Lai plašāka sabiedrība varētu iepazīties ar aktualitātēm par brūno lāču klātbūtni Latvijā un drošu līdzāspastāvēšanu ar šo aizsargājamo sugu, videoformātā publicēts Dabas aizsardzības pārvaldes (pārvaldes) Dabas aizsardzības departamenta direktores vietnieces Karīnas Lazdānes skaidrojošais stāsts “Lāču klātbūtne Latvijā: drošība un aizsardzība”.
Videostāsts tapis pasākumā “Kā sadzīvot ar lāci? Ekspertu stāsti un saruna par līdzāspastāvēšanu”, kas notika 19. septembrī Valkas novada Kārķos sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģionu, pārvaldi un LVMI “Silava” projektā “Sabiedrības iesaiste bioloģiskās daudzveidības pārvaldībā (CIBioGo)”.
Stāstā K. Lazdāne skaidro:
- kā uzvesties dabā, lai nesastaptu lāci;
- kā rīkoties mežstrādniekiem, medniekiem un atpūtniekiem, ja tomēr notikusi sastapšanās ar šo aizsargājamo dzīvnieku;
- kā darbojas valsts kompensāciju mehānisms, ja lācis nodara postījumus saimniecībām;
- kāds ir normatīvais regulējums aizsargājamo dzīvnieku gadījumā;
- kādos izņēmuma gadījumos tiek lemts par lāča likvidēšanu.
K. Lazdāne uzsver, ka lielākoties lācis pats izvēlas attālināties no cilvēka, jo tam ir laba oža un dzirde, kas ļauj laikus pamanīt cilvēka klātbūtni. Tādēļ, dodoties dabā, ieteicams palikt uz takām un ceļiem un uzturēt nelielu troksni, lai mazinātu iespēju nejauši pārsteigt dzīvnieku. Tomēr, ja sastapšanās ar lāci notikusi, galvenais ir lācim netuvoties, nemēģināt to panākt, aiztikt dzīvnieku vai tā mazuļus. Dodoties prom, vēlams lācim negriezt muguru, bet atkāpties atmuguriski, turklāt darīt to iespējami ātri, bet neskrienot, paturot dzīvnieku acīs. Svarīgi uzvesties klusi, līdz ķepainis dodas savās gaitās. Uzzināt vairāk var arī šajā infografikā.
Stāstā K. Lazdāne arī skaidro, kā darbojas kompensāciju mehānisms, ja lācis nodara zaudējumus, piemēram, sabojā bišu dravas vai uzbrūk mājlopiem. Īpaši svarīgi ir nekavējoties ziņot par šādiem gadījumiem Dabas aizsardzības pārvaldei. Ja saimniecībā ir ieviests vismaz viens preventīvs aizsardzības pasākums, pastāv iespēja saņemt kompensāciju par nodarītajiem zaudējumiem. Šāds mehānisms ļauj iedzīvotājiem sajust valsts atbalstu un vienlaikus motivē ieviest aizsardzības pasākumus, kas samazina riskus. Piemēram, 2022. gadā izmaksāti vairāk nekā 13 000 eiro, bet 2024. gadā – teju 8 000 eiro.
K. Lazdāne arī atzīmē, ka Latvijā brūnie lāči ir aizsargājama suga, kuru medības nav atļautas. Tomēr pastāv īpaši izņēmuma gadījumi, kuros iespējams lemt par konkrēta indivīda likvidēšanu – proti, ja dzīvnieks atkārtoti un nopietni apdraud cilvēkus vai viņu īpašumu un visi preventīvie risinājumi nav devuši rezultātu. Šāds lēmums tiek pieņemts tikai pēc rūpīgas izvērtēšanas un vienmēr tiek uzskatīts par pēdējo līdzekli. Stāstā tika arī uzsvērta nepieciešamība līdzsvarot sabiedrības drošības intereses ar sugas ilgtermiņa aizsardzību.
Videoformātā Vidzemes plānošanas reģiona youtube kanālā iespējams noskatīties arī Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētnieku Dr.biol. Jāņa Ozoliņa stāstu par lāču bioloģiju, ekoloģiju un vēsturi Latvijā un Dr.biol. Gunas Bagrades stāstu par pašreizējo izpēti Latvijā un lāču populācijas monitoringu.
Citi noderīgi materiāli: Vadlīnijas medniekiem un mežizstrādē iesaistītajiem. Brūnais lācis. Kā identificēt migas vietu un teritoriju, kurā uzturas brūnais lācis? Kā rīkoties sastopoties? (2023)