Krustkalnu dabas rezervātā notika pasākums par ķērpjiem.
To organizēja Dabas aizsardzības pārvalde.
Mērķis bija iepazīt ķērpju veidus, to nozīmi dabā un kā tie palīdz saglabāt dzīvnieku un augu daudzveidību.
Pasākuma sākumā Regīna Indriķe stāstīja par rezervāta vēsturi un dabas aizsardzību.
Viņa teica, ka šādi pasākumi palīdz labāk izprast dabas vērtības un draudus.
Renāte Kaupuža stāstīja par ķērpju uzbūvi un to nozīmi. Dalībnieki salīdzināja ķērpju bildes ar īstiem paraugiem dabā.
Viņi redzēja dažādus ķērpjus, gan biežāk, gan retāk sastopamus.
Sausie koki bija mājvieta nagliņķērpjiem. Kritalas parādīja Norvēģijas kladoniju.
Bieži sastopami ķērpji bija sudrabotais fliktis, rakstu ķērpis, plūmju evernija un zilganzaļā platismatija.
Eksperte stāstīja par cilvēka un dabas mijiedarbību. Viņa rādīja bukletu par seno koka ēku nozīmi ķērpju aizsardzībā.
Dreimaņu viensētas piemērs parādīja, ka senā pirtiņa ir mājvieta retajai brūngalvainajai henotēkai.
Pasākumā izskaidrots mīts, ka ķērpji nebojā kokus vai ēkas.
Dalībnieki teica, ka ķērpji ir visur, tikai jāpievērš uzmanība.
Pasākums bija daļa no iniciatīvas “Nezināmais par zināmo dabā” un turpināsies nākamgad citos rezervātos un parkos.