Vai pilsētas parkā garā zāle un kritalas ir nekārtība? Vai arī tā ir apzināta, dabai draudzīga izvēle?
Lai cilvēkiem palīdzētu saprast, kā kopt zaļās zonas pilsētā, Dabas aizsardzības pārvalde ir izveidojusi jaunas vadlīnijas “Parku apsaimniekošana un bioloģiskā daudzveidība”.
Šīs vadlīnijas ir ceļvedis, kas dod vienkāršus un praktiskus ieteikumus, kā parkus uzturēt dabai draudzīgāk.
Vadlīnijas paredzētas ne tikai lielo parku pārvaldniekiem. Tās var izmantot arī privātīpašnieki, kuri vēlas savus dārzus veidot dabai draudzīgākus.
Materiāls pieejams pārvaldes mājaslapā sadaļā: Dabas daudzveidība ➔ Dabas teritoriju pārvaldība ➔ Apsaimniekošanas pasākumu metodikas.
Vadlīnijas aicina raudzīties uz pilsētas zaļajām zonām kā uz kopīgu vidi cilvēkiem un dzīvniekiem. Piemēram:
- dīķos var dzīvot vardes un tritoni,
- lapu kaudzēs ziemu pavada eži,
- koku mizas plaisās mitinās sikspārņi,
- ziedošās pļavās barojas apputeksnētāji – bites, kamenes un tauriņi.
Tāpēc, plānojot un kopjot parkus, ir svarīgi ņemt vērā šo dzīvnieku vajadzības.
Pārvaldes ģenerāldirektore Laura Anteina saka:
“Mūsdienīgs parks ir gudra un dzīvības pilna sistēma. Vecs koks ar dobumiem vai ziedoša pļavas vieta pilsētā nav nekārtība. Tā ir zinātniski pamatota izvēle, lai saglabātu dabas daudzveidību. Mēs vēlamies pilsētā radīt vidi, kur cilvēku atpūta saskan ar dabas vajadzībām.”
Vadlīnijās var atrast informāciju par:
- parku dabas vērtībām,
- ilgtspējīgu teritorijas plānošanu,
- risinājumiem, kā uzturēt parku dabai draudzīgi,
- ieteikumiem celiņu un apgaismojuma ierīkošanai,
- koku un zālāju kopšanu,
- veidiem, kā samazināt cilvēku radīto slodzi uz dabu.
Pagājušā gada beigās vadlīnijas tika prezentētas 20 semināros visā Latvijā. Tos apmeklēja 376 speciālisti – pašvaldību darbinieki, ainavu arhitekti, arboristi un citi interesenti.
Vadlīniu izstrādi un seminārus finansē projekts LIFE Osmo Baltic, ko līdzfinansē Eiropas Savienība un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.