JAUTĀJUMI
ATBILDES
Kas ir brūnais lācis?
Brūnais lācis (Ursus arctos) ir lielākais no Latvijas plēsējiem. Lāču mātītes svarā var sasniegt 150 kg, bet lāču tēviņu svars var sasniegt 300 kg. Gatavojoties ziemas sezonai, abu dzimumu indivīdu svars var palielināties par 20%. Brūnā lāča dzīves ilgums var pārsniegt pat 30 gadu un tam nav dabisko ienaidnieku. Lāči ir tipiski lielu mežu masīvu apdzīvotāji. Jauktu koku mežu zonā priekšroku dod lielāku un vecāku skuju koku un dažādu jauktu koku mežu biotopiem, kas robežojas ar aizaugušiem izcirtumiem, deguma vietām, purviem un ūdenstilpēm.
iemu brūnais lācis pārlaiž neaktīvā snaudas stāvoklī, kad izmanto rudenī uzkrātās tauku rezerves. Ziemas guļā, atkarībā no laika apstākļiem un uzbarošanās pakāpes, lāči dodas no oktobra līdz pat decembrim, bet mostas martā – aprīlī.
Migas pamešanu ietekmē arī klimats/laika apstākļi, barības rezerves organismā, dažādi traucējumi, piemēram, mežsaimnieciskā darbība vai medības migas tuvumā. Vajadzības gadījumā lācis ir labs kokos kāpējs un peldētājs. Ikdienā tas nav agresīvs un lielākoties izvairās no sastapšanās ar cilvēku. Cilvēkam bīstams lācis var kļūt, ja ir pāragri iztraucēts no ziemas guļas, tas ir ievainots, kā arī lāču mātītes ar mazuļiem.
Ko lācis ēd?
Lai arī pēc zinātniskās klasifikācijas lācis pieder plēsējiem, viņš faktiski ir visēdājs, kurš pārtiek no augiem, to svaigiem dzinumiem, saknēm, sēklām, sulīgiem augļiem, ogām, kukaiņiem un to kāpuriem, beigtiem dzīvniekiem, daudz retāk – no svaiga medījuma.
Kāda ir lāču vēsture Latvijā?
Vēsturiski brūnais lācis ieviesies Latvijas teritorijā, beidzoties pēdējam ledus laikmetam – pirms 8–11 tūkstošiem gadu, taču 19. un 20. gadsimtā Latvijā lāči kā populācija tika iznīcināta. Šī iemesla dēļ kopš 1977. gada Latvijā lācis ir valsts aizsardzībā un ir iekļauts īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Brūnais lācis ir Eiropas mērogā apdraudēta suga, kuras aizsardzību Latvijā paredz Eiropas Padomes direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību IV pielikums. Lācis ir arī Bernes konvencijā iekļauta aizsargājama suga, kas uzliek vēl papildus starptautiskās saistības sugas saglabāšanai. Brūnā lāča sugas aizsardzības plāns, kas Latvijā pirmo reizi tika izstrādāts un apstiprināts ar vides ministra rīkojumu 2003. gadā, bet atjaunots 2018. gadā ietver visas starptautiskajos un nacionālajos normatīvajos aktos noteiktās sugas aizsardzības prasības
Pēdējos gados lāču skaits stabili pieaug visā Baltijas reģionā. To sekmē sugas aizsardzības pasākumi, piemērotu dzīvotņu (plašu mežu masīvu) pieejamība un sekmīga lāču vairošanās tepat, Latvijas teritorijā. Lācis vairs nav tikai nejaušs “viesis” – tā ir pilnvērtīga mūsu faunas sastāvdaļa.
Cik daudz lāču pašlaik mīt Latvijā?
Saskaņā ar 2025. gada Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētījumu datiem Latvijā pastāvīgi mīt vismaz 190 lāču. Salīdzinājumam – 2020. gadā minimālais indivīdu skaits Latvijas teritorijā tika lēsts robežās no 30 līdz 60.
Lai gan skaitliski pieaugums ir redzams, salīdzinājumam kaimiņvalstī Igaunijā šobrīd mīt ap 1000 lāču, tādēļ Latvijā lāču populācijai ir lielas iespējas turpināt augt. Tā kā lācis ir atkal kļuvis par daļu no mūsu dabas, mums ir jāiemācās gudri un droši sadzīvot ar to, izprotot tā uzvedību un novēršot situācijas, kas dzīvniekus varētu nepamatoti pievilināt apdzīvotām vietām.
Kur Latvijā patlaban mīt visvairāk lāču?
Nozīmīgākās lāču uzturēšanās vai biežākās parādīšanās vietas ir Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Gulbenes, Jēkabpils, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Rīgas, Valkas un Valmieras apkārtne. Plašāk par sugas izplatību var uzzināt Lāču monitoringā 2025. gadam.
Lāču vai to klātbūtnes pazīmju novērojumi 2025. gadā. Karte: G. Done, LVMI “Silava”.
Lāči Latvijā 2020. – 2025. gadā. Karte: G. Done, LVMI “Silava”.
Kā zinātnieki seko līdzi lāču izplatībai?
Latvijā brūno lāču monitoringu Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā līdz šim veica zinātniskais institūts “Silava”. Salīdzinot dažādu gadu rezultātus, iespējams novērtēt, kā mainās lāču izplatība un skaits, kā arī plānot nepieciešamos dabas aizsardzības un konfliktu mazināšanas pasākumus. Ar Lāču monitoringa pārskatiem iespējams iepazīties Lāču monitoringā 2025. gadam.
Populācijas novērtēšanai tiek izmantots gan sistemātisks monitorings īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un ārpus tām, gan ģenētiskās analīzes, kurās pēc matu, ekskrementu un siekalu paraugiem iespējams identificēt konkrētus indivīdus. Sabiedrības ziņojumi ir būtisks papildinājums šai informācijai, jo palīdz labāk izprast lāču izplatību un pārvietošanās paradumus.
- Fona monitorings (Kur lāči dzīvo?)
Tā ir klātbūtnes pazīmju uzskaite dabā. Patlaban pētnieki mērķtiecīgi apseko septiņas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Austrumlatvijā (tostarp Teiču dabas rezervātu un dabas liegumus “Lubāna mitrājs” un “Stompaku purvi”), kā arī piecus reģionus ārpus tām – Žīguru, Omuļu un Viļķenes apkārtni, Sēliju un dienvidaustrumu pierobežu. Tā kā lāči izplatās uz valsts dienvidrietumiem, uzskaišu tīklu patlaban paplašināts arī Kurzemē.
- Ģenētiskais monitorings (Cik lāču ir?)
Tā ir precīza indivīdu uzskaite pēc datiem, kas iegūti, izpētot lāču DNS saturošos paraugus laboratorijā. Minētajos reģionos uzstāda matu lamatas, kā arī ievāc lāču matus un ekskrementus vecajos ābeļdārzos vai izpostītās bišu dravās. Katru gadu Latvijā izanalizē 120–150 DNS paraugu, kas ļauj atpazīt konkrētus lāčus, sekot līdzi pierobežas žoga ietekmei un identificēt “problēmlāčus”.
- Nejauši novērojumi un iedzīvotāju ziņojumi
Datus papildina konkrētas ziņas (ar datumu, koordinātām, pēdu izmēriem vai lāču skaitu) no lietotnes Mednis, portāla Dabasdati.lv, Valsts robežsardzes fiksētajiem kadriem pierobežā, kā arī iedzīvotāju fiksētais sociālajos tīklos un medijos.
2025. gadā apkopotas ziņas par 827 nejaušiem lāču (klātienes novērojums vai slēpņu kameru dati) vai to klātbūtnes pazīmju (pēdu nospiedumi, mati, ekskrementi, ziemošanas migas u.c.) novērojumiem.
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētnieces Dr.biol. Gunas Bagrades stāsts par pašreizējo izpēti Latvijā un lāču populācijas monitoringu.
Kur ziņot par lāča klātbūtnes pazīmēm?
Iedzīvotāju iesaistei ir milzīga nozīme lāču izpētē. Ikviens, kurš dabā pamana lāča klātbūtnes zīmes – pēdu nospiedumus, apmatojumu, ekskrementus, skrāpējumus, dravu vai citu objektu postījumus – vai arī ir iemūžinājis lāci foto, video vai novērošanas kamerā, aicināts ziņot par novērojumu dabasdati.ornitho.lv, pievienojot iespējami precīzu informāciju:
- novērojuma datumu;
- precīzu atrašanās vietu (GPS koordinātas – tās var viegli izgūt telefonā, piemēram, lietotnē LVM Geo vai Google Maps)
- ko tieši novērojāt – lāci, pēdas, ekskrementus, apmatojumu, skrāpējumus vai postījumus;
- foto vai video ar laika zīmogu.
Kā pareizi fiksēt lāču pēdu novērojumu?
Ja dabā pamanāt lāča pēdu nospiedumus, nofotografējiet tos no augšas un izmēriet priekšķepas platumu, jo pastāv tieša saistība starp lāča vecuma grupu, priekšķepas izmēru un svaru. Ja līdzi nav mērlentas, lai precīzi noteiktu priekšķepas platumu, blakus nospiedumam var novietot arī kādu mēroga noteikšanai derīgu izmērāmu priekšmetu, piemēram, sērkociņu kastīti vai bankas karti.
Kāpēc lāči ienāk apdzīvotās vietās?
- Lācis apdzīvotās vietās visbiežāk nonāk, vienkārši klejojot – viņu nevada agresija vai vēlme uzbrukt cilvēkiem.
- Parasti tie ir jaunie lāči. Savas dzīves trešajā pavasarī – pēc divām kopā ar māti pavadītām vasarām – viņi uzsāk patstāvīgu dzīvi. Meklējot savu teritoriju, jaunie tēviņi mēro daudz tālākus ceļus nekā jaunās lācenes. Šķērsojot nepazīstamas vietas, dzīvnieks var nejauši nonākt pilsētā un apjukt, izmantojot to kā īslaicīgu tranzītceļu.
- Tomēr pilsētās var ieklīst ne tikai jaunie, bet arī jau pieauguši lāči. Kāpēc? Var gadīties, ka lācis pilsētu tikai šķērso, lai nonāktu izplānotajā galapunktā, nevis ir ienācis pilsētvidē ar mērķi te palikt.
Vēl viens būtisks iemesls var būt barības meklējumi. Latvijā lāču interese par pilsētas atkritumiem patlaban ir tikai teorētiska, taču tas ir nopietns nākotnes risks – jo īpaši vietās, kur brīvi pieejami nešķirotie atkritumi vai nenoslēgti biokonteineri. Tāpat kritisks risks rodas, ja savvaļā nonāk pieradināts lācis. - Pieredze rāda, ka lāci visvairāk vilina viegls guvums: nenoslēgtas atkritumu urnas, komposts, augļu koki, medību barotavas vai bišu dravas. Ja lācim tiks liegta brīvi pieejama barība, tie pilsētās neuzkavēsies un meklēs barošanās vietas dabiskajā vidē.
Ko darīt, ja pamanu lāci pilsētā vai savas mājas pagalmā?
- Saglabājiet mieru un ievērojiet distanci!
- Lēnām atkāpieties, negriežot lācim muguru un neizlaižot to no acīm!
- Atkāpjoties, neaizšķērsojiet lācim ceļu! Ja viņš redzēs atkāpšanās iespējas, visticamāk, pats mierīgi aizies.
- Meklējiet drošu patvērumu! Ja tuvumā ir ēka vai automašīna, lēnām un mierīgi dodieties iekšā, lai fiziski norobežotos no lāča!
- Kad esat drošībā, ziņojiet!
- Nekādā gadījumā nemēģiniet lācim skriet pakaļ, to filmēt, fotografēt tuvplānā vai aizšķērsot tam ceļu!
- Nemēģiniet paši lāci aizdzīt vai aizbiedēt – nedzenājiet to ar automašīnu, skaļi nesignalizējiet un nebaidiet ar suņiem! Stresa apstākļos lācis var kļūt agresīvs un uzbrukt. Mazāks stresa līmenis palielina iespēju, ka dzīvnieks pats tuvākajā laikā pametīs apdzīvoto vietu.
Kā rīkoties, ja lācis ir uzkāpis pilsētas kokā?
Atstājiet dzīvnieku mierā! Nekavējoties nodrošiniet, lai apkārtnē neatrastos cilvēki un suņi. Kad lācis jutīsies drošībā un apkārtnē iestāsies klusums, tas visbiežāk pats nokāps un aizies.
Kā es varu pasargāt savu īpašumu no lāča pievilināšanas?
Lai savvaļas dzīvnieki neuzturētos jūsu pagalmā, jāveic preventīvas darbības barības pieejamības mazināšanai.
- Atkritumi. Glabājiet atkritumus slēgtos konteineros vai telpās (šķūnī, garāžā). Izlieciet tos tikai izvešanas dienas rītā un regulāri mazgājiet tvertnes ar hloru saturošiem līdzekļiem, lai likvidētu smakas.
- Mājdzīvnieku un putnu barība. Barojiet mājdzīvniekus tikai telpās un neatstājiet barības traukus ārā! Pamestas pilnas suņu un kaķu ēdienu bļodas pagalmā ir aicinājums lācim uz bufetes tipa mielastu. Arī putnu barotavas izmantojiet tikai ziemā!
- Dārzs. Savāciet nokritušos augļus un ogas! Nogatavojušies āboli, bumbieri un plūmes dārzā, sevišķi meža tuvumā un blīvi apdzīvotā lāču reģionā, var pievilināt lāci. Vislabāk ir regulāri novākt gatavos augļus. Nekādā gadījumā neberiet augļus un dārzeņus mežmalā apdzīvotu vietu tuvumā!
- Komposts. Kompostam jābūt noslēgtam/ nepieejamam dzīvniekiem. Nekādā gadījumā nelieciet kompostā gaļas vai zivju atkritumus!
- Grils. Pēc grilēšanas vienmēr rūpīgi notīriet grila piederumus no ēdiena paliekām. Neizmantojiet tīrīšanas līdzekļus ar augļu smaržu (tā pievilina lāčus).
Kā preventīvi sevi pasargāt no sastapšanās ar lāci mežā, ja esmu meža taku skrējējs?
- Izvēlieties skriet kompānijā – vairāku skrējēju klātbūtne nozīmē lielāku drošību, jo neparedzētā situācijā būs kāds, kurš var sniegt atbalstu vai izsaukt palīdzību, turklāt vairāku cilvēku soļu troksnis lācim liks par sevi manīt laikus.
- Ja tomēr skrienat viens, izvēlieties pārskatāmas un populāras takas dienas vidū – izvairieties no aizaugušiem apvidiem un mazām meža takām rītausmā vai vēlā vakarā, kad lāči ir visaktīvākie, kā arī ņemiet līdzi lāču aizsardzības piparu gāzes balonu un turiet to viegli pieejamā vietā, piemēram, pie jostas.
- Neskrieniet ar austiņām ausīs, lai spētu laikus pamanīt apkārtējās vides signālus, piemēram, zaru lūšanu vai dzīvnieka brīdinājuma rūkoņu.
- Ja tomēr šķērsojat nepārskatāmus posmus, esiet īpaši uzmanīgs – pirms asiem taku līkumiem, biezokņa (vietām ar blīvu veģetāciju), ogulājos (melleņu un aveņu ceros), gar upītēm, strautiem (kur ūdens troksnis noslāpē Jūsu skaņas) vai skrienot pret vēju (kad lācis nevar sajust Jūsu smaržu), pabrīdiniet par sevi skaļāk, lai neizgrieztos dzīvniekam tieši priekšā.
- Griezieties atpakaļ, ja pamanāt svaigas lāča pēdas vai ekskrementus. Ja redzat šādas zīmes, nekādā gadījumā nedodieties pēdu virzienā, kurā devies dzīvnieks, bet mierīgā solī dodieties atpakaļ pa to pašu ceļu.
Kā izvairīties no sastapšanās ar lāci mežā pastaigu laikā, ogojot, sēņojot vai veicot meža darbus?
Labākais veids, kā palikt drošībā, ir laikus novērst pēkšņu sastapšanos aci pret aci.
- Pārvietojieties ar skaņu! Ejot mežā, sarunājieties vai dungojiet – ja ne ar sabiedroto, tad pats ar sevi!
- Lieki nedodieties biezos krūmājos, jauno eglīšu audzēs vai vējgāzēs, kur redzamība ir tikai daži metri. Tās ir tipiskas lāču atpūtas vietas. Bet, ja ejat cauri nepārredzamām vietām, jaunaudzēm vai brikšņiem, pārvietojieties trokšņaini! Droši uzkāpiet uz zariem – lūstošu zaru skaņa liks lācim pirmajam sarosīties un laikus izvairīties no tikšanās.
- Dodoties mežā, neizmantojiet austiņas, lai klausītos mūziku vai podkāstus! Jums ir jādzird meža skaņas (zaru lūšana vai rūkšana)
- Ejiet mežā tikai gaišajā diennakts laikā! Krēslā un naktī lāči ir aktīvāki, un cilvēka redzamība ir ierobežota.
- Neņemiet uz mežu suņus vai vediet tos tikai saitē! Nevienas šķirnes suns nepasargās no lāča, bet var izprovocēt uzbrukumu.
- Glabājiet ēdienu drošībā! Ilgstoši uzturoties mežā, pārtikas produktus un pusdienu kārbas vēlams turēt automašīnā vai hermētiski noslēgtos traukos. Tas nepieciešams, lai produktu smarža lieki nepievilinātu lāča uzmanību un neprovocētu interesi.
- Ja pamanāt svaigus lāča pēdu nospiedumus, nesen izpostītus skudru pūžņus, skrāpējumus uz koku stumbriem vai lielas ekskrementu kaudzes (kurās bieži redzamas ogu sēklas), mainiet savu maršrutu un neuzkavējieties šajā vietā.
Kā jāizturas, mežā ieraugot lāci?
Ikdienā brūnais lācis nav agresīvs un lielākoties cenšas izvairīties no sastapšanās kā tādas. Ja tomēr esat pēkšņi satikušies aci pret aci, rīkojieties atbilstoši situācijai.
- Ja pamanāt lāci no attāluma, lēnām atkāpieties pa to pašu ceļu, pa kuru nācāt, un dodiet lācim pietiekami daudz vietas, lai tas varētu turpināt savu ceļu. Nekādā gadījumā nebēdziet!
- Nekādā gadījumā arī netuvojaties lācim – tuvošanās dzīvniekam ir īpaši bīstama. Tas var beigties kritiski, ja turpat netālu ir dzīvnieka mazuļi (māte tos sargās) vai ja dzīvnieks ir ievainots vai slims, kādēļ pats nespēj ātri attālināties no cilvēka.
- Ja mežā atrodat kādu beigtu dzīvnieku, neuzturieties šādā vietā, jo var gadīties, ka tuvumā ir lācis, kurš var uzbrukt, aizsargājot savu barību.
- Ja lācis dodas jūsu virzienā un vēl nav jūs pamanījis, lieciet par sevi manīt, mierīgi, zemā balsī runājot un lēnām, nepagriežot lācim muguru, atkāpjoties. Lācim ir vāja redze, tāpēc dzīvniekam ir jāsaprot, ka esat cilvēks. Tajā pašā laikā dodiet ziņu, ka neesat apdraudējums. Lācis visdrīzāk nekavējoties atkāpsies. Jebkurā gadījumā paturiet lāci savā redzeslokā.
- Ja nonākat lāča tiešā tuvumā (pat ja tā ir lācene ar mazuļiem), lācis Jūs ir pamanījis un skatās uz Jums, apstājieties, saglabājiet mieru un, saglabājot kontaktu ar dzīvnieka siluetu, lēnām virzieties atpakaļgaitā, neveicot straujas kustības un nekliedzot. Nekādā gadījumā negrieziet lācim muguru un neskrieniet (skriešana izprovocē plēsēja vajāšanas instinktu).
- Neskatieties lācim tieši acīs: dzīvnieks tiešu, fiksētu skatienu acīs var uztvert kā draudu vai pret sevi vērstu agresiju, kas var izprovocēt uzbrukumu.
- Ja lācis jūs ir pamanījies un ir pacēlies uz pakaļkājām, ņemiet vērā, ka tas uzreiz neliecina par agresivitāti – dzīvnieks vienkārši cenšas labāk saskatīt, tādā veidā iegūstot vairāk informācijas, jo lācim ir lieliska dzirde un oža, bet slikta redze.
- Atcerieties – nekad nebēdziet no lāča un nemēģiniet kāpt kokā. Lāči ir lieliski kāpēji, bet skrienot var sasniegt ātrumu līdz pat 50 km/h. Izņēmums ir gadījumi, kad dažu soļu attālumā varat droši patverties (piemēram, automašīnā).
- Dažreiz lācis var veikt māņu uzbrukumu (bluff charge) bez fiziska kontakta, lai nobiedētu nevēlamo viesi.
Ko darīt, ja lācis sāk strauji un agresīvi tuvoties manā virzienā (veic uzbrukumu)?
Lāču aizsardzības aerosols (Bear Spray) ir efektīvākais pašaizsardzības līdzeklis krīzes situācijā, taču tas ir jāuztver kā pēdējā iespēja un jālieto, ievērojot šos soļus:
- Pirms došanās mežā, iepazīstieties ar tā lietošanas instrukciju!
- Atrodoties mežā, turiet to pa rokai! Aerosolam vienmēr jāatrodas viegli pieejamā vietā pie jostas vai mugursomas siksnas, nevis dziļi somā. Uzbrukuma brīdī sekundēm ir izšķiroša nozīme.
- Ja lācis uzbrūk, nekavējoties paņemiet baloniņu rokās un noņemiet (noraujiet) plastmasas drošinātāju.
- Izveidojiet gāzes barjeru! Turiet baloniņu ar abām rokām un tēmējiet nedaudz uz leju – tieši lāča purna un acu virzienā. Sāciet pūst gāzes mākoni, kad lācis atrodas aptuveni 3–5 metru attālumā. Lācis ieskries šajā aso piparu mākonī, kas iedarbosies uz tā ožu un redzi, liekot dzīvniekam apstāties un atkāpties.
- Ja iespējams, novērtējiet vēja virzienu! Centieties neizsmidzināt gāzi tieši pret spēcīgu pretvēju. Pretvēja gadījumā gāze būs efektīva tikai ļoti tuvā attālumā, kā arī jāmēģina izvairīties no gāzes nonākšanas paša acīs un elpošanas sistēmā.
- Taupiet gāzi! Baloniņa saturs iztukšojas ļoti ātri – parasti visa gāze izplūst vien 4–9 sekunžu laikā. Tādēļ nepūtiet gāzi “pa tukšo” pārāk lielā attālumā, bet izsmidziniet to īsiem, spēcīgiem pūtieniem (ik pa 1–2 sekundēm), paturot daļu satura gadījumam, ja dzīvnieks mēģina tuvoties atkārtoti.
Kā rīkoties uzbrukuma brīdī, ja lācis uzbrūk aizsardzības nolūkos (ja aerosola nav vai tas nav nostrādājis)?
- Ja lācis uzbrūk aizsardzības nolūkos un nav iespējams droši atkāpties, var izmantot pasīvās aizsardzības taktiku jeb tēlot mirušu! Šāda rīcība tieši pirms kontakta var parādīt lācim, ka neesat apdraudējums.
- Nogulieties zemē uz vēdera vai saritinieties ciešā “kamoliņā” jeb embrija pozā un ar abām rokām aizsedziet un aizsargājiet savu sprandu un galvu, pirkstus cieši saāķējot aiz kakla!
- Ja guļat uz vēdera, centieties kājas turēt plati – tas lācim apgrūtinās jūsu pagriešanu uz muguras!
- Palieciet kluss un nekustīgs. Pat tad, kad lācis jau atkāpjas, necelieties kājās uzreiz – uzgaidiet vairākas minūtes, līdz esat pilnīgi drošs, ka dzīvnieks ir devies prom un vairs nevēro apkārtni.
Kā rīkoties, ja lācis uzbrūk citu iemeslu vadīts?
- Cīnieties pretī, mērķējot un sitot pa purnu, degunu un acīm.
Kad lācis mežā cilvēkam var kļūt patiešām bīstams?
Lācis cilvēku neuzskata par potenciālo barību. Cilvēkam tas var kļūt bīstams tikai izņēmuma situācijās:
- ja tā ir lāču mātīte ar mazuļiem – sargājot lācēnus, tā var kļūt īpaši agresīva (ja pamanāt lāceni ar mazuļiem, nekavējoties mierīgi attālinieties pa to pašu ceļu, pa kuru atnācāt. Nekādā gadījumā nemēģiniet tuvoties mazuļiem vai tos fotografēt tuvplānā. Starp lāceni un mazuļiem nekad nedrīkst nonākt cilvēks.);
- ja dzīvnieks ir pāragri iztraucēts no ziemas guļas migā;
- ja lācis ir ievainots vai tam nav atkāpšanās ceļa;
- ja lācis tiek pārsteigts nesagatavots pie sava medījuma vai guļvietas.
Ko darīt, ja meža darbu vai medību laikā tiek pamanīta lāča miga?
- Nekavējoties pametiet šo vietu un pārtrauciet jebkādas darbības konkrētajā meža nogabalā.
- Aizliegts turpināt darbus vai organizēt medības 500 metru rādiusā no migas atrašanās vietas.
- Nefotografējiet un nefilmējiet, lai nepagarinātu uzturēšanos migas tuvumā.
- Nonākot drošā attālumā, piefiksējiet koordinātas un ziņojiet Pārvaldei (pasts@daba.gov.lv). Īpaši bīstami migu tuvumā uzturēties ir pavasarī (martā, aprīlī), kad lācenes ar mazuļiem ir pastiprināti jutīgas un agresīvi sargā jauno paaudzi.
Plašāk informācija pieejama Vadlīnijās medniekiem un mežizstrādē iesaistītajiem
Kā pasargāt mājlopus no lāča uzbrukuma?
Lai izprastu situāciju Latvijā, ir svarīgi uzsvērt, ka lāču uzbrukumi mājlopiem mūsu valstī ir ļoti reti – tie ir vien daži gadījumi gadā. Lai gan lāči ir lieli plēsēji, tie primāri ir visēdāji, un mājlopi nav to galvenais medījuma avots. Tomēr, lai izvairītos no nevajadzīgiem zaudējumiem un mazinātu risku, saimniekiem ir ieteicams ievērot piesardzības pasākumus.
- Uzstādiet spēcīgu elektrožogu! Spriegumam sistēmā jābūt pastāvīgi augstam un apakšējā stieple regulāri jāattīra no apauguma, lai novērstu strāvas noplūdi.
- Turiet lopus slēgtās novietnēs nakts stundās! Tā kā lāči ir krēslas un nakts dzīvnieki, gaļas lopus, teļus un aitas pa nakti būtu ieteicams ieslēgt kūtīs, nevis atstāt atklātās ganībās.
- Ieviesiet īpaši apmācītus ganāmpulka sargsuņus – to klātbūtne un riešana signalizē lācim par aizņemtu un bīstamu teritoriju.
- Nelikvidējiet lopkopības blakusproduktus ganību tuvumā! Dzīvnieku pēcdzemdību paliekas vai kritušos lopus nekavējoties jāutilizē, un tos nekādā gadījumā nedrīkstēt aprakt turpat ganību malā, jo lācim ir izcila oža un viņš sajūt šādu ēsmu no vairāku kilometru attāluma.
Kā pasargāt bišu dravas no lāča uzbrukuma?
Lāču monitoringa dati un ziņotie postījumi bišu dravām Pārvaldei liecina, ka tieši bišu dravas ir visbiežākais lāču mērķis Latvijā. Bišu dravas lāčiem ir ļoti pievilcīgas, jo tās piedāvā koncentrētu un enerģētiski augstvērtīgu barību. Īpaši vērtīgi ir bišu peri – kāpuri un kūniņas –, kas ir bagāti ar olbaltumvielām un taukiem. Šāda barība ir sevišķi nozīmīga divos gada periodos, kad arī novērojami biežāki lāču uzbrukumi bišu dravām:
- pavasarī, lai atgūtu enerģiju pēc ziemas guļas;
- rudenī, lai uzkrātu tauku rezerves ziemas periodam.
Lai efektīvi pasargātu dravas, jāievēro šādi ieteikumi:
- Elektriskais žogs ir efektīvākais risinājums. Citi līdzekļi, piemēram, gaismas, skaņas, smakas atbaidītāji vai norobežojošās lentes, ilgtermiņā nedarbojas, jo lācis ir gudrs dzīvnieks, kas ātri saprot – tie nerada reālus draudus.
- Pareiza žoga uzstādīšana ir kritiski svarīga. Žogam jābūt vismaz trīs kārtās, stingri nostieptam un pareizā augstumā, lai lācis nevarētu iekļūt dravā ne pa apakšu, ne pa augšu.
- Ievērojiet distanci starp žogu un stropiem. Žogam jābūt novietotam tik tālu no stropiem, lai lācis ar ķepu nevarētu tos aizsniegt un izvilkt rāmīšus.
- Papildiniet aizsardzību ar metāla sietu. Lai palielinātu elektriskā žoga efektivitāti, ap žogu zemē var ieklāt un ar to savienot metāla sietu – ja lācis uzkāpj uz tā un pieskaras stieplei, tas saņem maksimālo triecienu.
- Pārdomājiet dravas novietojumu. Stropus ieteicams izvietot atklātā ainavā vai tuvāk cilvēka dzīvesvietai, nevis blīvos mežos, izcirtumu malās vai purvu tuvumā, kas ir lāču pārvietošanās koridori.
Ir būtiski, lai katrs biškopis parūpētos par sava īpašuma drošību. Ja lācis pirmajās vizītēs saņem strāvas sitienu, tas visbiežāk vairs nemēģinās uzbrukt dravai, jo nav iemācījies tajā iegūt barību. Tā Jūs ne tikai pasargājsiet savu saimniecību, bet nepieradināsiet lāci pie viegli pieejamas barības, aizsargājot citus biteniekus un mazinot riskus visā apkārtnē.
Vai valsts kompensē bišu dravu un mājlopu postījumus?
Jā, valsts kompensē lāču nodarītos zaudējumus, jo brūnais lācis (Ursus arctos) Latvijā ir īpaši aizsargājama suga. Kompensāciju aprēķinu un izmaksu administrē Dabas aizsardzības pārvalde
Lai sekmīgi pretendētu uz kompensāciju, precīzi jāievēro tiesību aktos noteiktā procedūra.
- Nekavējoties ziņojiet pārvaldes konkrētā reģiona – Kurzemes (+371 29461880; kurzeme@daba.gov.lv), Pierīgas (+371 67730078; pieriga@daba.gov.lv), Latgales (+371 64605860; +371 27897716; latgale@daba.gov.lv) vai Vidzemes (+371 64107230; vidzeme@daba.gov.lv) – reģionālajai administrācijai! Par konstatēto uzbrukumu dravai vai ganāmpulkam jāpaziņo uzreiz (ne vēlāk kā nākamajā darba dienā). Tas nepieciešams, lai pārvaldes speciālisti varētu operatīvi ierasties un veikt ekspertīzi.
- Saglabājiet notikuma vietu neskartu! Līdz pārvaldes komisijas vizītei saimniekiem nevajadzētu pārvietot saplēstos stropus, savākt kritušos lopus vai mēģināt sakopt teritoriju. Ekspertiem ir svarīgi dabā identificēt lāča pēdas, nagu skrāpējumus un spalvas. Tikai ar foto fiksāciju vien nepietiks.
- Kompensāciju var saņemt tikai tad, ja ir izmantoti obligātie preventīvie aizsardzības pasākumi. Ja tie netiek izmantoti, kompensācija netiek piešķirta.
- Lopkopībā: jābūt nožogotai platībai, kas aizsargā arī diennakts tumšajā laikā, jāizmanto sargsuņi vai elektriskais gans.
- Biškopībā: stropiem jābūt izvietotiem cilvēku mītņu tuvumā vai jāizmanto korekts elektriskais gans.
- Reģistrācijas prasības: lai saņemtu kompensāciju, dzīvniekiem jābūt reģistrētiem kā ganāmpulkam, un bišu dravām jābūt atbilstoši reģistrētām. Par nereģistrētiem mājlopiem vai stropiem kompensācija netiek izmaksāta
- Pieteikuma dokumentācija: iesniedzot pieteikumu Dabas aizsardzības pārvaldē, papildus jāpievieno citi dokumenti, piemēram, teritorijas robežplāns, lopu reģistrācijas dokumenti Lauku atbalsta dienestā vai veterinārārsta atzinums.
- Kompensācijas apmērs: lai pretendētu uz kompensāciju, postījumu apmēram ir jāpārsniedz viena minimālā mēnešalga. Valsts sedz līdz 80% no aprēķinātajiem zaudējumiem, kā arī atlīdzina stropu remontu.
Vai valsts plāno atļaut lāču medības?
Būnais lācis ir Eiropas mērogā apdraudēta suga, kuras aizsardzību Latvijā paredz Eiropas Padomes direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību IV pielikums. Līdz ar to nav paredzams, ka tuvākajā laikā tiks atļautas lāču medības.
Lāča klātbūtne dabā un pilsētvidē pati par sevi nav uzskatāma par tiešu apdraudējumu cilvēku drošībai. Eiropas pieredze rāda, ka problēmas parasti rada konkrēti indivīdi vai noteiktas teritorijas, nevis visa populācija kopumā. Tāpēc galvenais uzsvars tiek likts uz profilaksi (atkritumu pieejamības mazināšanu, dravu aizsardzību). Tomēr situācijas, kurās konstatējams tiešs un tūlītējs apdraudējums cilvēka veselībai vai dzīvībai, tiek vērtētas atsevišķi, un tiesību akti paredz iespēju, ka Dabas aizsardzības pārvalde izsniedz atļauju problemātisko dzīvnieku likvidēšanai.
