Nacionālais botāniskais dārzs (NBD) 4. jūlijā no plkst. 10.00 līdz 16.00 aicina ģimenes, dabas mīļotājus un rožu cienītājus uz izzinošu un iedvesmojošu pasākumu "Rožu diena", kas notiks NBD 70. jubilejai veltītā pasākumu cikla "Daba dārzā" ietvaros. Pasākumā apmeklētāji varēs iepazīt vienu no krāšņākajām rožu kolekcijām Latvijā, uzzināt par rožu selekcijas vēsturi un godināt Latvijas selekcionāru ieguldījumu.
Rožu selekcija Latvijā aizsākās 1965. gadā tieši NBD. Tādēļ dārza 70. jubilejas gadā īpaši tiek izcelta viena no tā nozīmīgākajām vērtībām – 23 Latvijā selekcionētas parka rožu šķirnes. Pasākums notiks NBD teritorijā, Miera ielā 1, Salaspilī.
"Rožu dienā" ikviens varēs piedalīties ekskursijās, rožu stādīšanas meistarklasē un radošajās nodarbībās, apmeklēt dabas pētnieku darbnīcu, kā arī aplūkot rozēm rotātu trauku izstādi. Dienas garumā apmeklētājus gaidīs atklājumi dabas centra "Botania" ekspozīcijā un pastaigu spēle rozārijā – "Rožu ciemiņi Botāniskajā dārzā". Ar pilnu pasākuma programmu iespējams iepazīties NBD tīmekļvietnē. Ieeja pasākumā – atbilstoši dārza cenrādim. Pasākumā tiks filmēts un fotografēts Dabas aizsardzības pārvaldes un NBD publicitātes vajadzībām.
Jūlijs ir īstais laiks, kad NBD rozārijs atklāj savu krāšņumu visā pilnībā. Vairāk nekā 400 rožu šķirņu un 5 000 rožu stādu veido vienu no iespaidīgākajām rožu kolekcijām Latvijā, piedāvājot apmeklētājiem iespēju baudīt rožu ziedu un smaržu daudzveidību.
Būtiskāko ieguldījumu rožu selekcijas jomā devusi bioloģijas doktore Dzidra Rieksta (1927–2020), kura radījusi vairāk nekā 20 Latvijas klimatiskajiem apstākļiem piemērotas parka rožu šķirnes, kas labi pazīstamas Baltijā un citviet Eiropā. Tās nodēvētas skaistos sieviešu vārdos, piemēram, ‘Agnese’, ‘Alise’, ‘Līga’, ‘Zaiga’ u.c. Par mūža ieguldījumu rožkopības attīstībā selekcionāre 2007. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.
NBD pirmsākumi meklējami 1798. gadā dibinātajā dārznieka Johana Hermaņa Cigras stādaudzētavā, kas vēlāk nonāca Šohu dzimtas īpašumā. Uz tagadējo mājvietu Salaspilī stādaudzētava pārcelta 1898. gadā, kļūstot par lielāko un modernāko kokaudzētavu Baltijā. Oficiāli kā Zinātņu akadēmijas Botāniskais dārzs tas dibināts 1956. gadā, pārņemot vēsturiskās augu kolekcijas zinātniskai izpētei un sabiedrības izglītošanai. Kopš 1992. gada dārzs ir valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objekts. Tā pamatuzdevumi ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ex situ, pētniecība un sabiedrības dabas izglītība. Tas glabā Baltijā bagātāko augu kolekciju.