LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Vides monitorings, kontrole, izglītība
Kohēzijas fonda projekts
  

Vides monitoringa, kontroles un izglītības projekts

5.4.2.2/17/I/002

KONTAKTINFORMĀCIJA
 

Projekta vadītājs: Artūrs Tribis
Valsts reģionālās attīstības aģentūra
E-pasts: arturs.tribis(at)vraa.gov.lv
Mob. tālr. +371 28665584
 
Projekta koordinatore no Dabas aizsardzības pārvaldes puses:
Sintija Martinsone
E-pasts: sintija.martinsone(at)daba.gov.lv
Mob. tālr.: +371 29353919

 


PROJEKTA APRAKSTS   |   PROJEKTA MĒRĶIS   |   GALVENIE UZDEVUMI UN RĪCĪBAS  |   PLĀNOTIE REZULTĀTI   |   ĪSTENOTĀJI  |   PAMATDATI

PROJEKTA APRAKSTS

JOMA
Valsts vides monitoringa un kontroles sistēmas pilnveide un vides izglītības infrastruktūras modernizācija.

 
ĪSS APRAKSTS
Projekta īstenošanas rezultātā tiks attīstītas ūdeņu, zemes un bioloģiskās daudzveidības valsts vides monitoringa programmas, pilnveidojot monitoringa veikšanas tehnisko aprīkojumu. Iegūstot precīzākus, savlaicīgākus, vispusīgākus un kvalitatīvākus datus vides monitoringā, atbildīgās institūcijas var ātrāk konstatēt un novērst riskus dabai un cilvēku veselībai. Kvalitatīvi dati ir nozīmīgi arī vides politikas izstrādes procesā un vides un dabas aizsardzības pasākumu plānošanā.

Projektā tiks attīstītas un modernizētas piecas monitoringa jomas:
•             Iekšzemes ūdeņu monitorings
•             Jūras ūdeņu monitorings
•             Augsnes monitorings
•             Invazīvo sugu (Sosnovska latvāņa) monitorings
•             Migrējošo sikspārņu un putnu monitorings

Projektā tiks optimizēti kontroles pasākumi vides piesārņojuma, radiācijas, virszemes ūdeņu, zemes dzīļu un zvejas kontroles jomās, kā arī vides risku novēršanas jomā, izveidojot avārijas situāciju kontroles centru. Lai uzlabotu kontroles pasākumus tādās sabiedrībai būtiskās jomās kā, piemēram, piesārņojuma un radiācijas kontrole, tiks uzlabots Valsts vides dienesta tehniskais nodrošinājums.

Projektā sešās vides kontroles jomās tiks uzlabots tehniskais nodrošinājums:
•             Jūras akvatorijas kontrole
•             Virszemes ūdeņu kontrole
•             Zvejas kontrole
•             Radiācijas kontrole
•             Zemes dzīļu izmantošanas kontrole
•             Risku, avāriju un avāriju situāciju kontroles centra izveide

Projektā tiks modernizētas telpas un aprīkojums trīs nacionālas nozīmes informācijas centros un veikti sabiedrības informēšanas un iesaistes pasākumi, veicinot vides apziņu un izglītojot dabas un vides aizsardzības jomā vismaz 15 000 cilvēku. Nacionālas nozīmes vides informācijas centri nodrošina apmeklētājiem kvalitatīvu iespēju iesaistīties klimata pārmaiņu, dabas un energoresursu patēriņa, kā arī vides piesārņojuma samazināšanas jautājumu risināšanā.

Projektā tiks modernizēti trīs nacionālas nozīmes vides informācijas centri:
•             Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs
•             Nacionālais botāniskais dārzs Salaspilī
•             Latvijas Dabas muzejs
 

PROJEKTA MĒRĶIS

Projekta mērķis ir attīstīt valsts vides monitoringa un kontroles sistēmu, pilnveidojot atbildīgo iestāžu tehnisko nodrošinājumu, kā arī veicināt sabiedrības līdzdalību vides pārvaldībā, modernizējot nacionālas nozīmes vides izglītības un informācijas centrus un īstenojot sabiedrības iesaistes pasākumus.
 
 

PROJEKTA GALVENIE UZDEVUMI UN RĪCĪBAS 
 

Iekšzemes ūdeņu monitorings
Projekta gaitā tiks izveidotas jaunas ūdeņu monitoringa stacijas, kā arī pilnveidots esošo staciju tehniskais aprīkojums.
Latvijā tiks izveidotas trīs jaunas stacijas – “Zemgale” (Tukuma novadā), “Mežacīruļi” (Jelgavas novadā), “Vilciņi-1” (Kandavas novadā) un pilnveidotas trīs esošās monitoringa vietas – “Bērze” (Dobeles novadā), “Vienziemīte” (Jaunpiebalgas novadā) un “Vecauce” (Auces novadā).
Lai iegūtu nepieciešamos datus atbilstošā kvalitātē normatīvo aktu prasību un plānošanas dokumentu uzdevumu izpildei, projekta laikā tiks iegādātas iekārtas mobila ūdeņu monitoringa veikšanai, t.sk., piemēram, multiparametru zondes gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu hidroķīmisko un hidrofizikālo parametru monitoringam, fluorometri gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu plūsmas avota un ātruma noteikšanai, nitrātu sensori virszemes ūdeņu kvalitātes monitoringam, mini logeri gruntsūdeņu līmeņu pētījumiem un cits nepieciešamais aprīkojums.
Minētās iekārtas galvenokārt tiks izmantotas lauksaimniecības noteču monitoringa stacijās – “Bērze”, “Vienziemīte”, “Mellupīte”, “Vecauce”, kā arī Bērzes upes baseinā un īpaši jutīgo teritoriju upju ūdeņu monitoringam.

Jūras ūdeņu monitorings
Lai iegūtu labāku un pilnīgāku informāciju par Baltijas jūras ūdens kvalitāti, Daugavpils Universitātes aģentūra Latvijas Hidroekoloģijas institūts (LHEI) iegādājis un uzstādījis mobilas un stacionāras jūras ūdens monitoringa mēriekārtas.
Kohēzijas fonda līdzfinansētajā projektā tehniskās kapacitātes pilnveidošanai piegādātas:
  • Grunts dzīvnieku – makrozoobentosa – ievākšanas ierīces. Makrozoobentosa dzīvnieku skaits un sugu sastāvs ir plaši izmantots indikators jūras vides stāvokļa raksturošanai un ļauj salīdzinoši precīzi spriest par eitrofikācijas līmeni vidē. Eitrofikācija ir pārmērīga aļģu augšana, kas rodas, ja ūdenī nokļūst pārāk daudz barības vielu.
  • Mēriekārta jauna veida mērījumu – straumes ātruma – veikšanai kopā ar platformu izvietošanai uz jūras gultnes. Straumes ātruma mērītājs jeb ADCP (Acoustic Doppler Current Profiler) darbojas pēc akustiskā principa un nosaka straumes ātrumu ar noteiktas frekvences izstarotiem signāliem. ADCP spēj autonomi funkcionēt vismaz trīs mēnešus un dos iespēju noteikt, kā pārvietojas jūras straumes, kuras ietekmē gan jūras ekosistēmu, gan piekrastes erozijas procesus. Tā kā Latvijas jūras ūdeņos šādi straumes ātruma mērījumi iepriekš nav veikti, ADCP tiks izvietots Rīgas līča piekrastē, lai uzsāktu datu iegūšanu.
  • Iekārtas izšķīdušā skābekļa koncentrācijas, kā arī kopējā un izšķīdušā oglekļa satura organiskajā vielā mērījumiem.
  • Planktonisko augu un dzīvnieku noteikšanai iegādāts invertētais mikroskops.
  • Projektā iepirktas arī divas viedās bojas (smart buoys), kuras paredzētas attālinātai jūras vides parametru mērīšanai. Iegūtie rezultāti ar mobilo sakaru palīdzību tiks paziņoti LHEI un būtiski papildinās tradicionālajā monitoringā iegūtos datus par ūdens temperatūru, sāļumu, viļņu un straumju raksturlielumiem, kā arī aptuveno mikroaļģu daudzumu jūrā.  Datu apjoms ir būtisks faktors, lai mūsu spriedumi par jūras vides kvalitāti un tās izmaiņām būtu pēc iespējas tuvāki īstenībai - tas lielā mērā nosaka nepieciešamos pasākumus jūras vides pārvaldībā un apsaimniekošanā, kā arī ļauj veidot precīzākus nākotnes scenārijus.
Augsnes monitorings
Lai pildītu Eiropas Savienības un Latvijas normatīvo aktu prasības un iegūtu kvalitatīvus un objektīvus augsnes monitoringa datus, ir nepieciešams piemērots laboratorijas tehniskais aprīkojums, kuram jānodrošina paraugu testēšana atbilstoši noteiktajiem standartiem.
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu lauksaimniecības zemes izmantošanu un iegūtu informāciju par zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām, jāveic augšņu agroķīmiskā izpēte. Projekta gaitā tika iegādāta īpaša iekārta augsnes agroķīmisko īpašību izpētei. Duālais atomabsorbcijas spektrofotometrs ar liesmas degli, grafīta krāsni un automātisko padevi mikro- un makroelementu noteikšanai augsnes paraugos tiks izmantots augsnes agroķīmisko analīzēm, nodrošinot informācijas ieguvi un Augšņu agroķīmiskās izpētes datu bāzes papildināšanu ar datiem par šo augiem nozīmīgo un augsnes kvalitāti raksturojošo agroķīmisko īpašību rādītāju un tā izmaiņām augsnē.
Savukārt, lai nodrošinātu ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti, monitoringa programmas īstenošanai iegādāta iekārta minerālā slāpekļa satura noteikšanai augsnē. Plūsmas analizators amonija jonu NH4 un nitrātjonu NO3 noteikšanai tiks izmantots augsnes minerālā slāpekļa monitoringa vajadzībām, nodrošinot augsnes paraugu analīzes iespējami īsos termiņos un savlaicīgu lauksaimnieku informēšanu un rekomendāciju sniegšanu slāpekļa papildmēslojuma plānošanai, kā arī augsnes minerālā slāpekļa piesārņojuma risku izvērtēšanai.

Invazīvo sugu (Sosnovska latvāņa) monitorings
Invazīvās sugas ir Latvijas dabai neraksturīgas augu un dzīvnieku sugas, kas apdraud vietējās sugas un to dzīvotnes, rada ekonomiskus zaudējumus vai kaitējumu cilvēka veselībai un videi – norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Tipisks invazīvās sugas piemērs Latvijā ir Sosnovska latvānis Heracluem sosnowsky, kuru 1948. gadā ieveda lopbarības vajadzībām, tomēr vēlāk tas sāka nekontrolēti izplatīties un šobrīd ir sastopams visā Latvijas teritorijā.
Sosnovska latvāņa izplatības izmaiņu noteikšanai projekta gaitā ir iegādāti 15 planšetdatori ar ArcGIS programmatūru un nepieciešamajām licencēm. Tas ļaus veikt uzmērīšanu un veidot datu bāzi, sniegt datus pašvaldībām un citām ieinteresētām pusēm. Monitorings nepieciešams, lai plānotu un uzlabotu ierobežošanas pasākumus un veiktu uzraudzību.

Migrējošo sikspārņu un putnu monitorings
Kopš 1966. gada Kurzemē, Papes ciemā, darbojas Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta putnu novērošanas stacija, kurā tiek veikts putnu un sikspārņu monitorings.
Papes dabas parks ir viena no labākajām putnu vērošanas vietām Latvijā – rudeņos un pavasaros tūkstošiem gājputnu un sikspārņu kā migrācijas ceļu izmanto joslu gar Papes ezeru un jūru (Baltās - Baltijas jūras gājputnu ceļš).
Lai uzlabotu bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmas apakšprogrammu “Migrējošo putnu monitorings” un “Migrējošo sikspārņu monitorings” ieviešanu, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta putnu novērošanas stacijā Papē tiks uzstādīts speciālais sikspārņu un putnu murds.
Lai optimizētu putnu monitoringa Natura 2000 teritorijās ieviešanu, tiks iegādātas 15 globālās pozicionējošās sistēmas (GNSS) ierīces.

Jūras akvatorijas kontrole
Lai nodrošinātu, ka tiem, kas ir atbildīgi par piesārņojošu vielu noplūdēm jūrā, piemēro efektīvas un preventīvas sankcijas, pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 2009/123/EK).
Lai Latvijā optimizētu ūdens piesārņojuma, t.sk. naftas produktu, kontroli jūras akvatorijā, Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta laikā tika iegādāti pieci aprīkojuma komplekti paraugošanai no piesārņojuma vietām un pieci aprīkojuma komplekti paraugu noņemšanai no kuģiem. Tehnoloģijas nodotas Valsts vides dienesta Lielrīgas, Liepājas, Valmieras un Ventspils reģionālajām vides pārvaldēm, kā arī Valsts vides dienesta Zvejas kontroles departamentam. Iepirktais aprīkojums un veiktās darbinieku apmācības ļaus Valsts vides dienestam iegūt atbilstošus pierādījumus piesārņotāja saukšanai pie atbildības.

Virszemes ūdeņu kontrole
Lai optimizētu virszemes ūdeņu kontroli un uzraudzību, Valsts vides dienests uzlabojis institūcijai pieejamo tehnisko nodrošinājumu, iegādājoties jaunākās paaudzes divfrekvenču precīzās uzmērīšanas augstuma noteikšanas iekārtu. Šāda iekārta nodrošinās ūdenslīmeņa precīzu uzmērīšanu. Iekārta īpaši noderēs palu, plūdu un avārijas situāciju gadījumos.
Divfrekvenču precīzās uzmērīšanas augstuma noteikšanas iekārta tiks izmantota arī, lai novērstu iespējamos pārkāpumus hidroelektrostaciju (HES) darbībā. Iegūstot precīzus datus, būs iespējams ātrāk konstatēt un novērst pārkāpumus ūdens līmeņu ievērošanā, kas veicinās ūdens bioloģisko resursu saglabāšanu un novērsīs iespējamo kaitējumu bioloģiskajai daudzveidībai.
Valsts vides dienests plāno izmantot iekārtu visā Latvijas teritorijā, pēc nepieciešamības nosakot un kontrolējot ūdens līmeni HES un citās regulējamās ūdenskrātuvēs. Tas ļaus samazināt arī ūdenskrātuvju ekspluatācijas noteikumu pārkāpumus, avārijas un plūdu draudus.

Zvejas kontrole
Aktivitātes mērķis ir pilnveidot zvejas un makšķerēšanas kontroli jūrā, piekrastē un iekšējos ūdeņos.
Lai paaugstinātu Valsts vides dienesta inspekcijas kapacitāti un pilnveidotu un uzlabotu zvejas un vides prasību kontroles sistēmu, kā arī veidotu tehnisko bāzi atbilstoši Eiropas Savienības un starptautiskajām prasībām, projekta gaitā iegādātas 11 specializētas apvidus automašīnas. Piemēroti transporta līdzekļi Valsts vides dienestam nepieciešami arī, lai pēc iespējas operatīvi nokļūtu pie ūdenstilpēm un ūdenstecēm bezceļa apstākļos jebkurā diennakts un sezonas laikā.
Īpaši zvejas kontrolei aprīkotajām automašīnām ir kravas kaste, vinča laivas ielaišanai un izvilkšanai no ūdens, sakabes āķis piekabes vilkšanai, jumta reliņi ar kravas platformu. Kravas kastē ir iespējams novietot darba apģērbu, degvielu laivām, dronus, piepūšamās laivas, eholotes, kā arī konfiscētos un izņemtos zvejas rīkus.
Valsts vides dienesta Zvejas kontroles dienesta rīcībā ir nodotas trīs automašīnas, savukārt viena specializēti aprīkota automašīna ir nonākusi katrā no Valsts vides dienesta reģionālajām vides pārvaldēm (RVP) – t.i. Valmieras RVP, Ventspils RVP, Rēzeknes RVP, Madonas RVP, Lielrīgas RVP, Liepājas RVP, Jelgavas RVP un Daugavpils RVP.
Lai pilnveidotu un uzlabotu zvejas un vides prasību kontroles sistēmu, ar Kohēzijas fonda atbalstu, ir iegādāts arī uzraudzībai un kontrolei nepieciešamais tehniskais aprīkojums – piecas eholotes un četri bezpilota lidaparāti (droni).
Eholotes nodrošinās efektīvāku nelikumīgo zvejas rīku identificēšanu un zvejas kontroli piekrastes un iekšējos ūdeņos, jo ļauj inspektoriem īsākā laikā apsekot plašākas teritorijas. Radars, kas ietilpst eholotes komplektā, ļauj jūras piekrastes ūdeņos laikus pamanīt potenciālo pārkāpēju un novērst iespējamo pārkāpumu.
Bezpilota lidaparāti zvejas kontrolē līdz šim Latvijā plaši nav izmantoti. Šī inovatīvā zvejas kontroles un uzraudzības metode ļauj pārraudzīt plašāku teritoriju, novērot zvejas rīkus un laivas, kā arī fiksēt foto un video faktus apstākļos, kad inspektoru piekļuve pārbaudāmajam objektam nav iespējama vai ir apgrūtināta. Plānots, ka dronu izmantošana veicinās nelikumīgas zvejas samazināšanos valstī kopumā, jo kalpos arī kā papildu preventīvs līdzeklis nelikumīgas zvejas apkarošanā.

Radiācijas kontrole
Radiācijas līmeņa nepārtrauktu novērošanu Latvijā tiešsaistes režīmā veic 20 stacionāras spektrometriskās monitoringa stacijas. Lai Latvijā varētu nodrošināt operatīvu rīcību un veikt pilnu radiācijas situācijas novērtējumu radiācijas avārijā vai avārijas situācijā, Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs, pateicoties Kohēzijas fonda atbalstam, turpmāk darbā varēs izmantot Mobilo radiācijas novērtēšanas (detektēšanas) sistēmu. Ar speciāli aprīkoto transportlīdzekli Radiācijas drošības centra speciālisti var operatīvi izbraukt uz notikuma vietu visā Latvijas teritorijā, kā arī apsekot objektus, kuros tiek veiktas darbības ar jonizējošā starojuma avotiem.
Jauniegūtais aprīkojums veicinās uzraudzības kvalitāti un operativitāti radiācijas drošībā, vienlaikus mazinot iespējamos draudus iedzīvotājiem un potenciālo radiācijas piesārņojumu videi, kā arī samazinās risku inspektoriem saņemt paaugstinātu starojuma dozu.
Projekta gaitā iegādāta arī pacientu saņemto dozu mērīšanas sistēma. Tā ļauj inspektoriem pārbaužu laikā ārstniecības iestādēs praktiski novērtēt (nomērīt) medicīniski radioloģisko ierīču tehnisko parametru atbilstību prasībām. Šādi mērījumi Latvijā līdz šim netika veikti.

Zemes dzīļu izmantošanas kontrole
Zemes dzīļu izmantošanas kontroles funkcijas uzlabošanai Valsts vides dienests iegādājies astoņus specializēta aprīkojuma komplektus, kas ietver GPS aparātus un nepieciešamo programmatūru, portatīvos datorus, lāzertālmērus. Aparatūras komplekti ir pieejami visām Valsts vides dienesta reģionālajām vides pārvaldēm (RVP) – t.i. Valmieras RVP, Ventspils RVP, Rēzeknes RVP, Madonas RVP, Lielrīgas RVP, Liepājas RVP, Jelgavas RVP un Daugavpils RVP.
Jaunais tehniskais aprīkojums būtiski uzlabos zemes dzīļu izmantošanas inspekcijas kvalitāti. Tas ļaus noteikt zemes dzīļu izstrādes laukuma, krautņu laukuma garumu, platumu un dziļumu, tādējādi precizējot izņemtā materiāla daudzumu, kas ir pamatā dabas resursu nodokļa aprēķinam. Tāpat inspektori varēs ērtāk un precīzāk noteikt, vai darbība notiek licences laukumā, un vai darbība notiek atbilstošā zemes kadastrā.
Lai nodrošinātu prasmīgu un efektīvu jauno instrumentu lietojumu, Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvalžu inspektoriem tika nodrošinātas apmācības darbam ar zemes dzīļu kontroles aprīkojumu.

Risku, avāriju un avāriju situāciju kontroles centra izveide
Valsts vides dienesta vides risku, avāriju un avāriju situāciju kontrolei un vadībai, kā arī operatīvai situāciju koordinācijai, ir izveidots kontroles un koordinācijas centrs. Centrs atrodas Valsts vides dienesta centrālajā struktūrvienībā – Rūpniecības ielā 23, Rīgā. Centrs koordinēs atbildīgo dienestu darbu avārijas situācijā, nodrošinot operatīvu rīcību, lai iespējami novērstu vai samazinātu avārijas situācijas sekas un ietekmi uz cilvēkiem, apkārtējo vidi un dabu.
Mūsdienīgās informācijas tehnoloģijas, kas uzstādītas jaunajā centrā, palīdz nodrošināt operatīvu informācijas apmaiņu starp notikuma vietu un iestādēm. Aktuālās informācijas izplatīšana sabiedrībai un plašsaziņas līdzekļiem nodrošinās efektīvu objektīvas informācijas apriti.
Projekta gaitā veikts telpu remonts, kā arī telpas aprīkotas ar nepieciešamajām tehnoloģijām vides risku, avāriju un avāriju situāciju kontroles centra izveidošanai un darbības nodrošināšanai.

Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs
Rīgas Nacionālo zooloģisko dārzu apmeklē vairāk kā 300 000 cilvēku gadā. 2016. gadā vides izglītībai novadītas teju 90 mācību nodarbības (t.sk. lietišķie semināri un prezentācijas), 125 ekskursijas, kā arī vairāk kā 70 interešu izglītības pulciņa nodarbības. Plašs vides izglītības darbs Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā tiek veikts gan par bioloģiskās daudzveidības jautājumiem, gan dažādu dzīvnieku sugu aizsardzības pasākumiem, t.sk. sekmējot Vašingtonas un Riodežaneiro konvenciju prasību ieviešanu.
Lai vides izglītības darbam būtu pieejamas piemērotas telpas un uzskates līdzekļi, Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta laikā tiks izbūvēts un pilnveidots Vides informācijas un izglītības centrs (VIC). Tiks izbūvētas un aprīkotas klases un darbinieku telpa, izveidota un aprīkota āra klase, iegādāti kvalitatīvi, saistoši uzskates līdzekļi par dabas daudzveidības saglabāšanu un sugām (t.sk., piemēram, interaktīvie stendi, vides objekti, pastāvīgie uzskates līdzekļi ar integrētām dzīvnieku ekspozīcijām). Jaunveidotajās ekspozīcijās tiks uzstādīts speciāls aprīkojums dzīvnieku mītņu mikroklimata, gaismas un ūdens padeves uzturēšanai.
Projekta gaitā plānots izstrādāt informatīvo materiālu par VIC vides izglītības programmām, kā arī organizēt mediju pasākumu par projekta realizācijas gaitu un plānoto darbību, kad VIC būs pieejams apmeklētājiem. Tiks organizēts arī centra atklāšanas pasākums. Īpašs seminārs par VIC izglītības programmu piedāvājumu plānots arī izglītības iestāžu pedagogiem.

Nacionālais botāniskais dārzs Salaspilī
Nacionālo botānisko dārzu Salaspilī ik gadu apmeklē vairāk kā 60 000 cilvēku un jau šobrīd tas sniedz plašu informācijas un pasākumu klāstu par dabu un vidi, attīstot zaļo domāšanu. Tomēr šobrīd vides izglītībai trūkst mūsdienu prasībām atbilstoša aprīkojuma un telpu, tāpēc projekta gaitā tiks uzbūvēts un aprīkots Nacionālā botāniskā dārza Vides informācijas un izglītības centrs, nodrošināta apmeklētāju informēšana, izglītošana un iesaiste.
Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta laikā tiks:
  • izveidota interaktīva un izglītojoša ekspozīcija, kas veicinās izpratni par augu globālo nozīmi un notiekošajiem procesiem;
  • izveidota mācību bāze pedagogiem un skolu jaunatnei lauka un laboratorisko pētījumu jomā kā atbalsts vispārējam izglītības procesam bioloģijas, dārzkopības, dabas aizsardzības, dabas resursu saimnieciskas izmantošanas, vides aizsardzības un ainavu arhitektūras jomā;
  • izveidota vide skolēnu mācību nodarbībām botānikā, zooloģijā, bioģeogrāfijā, ģeoloģijā un mineraloģijā, dodot iespēju pašam dalībniekam praktiski darboties, meklēt, pētīt, salīdzināt, mērīt un preparēt;
  • nodrošināta bāze semināriem, vides izglītības vasaras nometņu grupām, mūžizglītības veicināšanai.
Vides izglītības centrs būs atsevišķi funkcionējošs Nacionālā botāniskā dārza objekts ar pastāvīgu ekspozīciju, kas spēj uzņemt gan organizētas grupas, gan arī individuālos apmeklētājus. Šim nolūkam tiks pārbūvēta bijušās administrācijas māja un vecā oranžērija ar palīgtelpām.

Latvijas Dabas muzejs
Latvijas Dabas muzejs ir lielākā kompleksā dabas bagātību krātuve Latvijā. Muzeja speciālisti, izmantojot muzeja krājumus, veic vides izglītības darbu, veidojot izpratni par dabā notiekošajiem procesiem, cilvēka vietu un lomu tajos.
Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta gaitā tiks modernizētas telpas un aprīkojums šajā nacionālas nozīmes vides informācijas centrā, veikti sabiedrības informēšanas un iesaistes pasākumi, lai sekmētu interesi par dabu, tās daudzveidību un aizsardzību.
  • renovēta CITES konvencijas ekspozīcija (konvencijas mērķis ir apdraudētu dzīvnieku un augu sugu aizsardzība, reglamentējot to starptautisko tirdzniecību);
  • atjaunota Latvijas zīdītāju ekspozīcija;
  • izveidota Zooloģijas ekspozīcijas ievaddaļa un interaktīvie stendi;
  • nomainīti Latvijas putnu zāles vitrīnu stikli, uzlabojot apmeklētāju drošību;
  • restaurēta daļa vitrīnu antropoloģijas ekspozīcijā;
  • izgatavots un uzstādīts Saules sistēmas planētu modelis un reljefa veidošanās modelis;
  • izveidots interaktīvs stends par atkritumu apsaimniekošanu;
  • izstrādāta animācija par klimata pārmaiņām, atkritumu šķirošanu un ūdens piesārņojumu ekspozīcijā “Cilvēks un vide”.
Kolekciju daudzveidība nodrošina plašu izglītības aktivitāšu loku, sekmē interesi par dabu un aktualitātēm vides aizsardzībā. Lai muzeja piedāvājums kļūtu vēl interesantāks, projekta gaitā plānots papildināt Latvijas putnu, zīdītāju un abinieku, iedzintarojumu, kā arī paleontoloģisko materiālu un minerālu kolekcijas.
Apmeklētāju komforta nodrošināšanai, plānots uzstādīt ventilācijas sistēmu sanitārajos mezglos, daudzfunkcionālajā izstāžu un citās vides izglītības aktivitāšu telpās, tādējādi uzlabojot arī krājumu glabāšanas apstākļus. Lai palielinātu apmeklētāju, īpaši bērnu un cilvēku ratiņkrēslos ērtības un drošību, plānots pārveidot muzeja ieejas durvis, uzlabot vestibila funkcionalitāti. Tāpat tiks atjaunoti ēkas skatlogi, mainot to dizainu un informāciju, ko tie sniedz garāmgājējiem.
 

PLĀNOTIE REZULTĀTI
 

Attīstītas ūdeņu, zemes un bioloģiskās daudzveidības valsts vides monitoringa programmas, pilnveidojot monitoringa veikšanas tehnisko aprīkojumu.
Optimizēti kontroles pasākumi vides piesārņojuma, radiācijas, virszemes ūdeņu, zemes dzīļu un zvejas kontroles jomās, kā arī vides risku novēršanas jomā, izveidojot avārijas situāciju kontroles centru.
Modernizētas telpas un aprīkojums trīs nacionālas nozīmes informācijas centros un veikti sabiedrības informēšanas un iesaistes pasākumi, veicinot vides apziņu un izglītojot dabas un vides aizsardzības jomā vismaz 15 000 cilvēku.
 
 

ĪSTENOTĀJS

VADOŠAIS PARTNERIS

Valsts reģionālās attīstības aģentūra
Projekta vadītājs: Artūrs Tribis
E-pasts: arturs.tribis(at)vraa.gov.lv
Mājas lapa: http://www.vraa.gov.lv/
Tālr.: +371 28665584

SADARBĪBAS PARTNERI

Dabas aizsardzības pārvalde
Projekta vadītāja: Sintija Martinsone
E-pasts: sintija.martinsone(at)daba.gov.lv
Tālr.: +371 29353919

Nacionālais botāniskais dārzs
Projekta vadītājs: Artis Vītiņš
E-pasts: artis.vitins@nbd.gov.lv
Tālr.: +371 67945458

Latvijas Dabas muzejs
Projekta vadītājs: Eduards Žiba
E-pasts: eduards.ziba@ldm.gov.lv
Tālr.: +371 67356044

Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs
Projekta vadītāja: Laura Līdaka
E-pasts: laura.lidaka@rigazoo.lv
Tālr.: +371 67518669

Valsts vides dienests
Projekta vadītājs: Jānis Krastiņš
E-pasts: janis.krastins@vvd.gov.lv

Daugavpils Universitātes aģentūra Latvijas Hidroekoloģijas institūts
Projekta vadītāja: Anda Ikauniece
E-pasts: anda.ikauniece@lhei.lv
Tālr.: +371 67601995

Latvijas Lauksaimniecības universitāte
Projekta vadītājs: Ainis Lagzdiņš
E-pasts: ainis.lagzdins@llu.lv
Tālr.: +371 63029908

Valsts augu aizsardzības dienests
Projekta vadītājs: Dace Upeniece
E-pasts: dace.upeniece@vaad.gov.lv
Tālr.: +371 67027219
 

PAMATDATI 

IDENTIFIKĀCIJAS Nr.
5.4.2.2/17/I/002
ĪSTENOŠANAS LAIKS
2017. gada 30. novembris - 2021. gada 29. novembris
KOPĒJAIS FINANSĒJUMS
7 069 787,87 EUR
LATVIJAS IEGULDĪJUMS
828 387,38 EUR (valsts budžeta finansējums)
296 159,49 EUR (privātais finansējums)
ĪSTENOŠANAS VIETA
Visa Latvijas teritorija
ABREVIATŪRA Vides monitoringa, kontroles un izglītības projekts
PROJEKTA MĀJAS LAPA https://www.lvafa.gov.lv/kohezijas-fonda-projekts/par-projektu
 





uz augšu http://www.daba.gov.lv/upload/Image/Ilustracijas/IC_nav_UP.gif