Tīrīšana Pededzē
No Pededzes izvilkti sakritušie koki un zari.
Upe iztīrīta arī no atkritumiem.
Tas darīts trīs upes posmos.
Šie upes posmi atrodas dabas liegumā “Lubāna mitrājs”.
Pededze ir strauja upe.
Zari, koki un atkritumi palēnināja straumi.
Tagad Pededzē atjaunosies dabiskais tecējums.
Tas palīdzēs arī upes augiem un dzīvniekiem.
Kā tīra upi?
Laika gaitā upē sakrīt zari un koki.
Aiz tiem aizķeras arī upē iemesti atkritumi.
Tie kavē straumi.
Tāpēc iekritušos zarus, kokus un atkritumus
no upes izvelk.
To dara ar speciāliem ekskavatoriem.
Papildus darbinieki strādā ar rokām.
Tomēr dažus kokus upes dibenā saglabā.
Tajos dzīvo ūdens organismi.
Tāpēc šie koki ir vajadzīgi.
Dabiskā straume neļauj upē krāties nogulumiem.
Upes ūdens ir tīrāks.
Tāpat pēc tīrīšanas straume neizskalo upes krastus.
Krasti ilgāk paliek nemainīgi.
Kopumā tīrīšana uzlabo dzīves apstākļus
upes augiem un dzīvniekiem.
Par Pededzi
Pededze ir sestā garākā upe Latvijā.
Tās kopējais garums ir 159 kilometri.
131 kilometrs atrodas Latvijā.
Lielākā daļa upes ir atzīta par svarīgu Eiropas Savienībā.
Gan upē, gan tās krastos mīt
dažādi augi un dzīvnieki.
Pededze plūst cauri dabas liegumam “Lubāna mitrājs”.
Dabas liegumā Pededze ir īpaši svarīga.
Tā palīdz uzturēt mitrāja dabiskos apstākļus.
Tas ir svarīgi augiem un dzīvniekiem,
kuri var izdzīvot tikai mitrājā.
Informācija par projektu
Projekta nosaukums ir
“Ieguldījums Natura 2000 Latvijā I”.
Projekts notiks līdz 2029. gadam.
Projektā atjaunos dabu
desmit “Natura 2000” teritorijās Latvijā.
Darbi paredzēti 4900 hektāru platībā.
Taču tie labvēlīgi ietekmēs
16 tūkstošos hektāru zemes.
Projekta numurs ir 2.2.3.3./3/25/I/001.
Projekta kopējais finansējums ir 9 776 337,68 eiro.
No valsts budžeta projektam piešķirti 1 466 450,65 eiro.
Eiropas Reģionālās attīstības fonds
piešķīris projektam 8 309 887,03 eiro.
Projekts iekļaujas vienā no Eiropas Savienības programmām.
Šī programma palīdz:
- aizsargāt dabu,
- aizsargāt augu un dzīvnieku daudzveidību,
- padarīt pilsētas zaļākas,
- samazināt piesārņojumu.
Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības un Latvijas valsts finansējumu.
