Putnu vērošana

ATRAŠANĀS VIETA

Ķemeru Nacionālais parks

Lapmežciema un Smārdes pagasts, Engures novads

GPS KOORDINĀTAS

X: 467864, Y: 6317586 / Lat: 57.0006796, Lon: 23.4709812

APRAKSTS

Par ezera vēsturisko nozīmīgumu putniem liecina jau tā nosaukums – lībiešu izcelsmes vārds „Kaņieris” oriģinālā nozīmē „zosu ezers”. Veidojies kā sena iekšzemē atstāta jūras lagūna, kas te palikusi pēc Litorīnas jūras atkāpšanās. Laika gaitā piedzīvojis būtiskas izmaiņas – ticis gan vairakkārt nolaists (izrokot Starpiņupi, kas ezeru savieno ar Rīgas jūras līci), gan uzpludināts, līdz 1965. gadā tika atjaunots un kopš tā laika tiek uzturēts ar slūžu palīdzību. Ezers ir sekls, tā vidējais dziļums mazāks par vienumetru, gultni lielās platībās klāj mieturaļģu paklājs. Raksturīga ezera ainavas sastāvdaļa ir niedru un dižās aslapes ceri, te atrodamas arī vairāk kā desmit salas, no tām sešas savulaik pirms ezera ūdens līmeņa atjaunošanas ir tikušas izveidotas mākslīgi.

PIEMĒROTĀKĀ NOVĒROJUMU SEZONA

Pavasaris un vasara

Kaņiera ezers

Brūnais ibiss. Foto: J.Ķuze 

NOVĒROTIE PUTNI

  • Ziemā
    • Te var paveikties redzēt uz ledus sēdošus jūras ērgļus, kurus, tāpat kā lapsas, mēdz interesēt te šad tad iesalstošie paugurknābja gulbji. Salīdzinoši ikdienišķa parādība ziemas mēnešos ir bārdzīlīšu bariņi, kas klejo pa niedrājiem un ir redzamas arī Riekstu pussalas apkārtnē. Ja ezerā ir saglabājies kāds lāsmenis, tajos var sastapt paugurknābja gulbjus, meža pīles, nelielas lauču grupas, kādreiz arī pa kādai lielajai un mazajai gaurai.
  • Pavasarī
    • Situācija strauji mainās pēc ledus izkušanas, kad ezers īsā laikā kļūst skaļš un dzīvīgs – atkusušajos klajumos pulcējas simtiem pīļu, lauču un gulbju, virs niedrājiem redzamas pārlidojošas meža zosis, ap ezera dienvidu galā esošajām kolonijām sākas jūraskraukļu rosīšanās. Starp pīlēm var paveikties redzēt arī ko retāku, tā piemēram, 2007. gada aprīlī pie Mērsalas redzēts lielgalvja tēviņš.
  • Vasarā
    • Ezers nedaudz pieklust, putniem mazāk laika veltot dziedāšanai un citām riesta izpausmēm, lai tā vietā pievērstos jaunās paaudzes audzināšanai. Jūnijā – jūlijā labāko iespaidu par ezera putnu faunu var gūt agri no rīta vai vēlu vakarā, kad niedrājos var dzirdēt dažādus niedru ķauķus, ormanīti un mazo ormanīti, ja paveicas – arī mazo dumpi, kas ezerā regulāri manīts vēl 2005. gadā. Jau sākot ar jūliju, ezerā var atkal vērot ūdensputnu skaita palielināšanos – vietējie ligzdotāji ir izveduši jauno paaudzi, sāk ierasties arī migranti, kas ezeru izmanto par atpūtas vietu.
  • Rudenī
    • Septembrī un oktobra sākumā - putnu skaits ezerā var sasniegt maksimumu (vairāk kā 10 000 putni vienlaikus). Tad lielākā skaitā Kaņierī sastopami lauči, jūraskraukļi, dažādu sugu pīles, paugurknābja gulbji, baltie gārņi un zivju gārņi. Septembra beigās, kad Latvijā sāk ierasties caurceļojošās zosis, ezeru par nakšņošanas vietu mēdz izvēlēties vairākus tūkstošus putnu lieli baltpieres un sējas zosu bari. Arī vasaras nogalē ezerā var gadīties kāds retums, piemēram, 2002. gada 22. augustā te redzēts brūnais ibiss.
Kaņiera ezers

Paugurknābja gulbis. Foto: J.Ķuze

APVIDUS

Ezers, niedrājs

VIDES PIEEJAMĪBA

Cilvēks

 
 


Skatu tornis nav pieejams apmeklētājiem ratiņkrēslos.

LABIEKĀRTOJUMS

Pieejami 3 trīs skatu torņi.

NOKĻŪŠANA

Kaņieris ērti pieejams ar sabiedrisko transportu, ja vien esat gatavi arī trīs kilometrus garai pastaigai. Tādā gadījumā ar autobusu brauciet līdz Lapmežciemam, no kurienes pa Antiņciema ceļu dodieties divus (līdz laivu bāzei) vai trīs (līdz tornim) kilometrus ar kājām vai velosipēdu. Uz torni Antiņciema ceļa malā norāda liela no koka veidota zīme. Ja braucat ar auto, transports jāatstāj šeit un tālāk līdz tornim nepilns puskilometrs jāiet ar kājām pa Riekstu pussalā izveidotu gājēju celiņu.

UZTURĒŠANĀS NOTEIKUMI

Ja izvēlaties braukt ezerā ar laivu, atcerieties, ka Kaņierī drīkst izmantot tikai laivu bāzē iznomātas laivas un ir jāievēro ezera zonējums, ar ko var iepazīties turpat laivu bāzē.

Kaņiera ezers

 

 

CITA NODERĪGA INFO

UZMANĪBU!

Atsevišķas ziņas par šo putnu vērošanas vietu laika gaitā var būt izmanījušās. Ja esat konstatējuši informācijas neatbilstību vai infrastruktūras bojājumus, lūgums, sazināties ar Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālo administrāciju.

Atklāj Latviju no jauna