Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī šobrīd notiek jauno sēklu ievākšana un apstrāde nākamajai sezonai.
Apkopoti arī šā gada starptautiskās sēklu apmaiņas rezultāti. Šogad uz 87 botāniskajiem dārziem 27 pasaules valstīs nosūtītas ap 1 000 reto un vērtīgo augu sēklu paciņu.
Šī apmaiņa ir daļa no botānisko dārzu starptautiskās sadarbības. Tā palīdz saglabāt augu daudzveidību ārpus dabiskās vides (ex situ) un papildināt kolekcijas ar jaunām sugām.
Sēklas nosūtītas ne tikai uz Latviju, Lietuvu un Igauniju, bet arī uz Japānu, Kanādu, ASV, Dienvidkoreju, Islandi, Ukrainu, Vāciju, Franciju, Spāniju, Portugāli un citām valstīm.
NBD starptautiskajā sēklu apmaiņā piedalās kopš 1956. gada.
Sadarbība notiek saskaņā ar Riodežaneiro Konvenciju par bioloģisko daudzveidību. Tā nosaka, ka ģenētiskos resursus drīkst izmantot tikai nekomerciāliem mērķiem.
Tāpēc šīs sēklas un spraudeņi netiek pārdoti privātpersonām. Botāniskie dārzi ar tiem apmainās bez maksas.
Visvairāk pieprasītie augi
Aizvadītajā sezonā vislielākā interese bijusi par sīpolaugiem.
Vispieprasītākā bija Lagodehas sniegpulkstenīte Galanthus lagodechianus. To pasūtīja 18 reizes.
Tai sekoja:
- Kamčatkas fritilārija Fritillaria camschatcensis – 17 pasūtījumi;
- Eduarda fritilārija Fritillaria eduardii – 15 pasūtījumi.
Kamčatkas fritilāriju tumši brūno ziedu dēļ mēdz saukt par „šokolādes liliju”.
No kokaugiem visvairāk pieprasītas bija:
- Frēzera baltegle Abies fraseri – 13 pasūtījumi;
- īlekšlapu ozols Quercus ilicifolia – 12 pasūtījumi;
- sveķu priede Pinus resinosa – 11 pasūtījumi.
No oranžērijas augu kolekcijas visvairāk pasūtīti sukulentu spraudeņi:
- sliekveida ripsāle Rhipsalis lumbricoides – 7 pasūtījumi;
- Veba eonija Aeonium webbii – 6 pasūtījumi;
- neskaidrā monante Monanthes amydros – 6 pasūtījumi.
Kāpēc sēklu apmaiņa ir svarīga?
Botāniskie dārzi, kas piedalās starptautiskajā sēklu apmaiņā, katru gadu publicē Index Seminum jeb sēklu un pavairošanas materiāla sarakstu.
Šī apmaiņa palīdz saglabāt augu ģenētiskos resursus. Tā arī ļauj NBD iegūt zinātniski pārbaudītu un pareizi ievāktu augu materiālu no dažādām pasaules vietām.
Tāpēc dārza kolekcijas katru gadu tiek papildinātas ar retām sugām. Īpaši nozīmīgas ir sukulentu un aloju kolekcijas.
Bez šādas sadarbības daudzu augu iegūšanai būtu vajadzīgas dārgas un sarežģītas ekspedīcijas.
Ar NBD aktuālo sēklu katalogu iespējams iepazīties NBD vietnē.
Par Nacionālo botānisko dārzu
Nacionālais botāniskais dārzs aizņem 129 hektārus. Tajā ir Baltijā bagātākā augu kolekcija.
Dārzā ir ap 14 000 augu taksonu.
Dārza vēsture sākās 1798. gadā, kad dārznieks Johans Hermanis Cigrs izveidoja stādaudzētavu. Vēlāk tā nonāca Šohu dzimtas īpašumā.
- gadā stādaudzētavu pārcēla uz tagadējo vietu Salaspilī. Tā kļuva par lielāko un modernāko kokaudzētavu Baltijā.
Kā Zinātņu akadēmijas Botāniskais dārzs tas oficiāli dibināts 1956. gadā.
Kopš 1992. gada dārzs ir valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objekts.
Tā galvenie uzdevumi ir:
- bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ārpus dabiskās vides (ex situ);
- zinātniskā pētniecība;
- sabiedrības izglītošana par dabu.