Dabas aizsardzības pārvaldes un Latvijas Universitātes speciālisti izpētījuši piecus purvus.
Kopā pārbaudītas 350 hektāru lielas purvu teritorijas Gaujas Nacionālajā parkā un Ķemeru tīreļa daļā.
Tas tiek darīts, lai uzlabotu ūdens līmeni un saglabātu purvu dabīgo vidi.
Gaujas Nacionālajā parkā izpētīti purvi: Apiņu purvs, Baukalnu purvs, Brīnumpurvs un Bauru meža purvi.
Līdz 2029. gadam Dabas aizsardzības pārvalde plāno šajās vietās veikt darbus, lai uzlabotu ūdens līmeni purvos.
Latvijā jau vairāk nekā 15 gadus tiek strādāts pie ūdens līmeņa paaugstināšanas purvos, piemēram, Aklajā purvā un Ķemeru tīrelī.
Tur tiek būvēti aizsprosti – barjeras, kas palīdz noturēt ūdeni purvā.
Šie aizsprosti tiek veidoti no dabīgiem materiāliem, un pēc kāda laika tie pārklājas ar purva augiem. Tas palīdz purvam saglabāt mitrumu.
Lai ūdens purvos saglabātos, būs jāuzbūvē daudz aizsprostus uz grāvjiem un jāaizber daži grāvji pilnībā.
Aizsprosti būs ļoti cieši viens pie otra, lai ūdens līmenis būtu vienmērīgs. Kopā būs apmēram 200 aizsprosti.
Katrā teritorijā līdz 2026. gada pavasarim izstrādās plānus, kur un kā būvēt šos aizsprostus.
Lai purvs atkal kļūtu veselīgs, regulāri mērīs gruntsūdens līmeni, lai pārliecinātos, ka ūdens turas purvā.
Purvi ir svarīga Latvijas daba. Tie aizņem apmēram 10–15 % valsts teritorijas.
Purvi ir īpašas vietas, kur dzīvo daudzi reti augi un dzīvnieki. Purvu augsne un klimats ir īpaši, tāpēc šīs vietas ir svarīgi sargāt.
Dabas aizsardzības pārvalde un Latvijas valsts meži 2024. gadā sāka projektu “Purvu ekosistēmu atjaunošana ĪADT”.
Šī projekta laikā līdz 2029. gadam tiks atjaunotas un aizsargātas purvu teritorijas vairāk nekā 1500 hektāru platībā. Projekta mērķis ir saglabāt dabas daudzveidību un uzlabot purvu stāvokli.
Projekts tiek finansēts no Eiropas Savienības un valsts budžeta. Kopējais finansējums ir vairāk nekā 7 miljoni eiro.