Vai kritalas un gara zāle pilsētas parkā ir nekārtība vai zinātniski pamatota izvēle? Lai mainītu priekšstatus par zaļo zonu kopšanu, Dabas aizsardzības pārvaldes (pārvaldes) projekts LIFE Osmo Baltic ir izstrādājis jaunas vadlīnijas “Parku apsaimniekošana un bioloģiskā daudzveidība”. Tās ir ceļvedis, kas sniedz praktiskus ieteikumus dabai draudzīgākai saimniekošanai parkos, palīdzot pašvaldībām un privātīpašniekiem pilsētās veidot ilgtspējīgas zaļās zonas.
Vadlīnijas ir piemērotas ne tikai lielo parku pārvaldniekiem, bet arī ikvienam privātīpašniekam, kurš vēlas savu dārzu veidot dabai draudzīgāku. Materiāls pieejamas ikvienam pārvaldes vietnes sadaļā Dabas daudzveidība ➔ Dabas teritoriju pārvaldība➔Apsaimniekošanas pasākumu metodikas.
Vadlīnijas aicina pilsētas zaļās zonas uztvert kā kompleksu vidi, kas ir ne vien atpūtas vieta pilsētniekiem, bet arī nozīmīgas mājvietas un migrācijas ceļi retām un aizsargājamām sugām, tāpēc, plānojot un veicot parku apsaimniekošanu, būtiski ņemt vērā šo sugu vajadzības. Parka dīķī var dzīvot vardes vai tritoni, pērno lapu kaudzē pārziemot ezis, koku mizas plaisās patvērumu rod sikspārnis, kas naktī barojas virs dīķa, bet krāšņajos apstādījumu ziedos un nepļautajās ziedošā zāliena laucēs barojas dažādi apputeksnētāji.
“Mūsdienīgs parks ir gudra un dzīvības pilna sistēma. Ar šīm vadlīnijām mēs vēlamies parādīt, ka vecs, dobumains koks vai ziedoša pļavas sala pilsētas vidū nav nolaidība, bet gan zinātniski pamatota izvēle bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanai. Mūsu mērķis ir radīt pilsētvidi, kurā cilvēka atpūtas vajadzības saskan ar dabas daudzveidības saglabāšanas pamatprincipiem,” uzsver pārvaldes ģenerāldirektore Laura Anteina.
Vadlīnijās apkopota informācija par parku dabas vērtībām un sniegti konkrēti risinājumi: ilgtspējīgas teritorijas plānošanas principi; praktiski risinājumi dabai draudzīgākai apsaimniekošanai; piemēri infrastruktūras uzlabošanā: kā plānot celiņus un apgaismojumu, nekaitējot dabai; koku un zālāju kopšanā un apsaimniekošanas plānošanā; antropogēnās slodzes radītās ietekmes mazināšanai.
Ar izstrādātajām vadlīnijām pērna gada nogalē 20 semināros visā Latvijā iepazīstināti kopumā 376 speciālisti – pašvaldību pārstāvji, ainavu arhitekti, arboristi un citi interesenti. Semināri un vadlīniju izstrāde īstenota projektā LIFE Osmo Baltic (LIFE22 NAT/LT/101113698), ko līdzfinansē Eiropas Savienības LIFE vides programma un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.
