktiem, bailēm, mirstīgumu un cilvēka vietu starp citām dzīvām būtnēm. Ikdienišķais te viegli pāriet mītiskajā un eksistenciālajā.
Cilvēks, apkārtējā vide un to savstarpējā ietekme ir būtiski Agitas Maračkovskas darbu atskaites punkti. Izmantojot tēlniecību, instalāciju un vides mākslas paņēmienus, viņa sasaista personisku pieredzi ar ekoloģiskiem un sociāliem procesiem, bieži domājot par trauslumu, transformāciju un cilvēka attiecībām ar dabu.
Madaras Peisenieces prakse aptver glezniecību, instalāciju un vietai specifiskus projektus. Viņas darbi bieži veidojas no personiskas atmiņas, konkrētas vietas vai šķietami ikdienišķa impulsa, kas tiek pārvērsts spekulatīvā situācijā. Viņu interesē
skatīšanās, atrašanas un nezināmā pieredze, kā arī robeža starp materiālo realitāti un iztēles radītu naratīvu.
Haneles Zanes Putniņas strādā grafikas tehnikās, īpaši lielformāta linogriezumā, bet arī instalācijās un pašizdevniecībā. Folkloras un mitoloģijas motīvi viņas darbos sastopas ar ikdienas absurdu, humoru un laikmetīgām atsaucēm, veidojot savdabīgu pasauli starp arhaisko, fantastisko un ļoti konkrēto tagadni.
Augustas Serapinas (Lietuva) uzmanības centrā bieži nonāk vietas, kas sākotnēji šķiet mazsvarīgas: palīgtelpas, nojumes, pagalmi, nolietotas ēkas vai priekšmeti ar savu lokālo vēsturi. Pārceļot, pārveidojot vai atkal aktivizējot šos elementus jaunā kontekstā, viņš izgaismo sociālās attiecības, institucionālas robežas un atmiņas, kas saglabājušās arhitektūrā un tās pārpalikumos.
Elīnas Vītolas prakse aptver glezniecību, instalāciju un koprades projektus. Viņas darbi atrodas laikmetīgās glezniecības un ikdienas dzīves krustpunktā, pētot materiālās, sociālās un psiholoģiskās struktūras, kas veido cilvēka pieredzi. Tajos bieži savijas humors, ikdienas vērojums un spekulatīvi naratīvi.
Biedrības “Sudden” rīkotās izstādes piekto gadu apvieno māksliniekus, piedāvājot skatītājiem ainaviski unikālu mākslas telpu Salaspilī. Izstādi atbalsta Valsts Kultūrkapitālfonds, Salaspils novada pašvaldība un Nacionālais Botāniskais dārzs. Ieejas maksa saskaņā ar cenrādi.