Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā ir uzsākta Slīteres Nacionālā parka (SNP) dabas aizsardzības plāna izstrāde. Ikviens interesents 27. maijā ir laipni aicināts piedalīties plāna izstrādes uzsākšanas sanāksmēs klātienē plkst. 13.00 Mazirbes Lībiešu tautas namā vai plkst. 17.00 Kolkas tautas namā vai sekot tām līdzi attālināti.
Attālināto sanāksmju saites tiks publicētas 26. maijā vietnes https://environment.lv/ sadaļā “Aktualitātes”. Abās sanāksmēs plānots identisks saturs, pēc sanāksmēm vietnē https://environment.lv/ un www.daba.gov.lv būs pieejamas sapulču prezentācijas un sanāksmju ieraksti. Sanāksmju telpas ir piemērotas cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Dabas aizsardzības plāna uzdevums ir saskaņot dabas aizsardzības, dabas resursu izmantošanas, reģiona attīstības un citas intereses, lai tiktu saglabātas teritorijas dabas vērtības. Dabas aizsardzības plāna izstrādē tiks izvērtēti priekšlikumi teritorijas turpmākai aizsardzībai, apsaimniekošanai un attīstībai.
Aicinām ikvienu interesentu, tostarp zemes īpašniekus, konstruktīvi iesaistīties un piedalīties sanāksmēs jebkurā sev ērtākajā veidā, lai iegūtu informāciju par dabas aizsardzības plāna izstrādes procesu un savlaicīgi izteiktu konstruktīvu viedokli par turpmāko teritorijas apsaimniekošanu un izmantošanu!
Savu viedokli un priekšlikumus par SNP turpmākās attīstības vīziju aicinām izteikt sanāksmju laikā vai rakstiski, adresējot to dabas aizsardzības plāna izstrādātājam – SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” (slitere@environment.lv vai Vīlandes iela 3-6, Rīga, LV-1010, www.environment.lv).
SNP ir viena no vecākajām dabas teritorijām Latvijā. Jau 1923. gadā tapis tā kodols 1 100 ha platībā, kuru sākotnēji dēvēja par Šlīteres dabas pieminekli. Līdz 1999. gadam teritorija bija pazīstama kā Slīteres Valsts rezervāts, bet 2000. gadā to pārdēvēja par SNP. Mūsdienās tas ir valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija 16 414 ha platībā.
Izstrādājot dabas aizsardzības plānu SNP, liela loma tiks pievērsta teritorijā esošajiem valsts un vietējas nozīmes kultūras pieminekļiem, norādot tiem nepieciešamo aizsardzību un apsaimniekošanu, kas raksturo līvu kultūrmantojumu. Plānā tiks ietvers detalizēts valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu – Košraga un Sīkraga, apraksts un veikts teritorijai raksturīgās Ziemeļkurzemes piekrastes ainavas izvērtējums un plānošana, īpaši akcentējot ciemu teritorijas, lai nodrošinātu unikālo līvu mantojumu ciema struktūrā un apbūves izskatā.
Ģeomorfologi veiks Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta erozijas izvērtēšanu, nosakot noskalošanās riskus un/vai kāpu izveides iespējas. Plānā ietvers analīzi par kāpu pārrāvumiem, apbūves un antropogēno slodzi mazinošās infrastruktūras (noejas un nobrauktuves uz jūru) intensitāti. Izvērtēs un sniegs priekšlikumus par dabas izziņas un antropogēnās slodzes mazinošās infrastruktūras attīstību, Jūrtakas ietekmi uz piekrastē ligzdojošajiem putniem un citām dabas vērtībām, esošo transporta infrastruktūru, veiks piekļuves iespēju izvērtēšanu īpašumiem, ja plāna izstrādes uzsākšanas laikā saņems ierosinājumus no zemju īpašniekiem vai to tiesiskajiem valdītājiem.
Dabas aizsardzības plāna izstrāde pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pasūtījuma notiek Eiropas Reģionālā attīstības fonda projektā “Dabas aizsardzības plānu izstrāde bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai rezervātos un nacionālajos parkos” (Nr. 2.2.3.3/1/24/I/001). Līdz 2027. gadam projektā izstrādās dabas aizsardzības plānu arī Rāznas Nacionālajam parkam, kā arī visiem Latvijas dabas rezervātiem – Grīņu, Moricsalas, Krustkalnu un Teiču. Ņemot vērā jaunākās atziņas dabas vērtību saglabāšanā un Latvijā noteiktos mērķus sugu un biotopu aizsardzībā, aktualizēs dabas datus katrā no teritorijām, nosakot nepieciešamos pasākumus dabas vērtību saglabāšanai vai atjaunošanai.
