Krustkalnu dabas rezervātā norisinājies Dabas aizsardzības pārvaldes rīkots izglītojošs pasākums, kas veltīts ķērpju iepazīšanai. Tā mērķis bija paplašināt izpratni par ķērpju sugām, to nozīmi dabas procesos un lomu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.
Pasākuma ievadā Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā dabas izglītības speciāliste Regīna Indriķe sniedza ieskatu Krustkalnu dabas rezervāta vēsturē, reljefa veidošanās procesos, dabas vērtību aizsardzībā un teritorijas apsaimniekošanā. Viņa uzsver: “Pasākumi ar konkrētas jomas ekspertiem ļauj pamatīgāk iepazīt dabas vērtības, ļauj izprast sugu daudzveidības nozīmi, apzināt pastāvošos draudus un veidot sabiedrības izpratni par dabas aizsardzību.”
Dabas eksperte Renāte Kaupuža, pārstāvot arī biedrību “Daba runā, es klausos”, iepazīstināja dalībniekus ar ķērpju uzbūvi, sugu iedalījumu, noteikšanas metodēm un to ekoloģisko nozīmi. Praktiskā nodarbībā dalībnieki mācījās salīdzināt ķērpju attēlus ar to īstenajiem paraugiem dabā.
Izstaigājot Krākas avotu taku, bija iespēja iepazīt gan biežāk sastopamas ķērpju sugas, gan arī retākas un īpaši aizsargājamas. Tostarp dabas rezervāta sausie skujkoku stumbeņi bija mājvieta dažādām nagliņķērpju sugām – piemēram, zaļganajai henotēkai (Chaenotheca chlorella) un smalkajai henotēkai (Chaenotheca gracillima), bet apsūnojušās kritalas atklāja Norvēģijas kladonijas (Cladonia norvegica) klātbūtni. Bieži sastopamas sugas bija arī sudrabotais fliktis (Phlyctis argena), rakstu ķērpis (Graphis scripta), plūmju evernija (Evernia prunastri) un zilganzaļā platismatija (Platismatia glauca).
Īpaša uzmanība tika pievērsta arī cilvēka un dabas mijiedarbībai – dabas eksperte iepazīstināja ar nesen izdoto bukletu “Senās koka ēkas – kultūrvēstures un ķērpju bioloģiskās daudzveidības krustpunktā”, kurā akcentēta seno koka ēku nozīme ķērpju sugu aizsardzībā. To ilustrēja arī vietējā Dreimaņu viensētas koka ēku piemērs, kur senā pirtiņa kalpo kā dzīvotne retajai brūngalvainajai henotēkai (Chaenotheca phaeocephala).
Pasākuma laikā kliedēts arī bieži sastopams mīts – ķērpji nebojā koku stumbrus vai ēkas, uz kurām tie aug.
Dalībnieki pasākumu noslēdza ar vienotu atziņu: “Ķērpji ir visur, jātur tik acis vaļā un, dabā ejot, līdzi jāņem lupa.”
Pasākums notika iniciatīvas “Nezināmais par zināmo dabā” ietvaros, un tā turpinājums plānots arī nākamajā gadā Krustkalnu un Teiču dabas rezervātos, kā arī Rāzna Nacionālajā parkā.
