Purvos sāk mērīt ūdens līmeni
Gaujas Nacionālajā parkā un Ķemeru Nacionālajā parkā
notiek purvu atjaunošanas projekts.
Dabas aizsardzības pārvalde sākusi mērīt
ūdens līmeni purvos.
Mērījumiem ir ierīkotas speciālas akas.
Akas purvos ierīkoja AS “VentEko”.
Kopā ierīkotas 53 akas.
Kur atrodas mērīšanas akas?
Akas ūdens līmeņa mērīšanai uzstādītas
Gaujas Nacionālajā parkā:
- Apiņu purvā,
- Brīnumpurvā,
- Baukalnu purvā,
- Bauru mežā.
Akas uzstādītas arī Lielajā Ķemeru tīrelī.
Kāpēc jāmēra ūdens līmenis?
Dabas aizsardzības pārvalde atjauno purvus.
Taču tas jādara atbildīgi.
Purvos veiks dažādus darbus:
- aizraks grāvjus,
- izcirtīs liekos kokus un krūmus.
Šie darbi palīdzēs purvos atjaunot pareizu ūdens daudzumu.
Taču vispirms ir jāizmēra pašreizējais ūdens līmenis.
Tā speciālisti varēs saprast,
kāds ir purva stāvoklis.
Tad speciālisti varēs pareizi pielāgot darbu apjomu.
Dažreiz purva virsma šūpojas.
Taču ūdens mērījumiem ir jābūt precīziem.
Tāpēc akas ir iestiprinātas gruntī.
Tā akas vienmēr paliks savā vietā.
Akas reizi stundā reģistrē:
- ūdens līmeni,
- temperatūru,
- ūdens spēju vadīt elektrību.
Divas reizes gadā akas pārbaudīs speciālisti.
Speciālisti pierakstīs uzkrātos datus.
Vēl speciālisti veiks mērījumus paši.
Tā varēs pārbaudīt,
vai akas darbojas pareizi.
Savukārt iegūtie dati palīdzēs novērtēt,
kā atjaunošanas darbi ietekmē purva vidi.
Ūdens līmenis purvos būs jāuzrauga arī pēc tam.
Tāpēc ūdens līmeni mērīs līdz pat projekta beigām.
Tas bagātinās Latvijas pieredzi purvu uzturēšanā.
Projekta vadītāja Inga Hoņavko skaidro:
“Purvā vajadzīgs pietiekami daudz ūdens.
Tikai tad purvs ir vesels.
Mēs redzam ūdeni purva grāvjos.
Taču tas neparāda patieso ūdens līmeni.
Purva veselību parāda gruntsūdens līmenis.
Ūdens daudzumu purvā
var pārbaudīt katrs no mums.
Sperot soļus, purva sūnās paliek pēdu nospiedumi.
Veselā purvā nospiedums tūdaļ piepildās ar ūdeni.
Taču dažkārt pēdu nospiedumi sūnās paliek sausi.
Tas liecina, ka purvā nepietiek ūdens.
Tad purvs ir jāatjauno.
Ūdens līmeņa mērījumi palīdzēs mums
precīzi noteikt bojātās vietas purvā.
Tā mēs varēsim būt droši,
ka atjaunojam pareizās teritorijas.”
Purvu stāvoklis Latvijā
Latvijā purvu ir tikpat daudz kā agrāk.
Taču apmēram ceturtā daļa purvu ir izmainīti.
Tajos vairs nav purvam atbilstoši apstākļi.
Tas noticis agrākās cilvēka darbības dēļ.
Cilvēki izraka grāvjus un nosusināja purvus.
Tā varēja no purviem iegūt kūdru.
Taču tagad purvi ir jāatjauno.
Tad purva augi un dzīvnieki būs aizsargāti.
Par projektu
Dabas aizsardzības pārvalde piedalās projektā.
Projekta nosaukums ir
“Purvu ekosistēmu atjaunošana
īpaši aizsargājamās dabas teritorijās”.
Projekta numurs ir 6.1.1.7/1/24/I/001.
Projekts iekļaujas vienā no Eiropas Savienības programmām.
Daļa finansējuma projektam piešķirta no valsts budžeta.
Pārējo finansējumu projektam piešķīris
Eiropas Taisnīgas pārkārtošanās fonds.