Latvijas floras izpēte notiek jau teju vai 250 gadus un valsts teritorija ir relatīvi labi izpētīta. Tomēr botāniķiem joprojām ik pa laikam gadās uziet kādu ļoti retu augu. Bet pilnīgi jaunas sugas atklāšana ir vēl jo īpašāks notikumus.
Šādu unikālu, Latvijas un arī Baltijas valstīm jaunu sugu šogad izdevās atklāt Daugavpils Universitātes botānikas speciālistiem, nosakot iepriekšējās sezonās savākto herbārija materiālu. Šoreiz tā ir Latvijā jau septiņdesmit pirmā zināmā grīšļu suga – šaurlapu grīslis (Carex stenophylla). Jāteic, ka šis nelielais, līdz 10 cm augstais audziņš Daugavpils pilsētas teritorijā tika atrasts jau 2011. gada vasarā. Tā kā suga Latvijā ir nepazīstama, pie tam ļoti līdzīga agrajam grīslim, zemajam grīslim un vēl citām neliela izmēra sausu vietu grīšļu sugām, Latvijā to precīzi noteikt bija problemātiski.
Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības projekta „Pārrobežu daba” ietvaros notikušās ekspertu tikšanās laikā šo augu noteica baltkrievu kolēģi no Baltkrievijas Zinātņu akadēmijas Minskas eksperimentālas botānikas institūta. Kā pastāstīja botāniķis Arkādijs Skuratovičs, arī Baltkrievijā šī grīsļu suga atrasta tikai vienu reizi Minskas apkārtnē.
Sugas pamatareāls – sausi, atklāti biotopi Centrālajā un Dienvideiropā. Tuvākās agrāk zināmās atradnes – Čehija, Ungārija, Ukrainai un Krievijas centrālā un dienvidu daļa. Var diskutēt par šaurlapu grīšļa atradnes izcelsmes veidu – vai tā ir dabiska un līdz ar to būtu iekļaujama aizsargājamo augu sarakstā, vai ar cilvēka nejauši ievazāta. Tomēr vairāku stepju augu sugu atrašana Daugavpils apkārtnē (ozollapu embotiņš, zemais grīslis, zilganā brūnkāte, garkausa vairodzene u.c.) varētu liecināt par šī auga atradnes dabisko izcelsmi.