Lai atjaunotu kādreizējo mazo zīriņu populāciju Kurzemē, Dabas aizsardzības pārvalde (pārvalde) no 1. aprīļa līdz 1. augustam apmeklētājiem slēdz Ķikana, Irbes un Lūžņas upes grīvu. Šajā periodā cilvēki aicināti atpūtai un pastaigām pludmalē izvēlēties zonas un maršrutus, kas nešķērso minētās teritorijas, jo īpaši rūpējoties, lai suņi nešķērso iežogotās teritorijas.
Ķikana grīva atrodas Slīteres Nacionālajā parkā. Apmeklētājiem slēgts ~600 m garš pludmales un kāpu posms uz rietumiem no upes grīvas, pārvietoties šajā posmā var tikai gar pašu jūras malu, lieki neuzkavējoties un turot suni īsā pavadā.
Pilnībā slēgta ir Irbes un Lūžņas grīva. Irbes grīvai, kas atrodas dabas liegumā “Ovīši”, Ventspils novadā, ir slēgta ~1,4 km gara liedaga un kāpas strēle starp Irbes kreiso krastu un jūru, Lūžņas grīvā – ~550 m garš pludmales un kāpu posms uz rietumiem no upes grīvas. Abas slēgtās teritorijas ērti apiet pa līdzās esošo Jūrtakas maršrutu. Par pārvietošanās ierobežojumiem grīvās liecina arī dabā izvietotās informatīvās zīmes un stendi.
Zīriņi un tārtiņi ligzdas ierīko liedaga smiltīs, izveidojot mazu bedrīti. Bieži vien ligzdas un dējums tajās pilnībā saplūst ar apkārtējo vidi, tādēļ cilvēka acij paslīd garām nepamanīts. Pludmalē ligzdojošo putnu mazuļi ir ligzdbēgļi. Proti, drīz pēc izšķilšanās tie pamet ligzdu un seko saviem vecākiem, kas tos baro un pieskata. Putnu mazuļi šajā laikā nelido, tie veikli pārvietojas pa zemi.
Pētījumi parāda, ka putni cilvēku savā tuvumā uztver kā draudu. Pieaugušie putni pamet ligzdas, savukārt mazuļi bēgot noklīst no vecākiem. Ar laiku putni pamet agrāk izvēlētās teritorijas, vairs nedēj olas un neaudzina mazuļus, kā rezultātā sarūk sugas populācija.
Vēl kritiskāka par paša cilvēka klātbūtni ir viņa mājdzīvnieka atrašanās liedagā. Suņi saož un pamana gan ligzdas, gan putnus. Manot liedagā suni, pieaugušie putni pamet savas ligzdas, tādejādi pakļaujot olas vai mazuļus bojāejas riskam. Nelidojošie mazuļi kļūst par vieglu medījumu.
Piekrastes putnu ligzdošanas laikā Ziemeļkurzemes grīvas tiek slēgtas piekto gadu. Jau pirmajos gados varēja novērot atsevišķus putnu pārus, kas viesojās, barojās un izpētīja norobežotās grīvas teritorijas. Iespējams, arī šogad vēl nevarēs redzēt viņus ligzdojam šajās grīvās, jo vispirms mazajiem zīriņiem jāatgūst uzticība šīm teritorijām kā labām un mierīgām ligzdošanas vietām.
Latvijā patlaban kritiski apdraudēts ir piekrastē ligzdojošais mazais zīriņš. 20. gadsimta 80. gados Irbes grīva šim putnam bija nozīmīga ligzdošanas vieta Latvijā un visā Eiropā, taču patlaban diemžēl cilvēku traucējuma dēļ šī suga ir pametusi agrākās teritorijas, olas tur vairs nedēj un mazuļus neaudzina, kā rezultātā sarūk sugas populācija. Patlaban Latvijā ligzdo mazāk nekā 100 pāru. Tā kā liedaga smiltis šiem putniem ir vienīgā mājvieta un ligzdošanas vieta, sugas saglabāšanai konkrēto grīvu slēgšana ir ļoti būtiska. Nodrošinot šajās teritorijās netraucētus ligzdošanas apstākļus, ar laiku tās var piesaistīt ne tikai mazo zīriņu, bet arī tādus piekrastes ligzdotājus kā upes un smilšu tārtiņus, upes un jūras zīriņus, kā arī jūras žagatas.