Šlīteres Zilo kalnu krauja karte

Dabas pieminekli veido plaša denudācijas palikšņa ziemeļu nogāzes posms Šlīteres Zilajos kalnos ar nogāzes augšdaļā esošiem vidusdevona Živetas stāva Arukilas svītas smilšakmeņu atsegumiem.

Zilo kalnu kraujas relatīvais augstums sasniedz 32-33 m. Baltijas Ledus ezera viļņu erozijas radītās krasta kāples nosaka to, ka nogāze ir tik stāva un izteikta.

Lielākais smilšakmens atsegums Šlīteres Zilo kalnu kraujas sāngravā ir Dāvida pils atsegums - aptuveni 7 m augsts un 50 m garš.

Šlīteres Zilo kalnu krauja
Šlīteres Zilo kalnu krauja. Foto: Andris Soms

Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Slīteres nacionālajā parkā
Kods: LV0441670
Administratīvais iedalījums: Talsu novads, Dundagas pagasts
Pārvalde: Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Kurzemes reģionālā administrācija.

Teritorija ir izvietojusies Ziemeļkurzemes (Dundagas) augstienes ziemeļu malas stāvajā nogāzē – Šlīteres Zilajos kalnos.

Dabas pieminekli veido plaša denudācijas palikšņa ziemeļu nogāzes posms Šlīteres Zilajos kalnos ar nogāzes augšdaļā esošiem vidusdevona Živetas stāva Arukilas svītas smilšakmeņu atsegumiem. Zilo kalnu kraujas relatīvais augstums sasniedz 32-33 m. Baltijas Ledus ezera viļņu erozijas radītās krasta kāples nosaka to, ka nogāze ir tik stāva un izteikta.

Zilo kalnu kraujā un tās piekājē Baltijas Ledus ezera stadiju kāples konstatētas sekojošos absolūtā augstuma līmeņos – stadija BI – 52 m, BII – 47 m, BIIIa – 40 m. Vēlāku Baltijas Ledus ezera stadiju līmeņi atradās zemāk (BIIIb – 35 m un BIIIc – 30 m) un to veidojumi atrodas ārpus dabas pieminekļa teritorijas.

Vidusdevona Živetas stāva Arukilas svītas sarkanīgais smilšakmens veido vairākus atsegumus Zilo kalnu kraujā. Lielākais smilšakmens atsegums Šlīteres Zilo kalnu kraujas sāngravā ir Dāvida pils atsegums - aptuveni 7 m augsts un 50 m garš.

Citi iežu atsegumi ir nelieli. Sāngravā pie Birzkalniem, abās nogāzēs, kopumā 3 mazi iezīši līdz 1 m augsti. Zilo kalnu kraujas nogāzē uz austrumiem no šīs sāngravas – 2,5 m augsts un 5 m garš sarkans smilšakmens iezis, pār kuru ziemās veidojas neliels leduskritums. Nākamajā sāngravā, tās kreisās puses nogāzē – 2 m augsts un 2 m garš m iezis, bet uz austrumiem no šīs sāngaravas, Zilo kalnu kraujā, nelielā nogāzes ielocē ir vēl viens tikpat liels, ļoti apsūnojis iezis. Uz austrumiem ir vēl viena pavisam neliela sāngrava, kuras kreisajā nogāzē ir svaigs, 3 m augsts un 6 m garš smilšakmens atsegums.

Citos tuvākos Zilo kalnu kraujas posmos smilšakmens atsegumu nav.

Vēsturiski pastāvējusī Dāvida ala ir aizbirusi un mūsdienās nevienā no Šlīteres Zilo kalnu kraujas sāngravu atsegumiem nav nevienas alas.

Teritorijā atrodas ES aizsargājami biotopi: sugām bagātas ganības un ganītas pļavas (6270*), smilšakmens atsegumi (8220), veci jaukti platlapju meži (9020*), staignāju meži (9080*), purvaini meži (91D0*) Uz Dāvida pils ieža konstatētas efejas (Hedera helix). Dāvida pils gravā, pie smilšakmens atsegumiem, kā arī gravas sākumā (augšējā daļā) konstatētas daudzgadīgās mēnesenes audzes. Citur nogāzē atrodami - Dzeltenā dzegužkurpīte (Cypripedium calceolus) un Mežloks laksis (Allium ursinum).

 

Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS

Citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām
Skatīt vairāk